Lauksaimnieku organizāciju Zemnieku saeima arī nākamos divus gadus turpinās vadīt Juris Lazdiņš, pirmdien Ādažos notiekošajā kongresā lēma tā dalībnieki.
Bezakcīzes dīzeļdegvielas
iekrāsošana jeb marķēšana ļaus lauksaimniekiem iegādāties tieši tik
degvielas, cik nepieciešams saimnieciskajai darbībai, izslēdzot iespēju
šo degvielu nelegāli tirgot, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemnieku
federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
"Piešķirtais Eiropas Savienības (ES) atbalsts zemniekiem ir "dziļš aizvainojums", pirmdien intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma atklāj Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, taču cer, ka dramatiski kritušās piena iepirkuma cenas varētu stabilizēties pavasarī, kad varētu atrast jaunus noieta tirgus.
Nākamajā gadā plānotais 51 miljona eiro piešķīrums Zemkopības ministrijai būs labs atbalsts lauksaimniekiem, tomēr vienlaikus tā ir minimālā summa, kas nodrošinās saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām negarantēs konkurētspēju starp pārējām Eiropas valstīm, norāda lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Eiropas Komisijas (EK) lēmums piešķirt Latvijas piensaimniekiem 7,7 miljonus eiro atbalstam krīzes situācijā Krievijas embargo dēļ varētu segt tikai divu mēnešu zaudējumus nozarei, atzina uzrunātie lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Ar jaunas valdības apstiprināšanu vecās un sasāpējušās problēmas nepazūd. Valdībai jādomā, kā uzlabot valsts pārvaldes procesus, lai sadarbība būtu vienkāršāka un bez liekiem šķēršļiem, trešdien, 5.novembrī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Pašlaik primārais ir ekonomiskā attīstība, _Dienas Biznesam _norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pirkešsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Eiropas Komisija (EK) savā jaunajā regulā par atbalsta nosacījumiem Krievijas embargo krīzes skartajiem dārzeņu audzētājiem, ir ņēmusi vērā Latvijas lauksaimnieku ierosinājumu, papildus esošajam kompensējamo dārzeņu sarakstam, pievienot arī kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus, turklāt turpmāk lauksaimnieki uz atbalstu varēs pieteikties dalībvalsts līmenī, nevis EK, kā tas bija paredzēts iepriekš, portālu Diena.lv informēja Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija (LLKA).
Saistībā ar piena pārprodukciju un aizvien sarūkošajām piena cenām vairākās saimniecībās jau sākusies darbinieku atlaišana, savukārt tuvākajā nākotnē gaidāmi saimniecību bankroti un lopu izkaušana, tāpēc zemkopības ministram Jānim Dūklavam (Zaļo un zemnieku savienība) jādara viss, lai Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes sēdē panāktu lēmumu par atbalsta novirzīšanu zemniekiem, kuri cieš netiešos zaudējumus Krievijas embargo dēļ, biznesa portālu Nozare.lv informēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai nav pieņemami Zemnieku saeimas pārstāves Mairas Dzelzkalējas izteikumi Latvijas Televīzijā, apgalvojot, ka Bordo karotītes produkti nav Latvijas produkti. Atgādinām, ka Bordo karotīte tiek piešķirta tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri ražo paaugstinātas kvalitātes produktus un pilnu produkta ražošanas ciklu veic Latvijā.
Premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) ir pārsteigta par Zemnieku saeimas attieksmi pret jauno zīmolu Bordo karotīte - organizācija paudusi, ka jaunais zīmols nav Latvijas zemnieku atbalstoša iniciatīva.
Ja lauksaimnieku organizāciju iekšienē nav iespējams panākt loģisku, valstiski būtisku risinājumu zemes tirgus "sakārtošanai" un vairākuma viedoklis jau ir materializējies likumprojektā, tad nekas cits neatliek, kā problēmu nodot apspriešanai publiskajā telpā.Zemkopības ministrijas (ZM) iecere ierobežot tirdzniecību ar lauksaimniecības zemi paredz barjeras zemes pircējiem, tai skaitā Latvijas pilsoņiem, tādejādi cerot ierobežot zemes nonākšanu spekulantu un ārvalstnieku rokās.
Politiķiem ir jāsaprot, ka Latvijā ir trīs resursi - zeme, mežs un ūdens - un jācīnās, lai tie paliktu Latvijas iedzīvotāju apsaimniekošanā, jo traģiski būtu pēc 20 gadiem atskārst, ka Latvija ir sadalīta daudziem nerezidentiem, portālam Diena.lv uzsvēra Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.