Pirmdiena, 6. septembris
Lai cik vienkārši būtu visu dižķibeles vainu novelt uz politiķiem vai ASV finanšu tirgus sabrukumu, valsts sociāli ekonomisko karkasu veido neviens cits kā cilvēki un viņu darbošanās dažādās organizācijās. Ar organizāciju te saprotot visas iespējamās cilvēku sadarbības formas - sākot ar individuāliem uzņēmumiem un noslēdzot ar ministrijām un pašvaldību iestādēm. Ja mēs uzdoto jautājumu šīm organizācijām, kāds ir to pastāvēšanas mērķis, domāju mēs saņemtu neviennozīmīgas vai neskaidras atbildes.
Virkne uzņēmumu noteikti atbildētu, ka pastāvēšanas mērķis nav nekas cits, kā peļņas radīšana. Valsts un pašvaldību iestādēm varētu būt problēmas vispār atbildēt uz šādu jautājumu. Šķiet, mūsu kopējā problēma ir izpratnes trūkums par to, kas ir organizācija un kas ir tās fundamentālais pastāvēšanas mērķis.
Cilvēki sadarbojas kopā organizācijās tieši viena iemesla dēļ, lai kopā radītu vērtību, kura būtu lielāka par katra indivīda atsevišķi radīto kopsummu. Vērtība nav nekas abstrakts – tie ir produkti vai pakalpojumi. Cik lielu šo vērtību mēs radīsim, tik – varēsim atļauties tērēt. Vērtību rada gan uzņēmumi, gan nevalstiskās un valstiskās organizācijas. Mūsu problēma ir tā, ka šī gala vērtība nekalpo par "izejas punktu" mūsu katra ikdienas darbā.
Pirmkārt, mēs fokusējamies uz instrumentiem, nevis nepieciešamo vērtību. Nevienam nav vajadzīgs urbis, bet gan caurums sienā. Nevienam nav vajadzīga skola, bet gan ir nepieciešami izglītoti jaunieši. Otrkārt, mēs fokusējamies uz atalgojumu, nevis uz to kā radīt vērtību, par kuru kāds mums materiāli pateiksies.
Šo iemeslu rezultātā rodas situācijas, kad uzņēmumi tiecas pēc peļņas, mēģinot "apčakarēt" visus pēc kārtas, nevis domājot, kā radīt vērtību, kura klientam vajadzīga. Savukārt, saņemot pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēs, nav sajūtas, ka esi ilgi gaidīts klients, kuram tūlīt tiks sniegts kāds pakalpojums, turklāt, ar saprotamu vērtību.
Mēs runājam, ka mums vajag saprotamu valsts attīstības stratēģiju, kas kalpotu kā ikdienas lietotāja rokasgrāmata katram valsts iedzīvotājam. Par ļaunu tā noteikti nenāktu. Taču, vai tiešām domājam, ka katrs iedzīvotājs to spēs sev iztulkot, ja nesaprotam, kāpēc vispār strādājam?
Skan kā atsildīts ēdiens, tomēr es atsaukšos uz Dž.F.Kenediju: " Neprasiet ko jums var dot valsts, prasiet – ko jūs varat dot valstij". Uzdodiet sev, savai organizācijai jautājumu – kas ir tā vērtība, kuru jūs radāt. Vai tiešām tā ir vērtība nevis burbulis? Veidojiet savu ikdienas darbu tā, lai jūsu klienti šo vērtību atzītu un novērtētu. Kā jūs strādātu tad, ja klients jums par izdarīto darbu atmaksātu ar ziedojumu palīdzību?
Esmu pārliecināts, daudzi šos jautājumus sev spēj uzdot paši. Tomēr cik daudzi līdz tiem pat neaizdomājas. Palīdziet uzdot pareizos jautājumus! Ilgtermiņā gan jāsaprot, ka šo domāšanas procesu ir jāatbalsta mūsu izglītības sistēmai. Kā teica Izraēlas prezidents Š. Peress (un šajā valstī izglītībai ir pievērsta liela uzmanība) šī gada ekonomikas kongresā Davosā "Kabatas maks galvu nepiepilda, galva piepilda maku".
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.






Ja vēlaties par saviem jaunumiem informēt Diena.lv lasītājus, sūtiet preses relīzes uz bizness@diena.lv!
* Diena neuzņemas atbildību par publicēto preses relīžu saturu.
Drukers ir teicis, ka "lielākā māksla ir uzdot pareizus jautājumus, nevis sniegt pareizas atbildes, jo vairāk tāpēc, ka pareizie jautājumi tik bieži nemainās"
Darbs strādāšanas pēc ir lopa pazīme. Cilvēkam ir svarīgi, ko viņa darbs dod viņam pašam un citiem , un kā šī darba augļi tiks izmantoti
Bet Peresam nauda pati par sevi jau ir neapšaubāma vērtība. Bīstama pārliecība.
aktuāli
katram vajadzētu sev uzdot šo jautājumu - vai es šodien radīju vērtību? vai kādam vajag, vajadzēs to, ko es daru?
baidos, ka vairumam nepietiks drosmes atzīties, ka darbošanās bijusi tik vien 'sound and fury, signifying nothing'..
Kenedija teiciens ir viens no stulbākajiem pasaules vēsturē.
Skan kā atsildīts ēdiens, tomēr es atsaukšos uz Dž.F.Kenediju: " Neprasiet ko jums var dot valsts, prasiet – ko jūs varat dot valstij". - SKAN KĀ ''ATSALDĒTĀ'' sauklis par kaut kādu tur 'ekonomikas sasildīšanu' - der apjēgt, kas notikās ar D.F.Kenediju situācijā, kad oligarhiem apnikās visi šitie saukļi. Dalasas traģiskie notikumi jau daudziem lika atvērt acis, un apjēgt valsts ideoloģijas patieso raksturu. Tāpēc jau nav brīnums, ka par prezidentu 2009.g. kļuva Br.Obama, taču cik iigi un veiksmīga būs viņa cīņa ar 'fat cats'/treknajiem Volstrīdas baņķierim ?
Teiciens un rīcība ir apbrīnas vērti ! Taču der APJĒGT, kāda ir šodienas reālā situācija un tie iemesli kāpēc pat I.Sudraba atteicās piedalīties kaut kādu tur ''vienotāju'' partiju apvienībai.
Šodienas situācijā, kad daudzi līdzīgi kā marksisti skandina, ka visa pamatā ir 'ekonomika, ekonomika, ekonomika', der apjēgt ne tikai R.Blaumaņa 'Rūdolfa mantojumu'(arī izcilā latviešu rež.Strenča izcilā k/f), bet arī viņa dzejolī 'Tālavas taurētājs' pausto.
"Kabatas maks galvu nepiepilda, galva piepilda maku". - EBREJIEM ir vēl daudzi labi aforismi, tipa - 'Pats garākais ceļš ir līdz klienta makam'. DIEMŽĒL latvieši savā valstī pat 20-it gados nav gribējuši uzcelt savu Nacionālo bibliotēku, savu Gaismas pili - pārāk daudzi 'Buldozeri' un 'Kampēji' un ''dienderi/roulendi-roulingi'' nevēlas ne celt, ne attīstīt. Un pārāk daudzi Latvijas iedzīvotāji to atbalsta joprojām - to gara tumsību, diemžēl.....
ebrejiem ir arī teiciens - acs pret aci, zobs pret zobu...
nevajadzētu šīs tautas teicienus padarīt par aksiomām, jo tieši šīs aksiomas padarījušas rietumu civilizāciju par mēslaini
Un kaads Osvaldam buutu sakars ar oligarhiem? Vienmeer atradiisies idioc, gatavs izsaut uz prezidentu, un ja veel miesassargi neatrodas vietaa un peec pirmaa saaviena, kurs bijs GARAAM, vai pat veel peec otraa nevar nosegt klientu, kas ir pirmais miesassarga uzdevums... bet sarkanajiem ka tik pabljaustiities!
Ja dazi tautiesi klausiitos ebreju aksiomas, nevis antisemiitu murgus, tad Latvija buutu liidziiga Izraeelai un mazaak liidziiga peecpadomju meeslainei. Starp citu, Izraeelai 19 gadus peec izveidosanas jau bija attiistiita ekonomika un militaars speeks, kas sesu dienu karaa atseedinaaja potenciaalos agresorus. Bet mums 19 gadus peec 1991. gada ir kriize un galvaspilseetas meers, kurs, maigi sakot, ne paaraak simpatizee Latvijai.
Nezinu kaa autoram, bet man darbaa ir jaastraadaa un es sanjemu tikai par padariito. ne vairaak un ne mazaak. Tad jau driizaak pievinotaas veertiibas nav vispaariigiem spriedeleejumiem par visiem zinaamo.
Autora jautājuma būtība ir -kas ir Tavs padarītais? Apčakarēto vai apmierināto cilvēku skaits?
Jauks raksts! Saturīgs. Un tiešām par būtisko!
Dažus citātus uzpazīstu. Un tamdēļ - jo lielāks prieks par rakstu! :)
Patiesa izaugsme norisininās daudzās dimensijās.