Izklaide. Mākslas

Tehniskās jaunrades centra Annas2 divdesmit gadu jubileju svin arī Bērnu zinātnes centra vadītājs Alvis Balodis

"Šī ir jauna tualete, bet šī — lietota," ar pirkstgaliem pieskāries mazītiņām, filigrāni no koka izgrebtām spēlītēm, pavisam nopietni saka tehniskās jaunrades nama Annas2 skolotājs Alvis Balodis. Piebāžot degunu tuvāk, abās sirsniņmājiņās var saskatīt podu ar vāku un ūdens bāku. Droši, droši, Bērnu zinātnes centra vadītājs mudina. Ziņkārīgā skatītāja deguns pēkšņi saraucas. Viena mini tualete noķēpāta aizdomīgi brūna. Smird?! Kustīgo poda vāku, kura diametrs vien pāris milimetru, gribas steigšus nolikt vietā. Alvis Balodis rāda nopietnu seju. Tad pēkšņi sāk smaidīt. Jūs taču sapratāt, vai ne? Smaka ir tikai jūsu iztēlē!

Bērnu zinātnes centrs ir viens no Annas2 oriģinālākajiem projektiem. Tas ieguvis tikpat lielu popularitāti kā Viestura Graždanoviča radītais starptautiskais īsfilmu festivāls 2Annas un Andreja Granta fotostudija. Uz pulciņiem Annās2 saskrien bērni un skolu jaunieši no visas Rīgas. Tas jau nenozīmē, ka viņi nespēlē datorspēles un neskatās televizoru, saka A.Balodis. Līdztekus Bērnu zinātnes centra vadīšanai viņš skolēniem māca arī paša sirdslietu — koka rotaļlietu izgatavošanu.

Galvenais iemesls, kāpēc pirms 14 gadiem A.Balodis ar domubiedriem sāka veidot Bērnu zinātnes centru, bija vēlēšanās attīstīt iztēli, fantāziju un tālāk aizraujošā veidā bērniem izskaidrot sarežģītas lietas. Skolā fizikas un ķīmijas nodarbības daudziem ir kā zobu sāpes, bet Bērnu zinātnes centrā, eksperimentējot mirdzošām acīm, uz pāris stundām aizmirstas pat lielākie eksakto zinātņu nīdēji!

A.Balodis stāsta, ka reizēm žēl skatīties, kā skolotāji šeit kušina bērnus. Aizrāda, ko drīkst un ko ne. Viss, kas nav kriminālpārkāpums, šeit ir atļauts, uzsver skolotājs A.Balodis. Viņaprāt, kaut ko uztvert un aizrauties bērns (un arī pieaugušais) var tikai tad, ja noņem rāmjus. Nekaunina un nenorāda, kas pieklājas un kas ne. Cilvēki mūsdienās pārāk daudz domā un pārāk maz paļaujas uz savām sajūtām, iztēli. Tā pamazām pārvēršamies par disciplinētiem, pieklājīgiem klišeju atražotājiem. "Bet kur paliek svarīgākais — radošums?" vaicā A.Balodis.

Uzaudzis Torņakalnā pie trolejbusu depo, kur viņa bērnībā bijusi pilsētas izgāztuve, A.Balodis jau toreiz sapratis, ka pasaulē ir milzums aizraujošu lietu, ar kurām var taisīt brīnumus. Tas, no kā citi, degunu raucot, panikā mukuši, jo "smird", "ir neglīts", "vecs un nekam nederīgs", Alvim šķitis lielisks pētīšanas un pasaules izzināšanas veids. Bērnībā uztrenētā iztēle viņam palīdzējusi pēcāk, sākot strādāt ar bērniem.

Rīgas Bērnu zinātnes centrs no citiem līdzīgiem pasaulē atšķiras ar to, ka nav veidots kā biznesa projekts. Tas nozīmē, ka nav plāna un dzelžaina rezultāta, kas jāsasniedz. Viss, kas šeit top, pirmām kārtām šķiet aizraujoši skolotājiem pašiem. Patlaban viņi veido sengrieķu kultūras tādu kā "skaidrojošo vārdnīcu bērniem". Sarežģītie, arhaiskie nosaukumi rindojas pie sienas uz mazām kartītēm. Pie vārda "Merkurs" vīd smaidošs Fredija Merkūrija foto, pie vārda "Herkuless" — auzu pārslu kārba. Top atkal jauni stāsti iztēles robežu paplašināšanai.