Es tev ieskatījos acīs, un tu biji viss
Nē, es neko neesmu jaucis laukā ar patikšanu, pat ne ar interesi. Man negribas lietas dalīt sastāvdaļās. Nekā vārdā. Neviena vārdā. Varētu jautāt, vai man nekad nav gribējies zināt, kas otrā cilvēkā ir iekšā? Jā, bet tikai, kad viss kopā. Es tev skatījos acīs, un tu biji visa. Tu teici tikai vienu vārdiņu: pagaidi. Un es gaidīju veselu mūžību. Es tikai pieturējos pie vienas tavas pogas un sapratu, kā tu esi ģērbta, un – visu. (No patikšanas uz patikšanu, 2003)