Pirmdiena, 6. septembris
Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi
Reizi nedēļā parasti novelku kādu filmu vai dziesmu, LD saka Matīss (vārds mainīts). Viņam nav ne jausmas un ne mazākās intereses, kā tas vērtējams no likumdošanas puses. Failu apmaiņas servisu DC++ viņš izmanto jau piecus gadus. Tomēr tas nav likumīgi, un līdz šim policija par šādām darbībām jau ierosinājusi astoņus kriminālprocesus. «Interneta vietne tiek pārlūkota nepārtraukti,» LD brīdina Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko. Plašāku informāciju, kā notiek pārbaudes, policija nesniedz. Maksimālais sods, ko šādos gadījumos var piemērot, ir visai bargs – 200 minimālo mēnešalgu vai septiņi gadi cietumā.
Latvijā jauna prakse
Lai nonāktu policijas redzeslokā, Matīsam nav jānovelk kaudze fi lmu un dziesmu, jo vispirms tiek pētīts, vai, apmainoties ar failiem, netiek gūta peļņa. Proti, lai policijas darbinieki varētu ierasties pie Matīsa, jābūt savāktiem nopietniem pierādījumiem un policijas orderim. Ja tā nav, policijas darbinieki mājās ierasties nevar – varbūtība, ka cilvēku pieķers, ir maza. Latvijā šādus pārkāpumus kontrolē samērā nesen, un līdz šim policijas darbinieki nav apmeklējuši cilvēku, ja viņš, piemēram, reizi nedēļā DC++ novilcis kādu filmu.
Tiesa gan, ja policijas darbinieks tomēr ir ieradies pie Matīsa, izvairīties viņš nevar. Ja Matīss atsakās ielaist policijas darbiniekus, var tik izsaukti speciāli dienesti, kas var durvis atvērt piespiedu kārtā. «Policija savu izdarīs – tikai personai, pret kuru vērsta pārbaude, būs papildu nepatikšanas par pretošanos,» LD piebilst Datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas organizācijas valdes locekle Sanita Meijere.
Savukārt, ja Matīss uztraucas, ka pārbaudes laikā policijas darbinieki var apskatīt viņa personīgi uzņemto attēlus, piemēram, kailfoto vai mīļoto meiteni, satraukumam nav pamata, jo policijas darbinieki tos neaiztiks.
Naudas sods Ls 100–120
Daudz aktīvāk, lai gan ne tik vērienīgi kā ārzemēs, Latvijā policijas darbinieki sodījuši iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri nespēj uzrādīt iegādes licenci par programmatūras lietošanu vai apliecināt īpašumtiesības uz mūzikas vai citiem failiem. Šādi sodi piemēroti vairākas reizes, un naudas summa, no kuras nākas šķirties, ir 100–120 latu. Arī šajos gadījumos policijas darbinieks bez pierādījumiem dzīvoklī ierasties nevar, tāpēc ir maza varbūtība, ka policijas darbinieki masveidā apstaigās dzīvokļus, pārbaudot programmatūras legalitāti.
Lielāka varbūtība sagaidīt policijas darbiniekus ir tiem iedzīvotājiem, kuri mājās sniedz grāmatvedības vai projektēšanas pakalpojumus, ja, piemēram, par tiem policija saņēmusi rakstisku iesniegumu. Cilvēka dators var tik pārbaudīts, ja klēpjdators atrodas darba vietā dienā, kad uzņēmumā notiek programmatūras legalitātes pārbaude.
Biežāk privātā sektorā
Darba devējam nepatikšanas var sagādāt ne tikai uz darbu atnestais dators, bet arī darbinieku darba datoros salādētie mūzikas vai citi faili, par kuru izcelsmi nav pārliecības. Uzņēmumos policijas darbinieki parasti pārbauda programmatūras legalitāti, bet pie reizes var tikt pārbaudīti datorā salādētie faili. Pērn šādas pārbaudes veiktas aptuveni 150 uzņēmumos. Tajās policijas darbinieki secinājuši, ka visvairāk pārkāpumu ir tieši mazajos uzņēmumos, jo tajos bieži vien nav speciālistu, kas pievērš uzmanību šiem jautājumiem, bet citi uzņēmumi par to vispār neaizdomājas.
Tādējādi patlaban policijas darbinieki pārbaudes veic ne tikai par programmatūras un failu ieguves legalitāti, bet arī par datņu apmaiņas programmu lietošanu.
Matīss ir izbrīnīts, ka par šādām darbībām var saņemt sodu, bet viņš pat nezina, kur par maksu varētu lejupielādēt jaunāko filmu, ja nevēlas to skatīties kinoteātrī vai gaidīt DVD formātā. «Jaunu fi lmu redzēt gribas, un kāpēc to nedarīt, ja ir iespēja to bez maksas pāris minūtēs nokačāt?» jautā Matīss.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Uzņēmumu stratēģisko sacensību S3, ko rīko IT kompānija Accenture, ka arī Nords Event Communication un žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness, dalībnieki ir aizvadījuši cīņas 3.posmu,...
Uzņēmumu stratēģiskajās sacensībās S3 uzvarējusi SEB banka, otrajā vietā Lattelecom, bronza Eko investoram, noskaidrojās piektdienas vakarā.
Pēc nakts posma – pasaules izzināšanas uzņēmumu stratēģisko sacensību S3 dalībniekiem bija jāiekaro pasaule – Embūtes meži. S3 notiek jau ceturto gadu, un to rīko IT grands Accenture,...



Uzņēmumu stratēģiskajās sacensībās S3 uzvarējusi SEB banka, otrajā vietā Lattelecom, bronza Eko investoram, noskaidrojās piektdienas vakarā.
Stratēģiskās uzņēmumu sacensības S3, ko rīko IT uzņēmums Accenture, kā arī Nords Event Communication un žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness ir noslēgušās ar komandu „uzvaras gājienu”...
Uzņēmumu stratēģisko sacensību S3, ko rīko IT kompānija Accenture, ka arī Nords Event Communication un žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness, dalībnieki ir aizvadījuši cīņas 3.posmu,...







Ja vēlaties par saviem jaunumiem informēt Diena.lv lasītājus, sūtiet preses relīzes uz bizness@diena.lv!
* Diena neuzņemas atbildību par publicēto preses relīžu saturu.
Blefs. Un Matīsa nav.
kā policija nez rīkosies ar tiem neskaitāmajiem kantorīšiem, kas uz vienu IP adresi sēdina savus 10-50 klientus?
Nezinaaju ka ir taadi kas perk lejupladetaas filmas :D. Nu bet tad tikai tadaa gadijumaa var uzrauties, ne?
"Proti, lai policijas darbinieki varētu ierasties pie Matīsa, jābūt savāktiem nopietniem pierādījumiem un policijas orderim. "
Labi, ka neminēja VID orderi. :) Un arī izskatās, ka autorei nav nojēgas par torrenta darbību. Torrents ir puzzles gabaliņi.
un kāds tam reketieru kantorim BSA būtu sakars ar Matīsu un viņa filmām? pārbaudīs vai torrenta softs iegādāts legāli?
izskatās, ka rakstīts, lai tikai aizpildītu vietu avīzē, jo nojausma par aprakstīto autorei, šķiet, ir visai aptuvena.
"piemēram, kailfoto vai mīļoto meiteni, satraukumam nav pamata, jo policijas darbinieki tos neaiztiks."
Ja tas nozīmē, ka nevienu jpg failu principā neatvērs, tad lietotājiem drīz parādīsies mapītes ar "Baigaa filma[2009].jpg" (700 MB) :D
@: nunu - DP/whatever darbinieks ik pa laikam triviāli uzliek vilkties kādu populāru latviešu filmu un skatās sīderus ar Latvijas IP. Populārākās IP var piefiksēt, jo ierindas torrentu jūzeris savu adresi neslēpj - pārāk maz draudzīgu, stabilu SOCKS5/HTTP prokšu, kam nekas nelogojas.
Voice: a morāle vienkārša - "vienu lohu atradām, gan jau vēl dažus simtus tipa 'par softiem' no viņa varēs nokāst - jutīsies sprukās un tik maksās ragā".
Filmu nokačāt pāris minūtēs?! afigeķ
laikam rakstīts mazajiem bērnudārzniekiem un bērniem vecumā zem 12
ja es varētu novilkt mūziku no, piemēram, iTunes vai 7digital, es to darītu ... pat par maksu.
policisti, būtu nu labāk huligānus tramdījuši un slepkavas ķēruši! lai arī filmiņu novilcēji var tikt uzskatīti par "zagļiem", viņu vienīgais nodarījums autortiesību turētājiem ir tikai negūtās peļņas cipara palielināšana par pāris latiem, viņi tos nabagākus nepadara (un bagātākus arī nē).
Sodi protams, ka neadekvāti, kā jau banānu republikā!
Apmaksātos rakstus gan vajadzētu apzīmēt kā tādus. Un piestrādāt pie kvalitātes :P
kāds sakars BSA ar filmām?
pie kaka/lallā jautājums ir saskaņots?
visbeidzot - kā var pelnīt ar dc++ un bt?
vai jau valsts ir tiktāl policejiskota, ka var ierasties bez orderiem? Patiesības ministraija jau ir nodibināta?
vēl piezīme - ja mērķis bija izraisīt diskusiju, tad šis nav izdevies - svētdiena šim nav labākais laiks - piem. otrdienā jau būtu 100+ komentāru.
Drīzāk apmaksāts raksts kā kampanas starta signāls - būs vēl raksti.
Laikam drīz būs pavasarus un atkusnis.
Vai tomēr pirms rakstīt rakstus portālā nevajadzētu pastudēt latviešu valodas gramatiku un stilu!? Sanita, sēdies! Četri (desmit baļļu skalā)!
Un pastudē konkrētās tēmas terminoloģiju! Novilkt Tev kāds var biksītes, nevis filmu!
Mulkibas, ja policijas darbiniekiem loti nepatiktu DC++, vini to bloketu Latvijas teritorija, ka tas ir citur arvalstis!))
Policijas darbības un sevišķi BSA un citu autortiesību aizstāvju darbība Latvijā ir milzīga liekulība un tāpēc ir pilnībā amorāla un nosodāma. Problēma ir tā, ka Latvijā ir ārkārtīgi maz iespēju legāli no tikla lejuplādēt materiālus. Tas attiecas gan uz latviešu mūziku - ir labs portāls legālas mūzikas pirkšanai, bet tur ļoti daudz mūzikas, kuru gribētu iegādāties, nav. Sevišķi katastrofāla situācija ir ar filmā. Amerikā ir vairākas legāla vietnes - t.sk. Apple ITune ar lielisku servisu un samērā pieņemām cenā, bet tur ir atklāti pateikts, ka Latvijā to lietot nedrīkst. Neesmu mēģinājis, bet droši vien ir arī tehniski ierobežojumi. Īstenībā - es nezinu nevienu legālu filmu lejuplādēšanas vietu, kas būtu pieejama arī Latvijā. Ir vietnes, kas ņem lielāku naudu un izskatāc pēc legālām, bet pastudējo copyright viņu noteikumos, nākas secināt, ka tas ir blefs - tiek izmantota kaut kāda Krievijas licence.
Vēl smagāka problēma ir ar grāmatām. Ir izdevniecības, kas piedāvā arī digitālā formātā, tas ir labi. Bet ir grāmats, kuras izdevniecība principā nevēlas piegādat digitāli - tā nu ir jāmaksā vairāk kā 30$ par piegādie un gandrīz nedēļu jāgaida, kamēr atvedīs. Ja mazāka piegādes maksa, tad gaidīšana var būt vairāk par mēnesi.
Tākā - silts ieteikums policijai un visam drausmīgi liekulīgajām un amorālām autortiesību aizstāvjorganizācijām - nodrošiniet to, pie kā var tikt amerikāņu, tad arī nevajadzēs cilvēkus likt cietumā. Šķēle taču šajā Dienā atsaucās, ka ASV augstākā tiesa, darbojoties kā konstitucionālā tiesa, esot atļāvusi trešo personu reklāmas kampaņas (pat to var gan diskutēt, jo tiesas lēmums ir smalkāks un Latvijas gadījumā tas 2006. gada vēlēšanu nelikumīgumu neattaistnotu), nu tad latvieši varētu atsaukties arī uz amerikāņu pieredzi un uzaicināt ITunes filmu servisu arī uz Latviju.
p.s. Ja kāds zina kādu legālu filmu ielādes vietni Latvijā - būšu ļoti pateicīgs, ja pastāstīsiet. Stremaing un video-on-deman servisi neder - vajag tieši download-to-own. Jo kas to lai zina - varbūt šodien naudas pietiek, bet rīt tās nav - tad vismaz filmas būs palikušas.
Jāpastudē likumi, bet cik es zinu, tad privātā dzīvesvietā bet kratīšanas ordera jau uzsākta kriminālprocesa ietvaros nedrīkst veikt jelkādu kratīšanu. Var par autortiesibām ierosināt civillietu, un tad autortiesību lietās, atšķitībā no citām, tiesnesim ir iespējas pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu bez atbildētāja iepriekšēja informēšanas un klātbūtnes, bet arī tad tas ir izdarāms tikai galējās nepieciešāmības gadījumā. Un ir liels jautājums, kā veikt pierādījumu nodrošināšanu, jo kratīšanu tik un tā nevar veikt.
Man nav iebildumu, ja sakārto lietas, bet vēlreiz saku - autortiesībju aizstāviju ir liekulīgi un amorāli, ja viņi nenorāda uz legālām alternatīvām un Latvijā tādas es nezinu.
OK - un visbeidzot pēdējais arguments. Daudzus interesē galvenokārt tikai ārzemju mūzika, filmas un grāmatas un tas nozīmē, ka ar legālu lejupielādi Latvija audzē ārējās tirdzniecības deficītu un silda kaimiņu ekonomikas. Sevišķi smagi tas, ir tāpēc, ka gan produkts - filmas un mūzika, gan serviss - lejupielāde un mārketings - tas viss notiek ārzēmēs un nav pat ietējo starpnieku, kas kaut daļu naudas atstātu Latvijām. Protmas, tas nav arguments nelikumībām, bet tas kārtējo reizi parāda divas lietas, kas ar šo valsti nav kārtībā.
Pirmkārt - nelegālu lejupielāžu ķeršanu nevar salīdzināt ar visaptverošu valsts programmu, kas risinātu ar autortiesībām aizsārgātu darbu pieejamību. Kats, kas kaut nedaudz ir iepazinies ar autortiesību lietām, zina, ka ir divas puses - darba aizsardzība un darba pieejamība sabiedrībai, šī otrā lieta Latvijā netiek risināta.
Otrkārt - Latvijā ļoti maz domā par kvalitatīva vietējā satura veidošanu. Nu piedodiet, bet Ēķa un 'kā viņu tur sazina' filmas es neesmu skatījies un neskatīšos, man ir sava gauma un savs vērtējums par kvalitāti un profesionālismu. Šeit ir arī plašāka problēma. Pat ja amerikāņu filmu vietnes sāktu darboties Latvijā, ir lielas aizdomas, ka daudzas Eiropas filmas tajās nebūtu pieejamas. Resp. arī Eiropas institūcijām vajag domā, kā Eiropas radošo industriju produktu padarīt pieejamāk pašiem eiropiešiem.