Sabiedrība

Sīva konkurence un trausla robežšķirtne balsojumā, tā izvēli nominēt Rīgu Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā raksturo Liepājas un Cēsu pārstāvji. To, ka žūrijas komisijas viedoklis nebija pārliecinošs atbalsts vienai pilsētai, Diena.lv apstiprina arī komisijas vadītāja vietnieks Juris Dambis. Taču, kā balsis sadalījās 13 cilvēku lielajā žūrijā, J.Dambis nevar atklāt, jo to liedz konkursa nolikums. Jau vēstījām, ka Rīga izvirzīta Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā. Rīga apsteidza Cēsis un Liepāju.

J.Dambis stāstīja, ka žūrijā bijušas ļoti nopietnas diskusijas, jo Latvijas pārstāvjiem bijusi informācija, ko nevar ieraudzīt projekta dokumentācijā, savukārt septiņi žūrijas komisijas locekļi no Eiropas Savienības institūcijām vislielāko uzmanību pievērsa Eiropas dimensijai, kas pilsētu projektos pietrūcis.

“Ļoti labs piedāvājums bija arī Cēsīm, bet jāskatās uz kritērijiem, kur nozīmīga ir Eiropas dimensija. Ne tikai tas, ko tas nozīmē Latvijai, bet ko eiropieši te darīs un kāpēc Eiropai būtu interesanta viena, otra vai trešā pilsēta. Tas bija nozīmīgākais no ārzemju žūrijas daļas,” viņš norādīja.

Liepāja 2014. projekta vadītāja Ieva Hmieļevska neslēpa vilšanos, jo uzskata, ka Liepāja bija pārāka par citām, jo atbildusi vairāk nolikumam. Viņa uzsvēra, ka Liepāja būtu iesaistījusi pasākumos katru pilsētas iedzīvotāju. Komentējot balsojumu, viņa atsaucās uz pilsētas mēra teikto, ka ne vienmēr rallijā uzvar labākie braucēji, dažkārt uzvar tiem, kam jaudīgāks motors. Viņa uzskata, ka līdz ar šo balsojumu skaidri tiek norādīta vieta reģioniem un būtu labs signāls, ja konkurencē ar Rīgu uzvarētu Cēsis vai Liepāja. “Ar balsojumu skaidri un gaiši tika atbildēts, vai reģioniem tiek ierādīta kāda loma un vai valsts redz, ka par Latviju drīz kļūs tikai un vienīgi Rīga.”

Uz naudas faktoru atsaucas arī Cēsu radošās grupas vadītājs Juris Žagars, kas gatavoja idejas Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam. Lēmumu ir loģisks, bet nemoderns, viņš uzskata. Loģisks tāpēc, ka žūrijai bijis pamats noticēt, ka Rīgai būs finansējums programmas īstenošanai. Taču viņš ir pārliecināts, ka krīzes apstākļos naudu efektīvāk ieguldīt "mazākā laukumā”, jo tad tā dod lielāku atdevi – mums būtu iespējams paspīdēt Eiropas kontekstā, viņš saka. Viņu galvenā ideja bijus - small ir beautifull.

“Lai pārsteigtu Eiropu vajag kaut ko grandiozu, bet man ir bail, ka tuvākajos piecos gados ekonomiskā situācija neuzlabosies tiktāl, ka varēsim brīvi operēt ar līdzekļiem un pārspēt Eiropu ar kaut ko grandiozu. Mūsu ideja bija pārsteigt Eiropu ar vienu spilgtu "rozīnīti" Latvijas kartē, kuru ar ierobežotajiem resursiem varētu panākt vai nu Cēsīs, vai nu Liepājā. Liepājai ir problēma, ka tā ir trīs stundu attālumā no Rīgas, bet Cēsis ir stundas braucienā.”

Gan Liepājas, gan Cēsu radošās komandas pārstāvji norādīja, ka gandarījums ir par to, ka "Rīgai elpojuši pakausī”.  “Mēs veicām ļoti efektīvu Cēsu mārketinga kampaņu. Tas, ka mazās Cēsis ar kultūras idejām varēja "parādīt zobus" lielajai Rīgai, tā ir ļoti laba mārketinga ziņa,” vērtēja J.Žagars.

Bijušais Kultūras ministrijas darbinieks, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Daniels Pavļuts, kuru Liepājas pilsēta piesaistījusi kultūras koncepcijas izstrādē, piekrīt, ka diskusijas vērts ir jautājums par žūrijas izvēli – nominēt Rīgu vai kādu no reģiona pilsētām. Citviet Eiropā dominējot tendence, ka šim titulam nominē mazākas pilsētas, tomēr kā norādīja D.Pavļuts, žurijas balsojumu viņš neapšauba. “Konkurss nav par to, kura pilsēta var vieglāk sarīkot Eiropas kultūras  galvaspilsētas programmu – Rīga to var izdarīt daudz mierīgāku sirdi pēc definīcijas, bet, ja raugāmies uz iespējamo izmaiņas dinamikas potenciālu, tad viennozīmīgi kultūras galvaspilsētas statuss sniedz daudz lielākas iespējas reģionā nekā valsts galvaspilsētā,” sacīja D.Pavļuts. Viņaprāt, Liepāja bija sagatavojusi lielisku pieteikumu un bija gatava “no savas garīgās ambīcijas viedokļa šādu projektu celt, bet nu lēmums ir pieņemts”.

Rīgas izvēlēšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā ir vērtējama kā loģiska, žūrijas balsojuma rezultātus komentēja kultūras ministrs Ints Dālderis.

"Rīgas izvēlēšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā ir vērtējama kā loģiska, jo mūsu galvaspilsēta ir viena no lielākajām un skaistākajām Baltijas jūras reģiona pilsētām, ko daudzi eiropieši un citi ārzemnieki vēl nav “atklājuši”. Domāju, ka Rīgai būtu jāatrod – un tas ir arī ekspertu viedoklis – veids, kā programmas veidošanā sadarboties gan ar Liepāju, gan ar Cēsīm, kuru pieteikumi bija ļoti pārliecinoši," Diena.lv sacīja ministrs. Viņš pauda, ka Rīgai dots milzīgs  uzticības kredīts, kuru nedrīkst palaist vējā –  jāiegulda milzīgs darbs, lai 2014. gadā godam attaisnotu šo atbildību un iespēju. Mums vajadzētu panākt, lai, gatavojoties 2014. gadam, Rīgu pārņemtu tāds kā olimpisko spēļu gars, izteicās I.Dālderis.

Sadarbību ar citām pilsētām minēja arī Rīgas pieteikuma projekta vadītāja Aiva Rozenberga. “Savā pieteikumā izvirzījām tādu terminu kā "mobilais centrs", kur Rīga sadarbojas ar citām pašvaldībām, Rīga kalpo par vārtiem uz Latviju. Uzskatām, ka ir svarīgi, kad cilvēks atbrauc uz Rīgu, viņam ir iespēja redzēt arī kaut ko citu,” viņa teica.

A.Rozenberga usvēra, ka žūrija galvaspilsētas vērtē  “dubultkritiski”.

(papildināta ar pēdējām rindkopām)