Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023. gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informēja teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības SBSC pārstāvji.
Jaunā Rīgas teātra darbinieki nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nodrošināt JRT atgriešanos teātra vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā 25 2023. gadā. Vēstulē tiek pārmests, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi nespēj noteikt pamatotus termiņus ēkas pabeigšanai un uzsvērts, ka JRT darbinieki neatbalsta VNĪ atbildības novelšanu uz darbu izpildītājiem.
Ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta būvnieka – pilnsabiedrības SBSC (Skonto būve un Skonto Construction) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieprasīja būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību.
Oficiālajā korespondencē Kultūras ministrija (KM) nav saņēmusi no Jaunā Rīgas teātra (JRT) streika pieteikumu, norādīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku restaurējošā pilnsabiedrība SBSC, kuru veido Skonto būve un Skonto Construction, turpina meklēt risinājumus, lai teātris ātrāk varētu atgriezties mājvietā, informēja VNĪ.
Protestējot pret ieilgušo remontu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā, teātra kolektīvs teātra Miera ielas pagaidu telpās sola vairs neiestudēt jaunas izrādes, paziņojis teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Trešdien, 18. janvārī, norisināsies Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību SBSC (Skonto būve un Skonto Construction) par konkrētiem būves nodošanas termiņiem, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
"Mēs visi varam sadoties rokās. Mūsos ir milzīgs spēks. Jābūt
kopā," saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška, kurš
ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku
paaudzes pārstāvjiem
Režisors Pēteris Krilovs Jaunā Rīgas teātra iestudējumā Kordēlijas zeme pamatīgi revidē sākotnējo Gunas Zariņas monoizrādes ieceri, bet netiek galā ar personīgiem aizvainojumiem
Neilgi pirms Ziemassvētkiem iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis ceturtais jeb ziemas numurs. Tajā kā ik gadu apkopota un publicēta plaša teātra notikumu hronika – izrādes, gada laikā iznākušās teātrim veltītās grāmatas, Spēlmaņu nakts laureāti un piemiņas vārdi aizgājušajiem. Īpašs Reiņa Dzudzilo veltījums Skolotājam Andrim Freibergam šoreiz redzams arī uz žurnāla aizmugurējā vāka. Savukārt uz pirmā – Kaspars Znotiņš Džordana Pītersona lomā izrādē Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis.
2022. gadu Jaunais Rīgas teātris noslēgs ar oriģināldramaturģiju. 15. decembrī Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums Kordēlijas zeme. Izrāde ir balstīta mūsdienīgās domās par Viljama Šekspīra lugu Karalis Līrs, un tajā spēlē divi dažādu paaudžu aktieri - Guna Zariņa un Matīss Ozols.