Sabiedrība

Pēdējie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Rīgas Domē iekļuvušas vien četras partijas - Saskaņas centrs, Pilsoniskā savienība, LPP/LC un Jaunais Laiks. Diena.lv lūdza ekspertiem prognozēt tālāko notikumu attīstību Rīgas Domē.

Varbūtīgā nozīmē Ušakovs var kļūt par mēru, bet pārliecināts par to neesmu. Ja ticēt baumām un daļēji pamatotām norisēm Saskaņas centrā, kur vadošo lomu spēlē divi veidojumi - Dolgopolova kunga Jaunais centrs un Tautas Saskaņas partijas mantojums, zem kura cepures apvienojušies pārējie, - tad Ušakovam varētu būt iekšējā konkurence. Pret Ušakovu varētu būt diezgan liela iekšējā opozīcija. 

Kāda veidosies koalīcija, būs atkarīgs no sarunu gaitas. Tālredzīgi būtu veidot četru partiju koalīciju, to prasa politiskā loģika, kuras kritērijs ir varas daudzums. Taču situācijas diktēta loģika reti sakrīt ar politisko loģiku. Koalīcijas kodolu veidos SC un LPP/LC, bet Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība nešaubīgi paudīs savu vēlēšanos darboties. Taču būs daudzi bremzējošie faktori, piemēram, SC un LPP/LC arogantais jeb augstprātīgais piegājiens, kas sarunās būs nepārprotami. SC jau ilgu laiku ir bijis kā uzvilkta atspere.

PS augstais rezultāts ir saistīs ar to, ka vēlēšanu laikā notika mēru cīņa. Personību sacensība radīja haotisku politiskā procesa izpratni, pretēju mūsu vēlēšanu sistēmai. Šajā konkurencē Ģirts Valdis Kristovskis palika kā latviešu līderis. Būtiski, ka pirmo reizi saskāros ar ar to, ka latviešu auditorija bija neizlēmīgāka par krievvalodīgo un pie tam par 50% neizlēmīgāka. Tas ir skaidrojams ar sadrumstalotību un “ēnu partijām” jeb partijām, kas kopē viena otru. Līdz pēdējam brīdim nevarēja zināt, vai rezultāti izšaus JL vai PS pusē. Šoreiz vairāk nobalsoja par PS.

SC uzvara ir skaidrojama ar to, ka partijai ir lojāls elektorāts, kurš aug gadu no gada, gan caur naturalizētajiem pilsoņiem, gan jaunajiem balstiesīgiem. Par labu viņiem nostrādāja arī nacionālā jautājuma neakcentēšana.

Trīs domes koalīcijas partiju – TP, TB/LNNK, LSDSP – neiekļūšana nākamajā sasaukumā saistāma gan ar sabiedrības protestu pret varas partijām, gan niansēm. TP izsūca Šlesers, izsūca visu, ko varēja izsūkt. Viņš jau vēlēšanu laikā sāka uzvesties kā varas pārstāvis. Attiecībā uz TB/LNNK notika dabiskā sadale, proti, vēlētāji devās pie PS. Savukārt LSDSP es vispār kampaņā nepamanīju, viņiem nebija piedāvājuma.   

Ilga Kreituse, politoloģe:

Ja es līdz vakar vakaram šaubījos par to, ka Ušakovs tiešām pretendē uz mēra krēslu un nav izvirzīts tikai popularitātes dēļ, tad pēc pēdējiem viņa izteikumiem redzu, ka viņš tik viegli mēra krēslu neatdos. Viņam ir parādījusies pašpārliecinātība un politiskā nekaunība. Piekrītu, ka Saskaņas centram ir iekšēja opozīcija, kas var traucēt viņa kļūšanai par domes priekšsēdētāju, bet ir jāskatās, cik ušakovieši un cik dolgopolovieši no SC saraksta būs ievēlēti.

Spēle par koalīcijas izveidi ir interesanta un es neteiktu, ka SC un LPP/LC ir vienojušies. Pirmkārt, viņiem traucē mēra krēsls. Vēl ir JL, kas ir kļuvis nevis par nacionāli runājošu spēku, bet ir gatavs sevi pārdot jebkuram, kas būs gatavs pirkt. Kristovskis arī ir paziņojis, ka varētu strādāt šajā koalīcijā. Var parādīties spēle, ka trīs partijas mēģinās izstumt ārā Šleseru. Daudz ko noteiks tas, kas notiek Saeimā – vai izdosies pieņemt budžeta grozījumus, vai saglabāsies koalīcija.

PS labais rezultāts man ir pārsteigums, sākumā domāju, ka JL saņems vairāk. Skatoties uz PS pārņēma nostaļģija pret tiem laikiem, kad tēvzemieši bija tādi kā Kristovskis tagad sevi pasniedza. JL zemais rezultāts ir skaidrojums tikai un vienīgi ar partijas līderes Solvitas Āboltiņas vēlmi sēdēt Saeimas prezidijā, un virzīt uz mēra amatu jaunu, lecīgu, nekompetentu cilvēku kā Edgaru Jaunupu, kurš runā tikai tukšas frāzes. Tā ir viena no lielākajām JL kļūdām.

Domāju, ka par SC daudzi nobalsoja, kā par pretiniekiem, lai izsistu no domes TP ar lata devalvācijas tēmu, un liekulīgo TB/LNNK ar e-talonu un citiem darbiem. LSDSP skuju taka raksturojama ar diviem vārdiem – Jānis Dinevičs. Vai tad viņš ir spējīgs kaut ko novest līdz galam? Kad Dinevičs sāka vadīt LSDSP, zināju, ka ar to šī partija ir beigusi pastāvēt.

Vērtējot vēlēšanu rezultātus Latvijā kopumā, jāsaka, ka tie parāda, cik lielā krīzē ir politika un demokrātija. Iedzīvotāji tik viegli uzķeras uz viena politiķa tukšām runām un reklāmām. Tas, cik viegli cilvēki izturas pret balsu pirkšanu, nozīmē, ka viņi ir tik lielā bezcerībā, ka netic, ka viņu balss varētu kaut ko izmainīt. Aktivitāte vēlēšanās arī ir ļoti zema. Tāpēc mani nedaudz pārsteidza Godmaņa teiktais brīdī, kad bija nobalsojuši nedaudz virs 50%, ka “tā ir uzvara, mums ir iedots mandāts.” Ja tik maza ir aktivitāte, tad jājautā, cik vispār daudz iedzīvotāji ir nobalsojuši par tām partijām, kas tagad nonākušas pie varas.    

Ivars Ījabs, politologs:

Nils Ušakovs (SC) varētu būt Rīgas mērs, bet nezinu vai tas viņam ir principiāls jautājums. Daudz svarīgāk būs tas, kas veidos domes valdošo koalīciju, mēra amats būs pakārtots. Tas var būt Ušakovs, var būt Ainārs Šlesers (LPP/LC), vai arī kāds cits no šīm abām partijām. Neizslēdzu, ka virzīts varētu tikt Sergejs Dolgopolovs (SC).

Izskatās, ka SC un LPP/LC dikti grib divatā kaut ko taisīt. Domāju, ka Pilsoniskā savienība neies koalīcijā ar Ušakovu, jo ar to viņi varētu tikai pazaudēt. Savukārt Jaunais laiks abām partijām - gan SC, gan LPP/LC - varētu būt izdevīgs. Šleseram tas ļautu iegūt lielāku leģitimitāti, un JL varētu būt interesanta kā premjera partija, jo nedz SC, nedz LPP/LC valdībā nestrādā. Vienošanās par koalīcijas izveidi starp trīs partijām, kurā nebūtu SC, ir maz ticama, ņemot vērā politiķu iepriekšējos izteikumus.

Par SC centru pamatā balsoja krievvalodīgie, bet bija arī latviski runājošie vēlētāji. Ja paskatās uz SC cilvēkiem, kas stāv aiz Ušakova, jāsecina, ka partijai ir tādas pašas intereses kā TP – izveidot sev infrastruktūru un patronāžas tīklu. Viņiem arī ir ideoloģiska divdomība - viņi paši sevi piedāvā kā kreisos, bet taisās strādāt ar Šleseru, kurš ir absolūti galēji neoliberāls. Es Ušakova vietā neietu koalīcijā tikai ar Šleseru, jo viņi nav pieraduši varā strādāt, līdz ar to Šlesers varētu ar SC labi manipulēt. Turklāt SC strādājot būs jāveic smagas izšķiršanās, kas var slikti ietekmēt partijas popularitāti. Pastāv bīstamība, ka viņi var izgāzties Saeimas vēlēšanās. Pazīstot Šlesera kungu, prognozējama ir liela kadru rotācija, nozīmīgos amatos tiks salikti savi cilvēki.       

PS šajās vēlēšanās ir vislielākais pārsteigums. Ģirts Valdis Kristovskis bija daudz redzams un kā politiķis daudziem ir pieņemamāks nekā tēvzemiešu līderi. PS rezultāts liecina, ka Rīgā tomēr etniskā kārts ir spēlējusi lielu lomu, proti, vēlētāji saskatīja PS alternatīvu tēvzemiešu politikai. PS panākumu var uzskatīt par viena paša Kristovska nopelnu, un pats Kristovskis, zinot viņa patmīlību, domā, ka tā ir viņa uzvara.

Ja runā par zaudētājiem, tad tie ir atsevišķi stāsti. ZZS Rīgā nekad nav bijusi populāra. TB/LNNK noteikti ir grūti šo iznākumu pārdzīvot. Interesantākais ir Tautas partijas (TP) neiekļūšana. Viens ir tas, ka viņi ir zaudējuši popularitāti un viņiem ir problēma ar kadriem – piedāvāt Andri Ārgali pretī Ušakovam un Šleseram bija dīvaini. Taču ir arī jautājums, vai viņi labprātīgi neatsakās no Rīgas politikas, lai gatavotos parlamenta vēlēšanām. Jo TP joprojām ir viens dūzis, kuru viņi var izspēlēt, un tas ir Andris Šķēle. Varbūt viņi iepauzēs Rīgā, lai atgrieztos Latvijā uz balta zirga. Ja runājam par LSDSP, tad šai partijai vajadzētu saprast, vai viņiem vispār ir jēga turpināt darboties politikā, jo nozīmīgākais viņu bastions ir zaudēts un nekas neliecina, ka LSDSP varētu atgriezties 10.Saeimā. Domāju, ka TP un TB/LNNK nekas briesmīgs nenotiks, viņi vēl veģetēs uz priekšu.