Ceturtdiena, 9. septembris
Viens no jauntopošā politiskā spēka veidotājiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Didzis Šmits uzstāj, ka kaut kas ir jādara, lai "šajā valstī" notiktu pārmaiņas. Nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns saka, ka jābeidz "šajā valstī" melot. IeM valsts sekretārs Aivars Straume atzīst, ka katram "šajā valstī" ir tiesības izteikt savu viedokli, bet bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis novērojis, ka vide noteic visu "šajā valstī".
Ievadot ziņu aģentūras LETA elektroniskā arhīva meklētājā frāzi "šajā valstī", tikai pēdējās pāris nedēļās atrodami ne mazums šī nedaudz nievīgā izteiciena paraugu. Nevis "mūsu valstī" vai "manā valstī", bet — "šajā valstī". Ar sarūgtinājuma piegaršu. It kā rādot ar pirkstu. Tajā tur, vot, valstī. Agrāk te bija cita, patlaban ir šī te valsts, varbūt nākotnē būs vēl kāda.
Pēc visām politiķu cūcībām un milzīgās uzticības plaisas pavēršanās starp vēlētājiem un viņu pašu izvirzītajiem pārstāvjiem šāda attieksme varbūt nav pārsteidzoša. Taču, ja šo frāzi atkārto atkal un atkal, ja to izmanto pat Ministru prezidents, tad lēnām "šī valsts" kļūst par tukšu ēku, no kuras visi ir izgājuši, lai uz to paskatītos no ārpuses.
Vārdiem ir nozīme — tie veido mūsu domāšanu, tiem ir emocionāla iekrāsa un ietekme. Pasakiet "šajā valstī". Pēc tam pasakiet "mūsu valstī". Jutīsiet atšķirību.
Katru reizi, kad mēs pasakām vārdus "šajā valstī", mēs sevi mazliet atsvešinām no Latvijas.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.







Nu bet avīželes jau bija tās, kas izdomāja un iepotēja ļaužiem, ka "šī valsts" esot "nozagta". Tā kā par ko ir izbrīns? Te jāpiekrīt zināmā mērā Bendikam tomēr.
Autors niansēti uztvēris atšķirību.
Arī man jau sen griežas ausīs "šīs valsts" pieminēšana un locīšana visdažādākajos veidos.
Visi "šīs valsts" kritiķi komentos man liekas kā potenciāli prombraucēji, kuriem par Latviju nospļauties.
Mūsu valsts, Latvija. Teiksim tā visi no sirds!
Lai tā būtu--No tavas mutes Dieva ausī
Paldies, Paul! Precīzi!
Šis varētu būt Dienas pirmais solītis metafizikas virzienā, kas ar laiku atsegtu patlaban redzamās problēmu aisberga virsotnes patiesos apmērus, ļaujot saprast, kāpēc mēs esam tur, kur esam. Kāpēc šo dzīvi dzīvojam šaj
Pirmais Raudsepa raksts, kas man patīk. Daudz kas mainītos uz labo pusi, ja mēs visi domātu un darītu par mūsu valsti.
Manuprāt, plašsaziņas līdzekļi pēdējo divu gadu laikā ir darījuši visu, lai cilvēki starp šo valsti un savu valsti neliktu vienota veseluma zīmi.
Pirmais Raudsepa raksts, kam pilnībā pievienojos. Paldies!
Pareizi ir.
Vissi zin kas notiek valstī.
KĀPĒC?---arī zin.Tad kur ir problēmas, lai ko mainītu?
varēju jau piekrist, bet vai tad tieši mēdiju darbība neveido šo atsvešinātību. Negatīvisms it visā. No kurienes, lai būtu mūsu, ja pat lielākie laikraksti visu redz tikai caur kāda interesēm, vienas sazvērestības teorījas, Latvijas produktu nopaļāšana utt.
Te nu Raudsepam ir 100% taisnība.
Jā, atšķirība ir jūtama. Bet es arī lietoju " šajā vlstī", jo neesmu varējis atrast nevienu personu ( no piedāvātajām ) par kuru būtu gatavs vēlēšanas balsot ( jebkurās no 1991 gada ). Arī šobrīd neredzu nevienu. Labprāt balsotu par Gintu Šķenderi ( Cēsīs ), bet nezin vai bez tautas partijas " palīdzības, viņam izdosies pilsētu noturēt. Man traucē arī viņa piederība Tautas partijai. Bet vēl neesmu izlēmis, vai maz piedalīšos vēlēšanās un tad turpināšu šo vasti tā arī dēvēt, jo nemaz nejūtos atbildīgs par tās pagrimumu.
_čiepa_
Piekrītu!
Es nekad neesmu uzticējusies to cilvēku patriotismam un labajiem nodomiem, kuriem Latvija ir "šī valsts". Pievienosim sarakstam Ivetu Elksni, kura šo frāzi lieto jo bieži. Paldies žurnālistam, kurš beidzot ir uzrakstījis, kā ir - "šiem cilvēkiem" uz "šo valsti" ir nospļauties.
Tāpat kā tiem, kuri Rīgu, kas mums ir vienīgā un mīļā, tiecas apsaukāt par mazo Parīzi.
Nezināju gan, ka "mazā Parīze" ir lamu vārds.
Bet Raudsep, kurš tad sarīdīja latviešu savā starpā? Vai tad tas nebijāt jūs un jūsu avīze "Diena". Lasot simtiem pavisam mazinteliģentu komentāru interneta portālos, kuros tiek apsaukāti un norieti manuprāt cienījami cilvēki, piemēram, Šlesers, negribas saukties par latvieti, jo negribas pielīdzināties tādiem, kuri prot tikai lamāties, apsaukāties, citus saukt par idiotiem, šizofrēniķiem utt. Kuri visos saskata zagļus, blēžus utt. Arī jūs deviņdesmitajos gados negājāt to pavadā, kuri nomītām kurpēm pie Brīvības pieminekļa visus par čekistiem un komunistiem zākāja savās nelaimēs visus citus vainojot. Tagad paši esat šīs lumpnizētās varzas priekšgalā. Tā kā Raudsepa kungs derētu kādreiz arī savu darbību pavērtēt.
un pareizi ir! šī valsts var apēst sevi, viņa nav mūsējā.
«Katru reizi, kad mēs pasakām vārdus "šajā valstī", mēs sevi mazliet atsvešinām no Latvijas.»
- Тогда буду повторять как можно чаще:-) Ведь, для того, чтобы быть объективным, надо видеть это государство со стороны. То есть быть от него отчужденным.
Ничто не возникает ниоткуда.
Согласно психиатрии, отчуждение вызывают различные виды насилия. Ложь же, как известно, один из подвидов насилия эмоционального. То есть наши латышские бонзы лгали, лгали нам, тем самым насилуя наши мозги:-) Но у посттравматического синдрома есть и свои плюсы:-) Это объективный взгляд на мир. И на тех же латышских чинуш. И на их государство.
jā, mūsu valsts - visā republikā...