Režisora Pētera Krilova iestudētā izrāde Ilgu tramvajs Nacionālajā teātrī ir veidota ar visdziļāko pietāti pret Tenesija Viljamsa tekstu, tāpēc lielu prieku sagādā kvalitāte un spriedze, kas raksturo šo darbu
Tronis un kronis ir aukstie ieroči. Parīzes Nacionālās operas repertuārā ir atgriezies Džuzepes Verdi Dons Karloss oriģinālversijā franču valodā. Šoreiz – ar soprānu Marinu Rebeku Elizabetes lomā
Gleznotājas Līgas Purmales darbu specifiskā emocionālā toņkārta, vienlaicīgais sajūtu piesātinājums un rezignētība precīzi atbilst Latvijas kultūras mentalitātei
Režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējums Kalifornijas
pakalni Dailes teātrī nosaukts par melo(dij)drāmu un
pretendē uz līdzpārdzīvojuma radīšanu, bet paliek
pusceļā
Pat nāves ēnā viņa skatās uz pasauli ar mīlestību acīs. Dziedātāja Korina Vintersa demonstrē sensacionālu sniegumu Leoša Janāčeka operas Katja Kabanova jauniestudējumā Bavārijas Valsts operā Minhenē
Izstādē Ārpus rāmjiem ir skatāmas Malles Leisas,
Marijas Terēzes Rožanskaites un Maijas Tabakas
gleznas. Kā vienojošs elements, par spīti visām
atšķirībām, ir izceļama mākslinieču atgriešanās pie
vizuālās realitātes
Aktierdarbu ticamība un visa JRT izrādes Mazās lapsas virzība rosina uztvert tās aktualitāti: dzīvojam laikmetā, kad jēdziens "izdevīgs darījums" ieguvis ļoti šaubīgu konotāciju
Dženas Andersones romāna Herbārijs ar leduspuķēm
gaitā pamazām tiek nolobīti dažādo varoņu rakstura
slāņi, atsedzot dziļākas traumas, ilgas un psihes
īpatnības. Spilgtie, bet stereotipiskie raksturi iegūst
dziļumu un iekšēju pretrunīgumu