Kristieši pasaules kartē

Lieldienu svinēšanas tradīcijas veidojušās, savijoties kristīgajiem ar pagānu jeb senču rituāliem un dabas ritējumu, un kristīgajā pasaulē tās būtībā ir lielākie svētki, jo tajās tiek godināta Jēzus Kristus augšāmcelšanās, bez kuras atzīšanas kristietība zaudē savu dziļāko jēgu, kļūstot vienkārši par kanonizētu leģendu, noteiktu priekšrakstu, uzvedības normu u. c. apkopojumu. Tomēr daudzi pētnieki un eksperti norāda, ka mūsdienu sabiedrībā kristīgās reliģijas neatkarīgi no konfesijām zaudē savu kādreizējo nozīmi, bet Lieldienas (līdzīgi kā Ziemassvētki) – savu reliģisko jēgu. Tas tiek pamatots ar kopējām tendencēm, pārmaiņām sabiedrības vērtību skalā utt.

Šī tendence gan attiecas galvenokārt uz Rietumu sabiedrību. Kristietība pārējā pasaulē lielākoties vai nu saglabā savu līdzšinējo ietekmi, vai pat palielina sekotāju skaitu – kā, piemēram, daļā Āfrikas. Vienlaikus Rietumu kristietība soli pa solim kļūst aizvien liberālāka, pielāgojoties kopējam noskaņojumam dažādu valstu sabiedrībās, savukārt nerietumu valstīs pārliecinošs vairākums kristiešu aizvien turas pie klasiski konservatīvajām tradīcijām, dažviet, it īpaši jau minētajā Āfrikas daļā, tās vēl apvienojot ar vietējo specifiku.

Kāda kopumā patlaban rādās kristīgās pasaules karte, un kāda tā varētu izskatīties nākotnē?

DAUDZSKAITLĪGĀKĀ

Saskaņā ar World Data aplēsēm (kuru pamatā ir visdažādākie avoti) kristietība ir un pārskatāmā nākotnē arī paliks sekotāju skaita ziņā lielākā reliģija pasaulē. Proti, tai sevi pieskaita ap trešdaļu pasaules iedzīvotāju jeb ap 2,6 miljardiem cilvēku. Salīdzinājumam – musulmaņu skaits tiek lēsts ap 25% no pasaules iedzīvotājiem (ap diviem miljardiem cilvēku), bet nosacītu trešo vietu šajā sarakstā ieņem hinduisti un cilvēki, kas nepieskaita sevi pie kādas no reliģijām – katra daļa aptuveni pa 15% jeb 1,2 miljardiem cilvēku. Tālāk jau seko dažādu novirzienu budisti – nedaudz vairāk par 500 miljoniem –, kā arī ķīniešu tradicionālo reliģiju sekotāji – ap 400 miljoniem cilvēku.