Ceturtdiena, 2. septembris
Autors: Jānis Buls, no Dienas arhīva
Eksporta kāpums un algu kritums mazina pamatu lata devalvācijai
Lata devalvācijas piekritējiem ieročus no rokām izsit jaunākie statistikas dati — Latvijā ir būtiski sarucis importa pārsvars pār eksportu, kritusies darba samaksa un inflācija. Šo procesu pakāpeniskai ekonomikas atveseļošanai sauc par iekšējo jeb slēpto devalvāciju. Kā uzskata Dienas aptaujātie eksperti, tā dod jūtamu rezultātu un samazina argumentus tiem, kuri uzskata, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijai būtu nepieciešams devalvēt latu.
Varam izcelties
Iekšējā devalvācija ir process, ka, sarūkot algām, samazinās patēriņš un inflācija, tomēr jāpieliek daudz pūļu, lai tā notiktu, skaidro SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Tā liek ražotājiem un tirgotājiem strādāt efektīvāk, palielinot konkurētspēju. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad martā vairākās nozarēs — lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē un metālapstrādē — eksports pieauga. Izlīdzinās ārējās tirdzniecības bilance — gada 1.ceturksnī galvenokārt strauja importa samazinājuma dēļ Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts noslīdējis līdz Ls 397 milj., zemākajam rādītājam kopš 2005.gada.
Darba samaksa, kura iepriekšējos gados auga galvu reibinošos tempos, šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, kopumā augusi tikai par 3,5%, bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 1,4%. A.Vilks to uzskata par labu rādītāju, jo privātuzņēmumu efektivitātes uzlabojumi un algu mazināšana statistikā parādās ar nokavēšanos.
"Ja Latvijai šādi izdosies izkļūt no krīzes, tas būs unikāls veiksmes stāsts — arī Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai kā atbalstītājiem," saka A.Vilks. Viņaprāt, tagad svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un veikt strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselībā, tās padarot efektīvākas.
Varbūt jau par vēlu
Iekšējās devalvācijas priekšrocība ir pakāpeniskums, kas uzņēmumiem dod iespēju pielāgoties jauniem apstākļiem, izvairoties no maksātnespējas nacionālās valūtas vērtības krituma gadījumā, vērtē Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Tā mazina sociālo spriedzi, lai arī neļauj valsts sektora darbinieku stingro līgumu un augsto sociālo garantiju dēļ krasi mazināt budžeta izdevumus.
Kā sarunā Dienai izteicās kāds ekonomists, iekšējā devalvācija ir kā lēna brišana vircas bedrē, tomēr ekonomikas atveseļošanas procesi ir sākušies un devalvēt latu vairs nav lielas jēgas. Tas ir nokavēts lēmums, uzskata arī A.Vilks. Izbrišana gan nav atkarīga tikai no mums. Svarīga ir pasaules ekonomikas atgūšanās, lai Latvijai ir kur eksportēt saražoto. A.Vilks paredz, ka tas gaidāms tuvākajos mēnešos un gada laikā situācija Latvijā varētu nostabilizēties. Pretarguments devalvācijai būtu šoks sabiedrībā, kas var apturēt strukturālās reformas, saka eksperts. Ja Latvija spertu šo soli, arī Igaunijai un Lietuvai būtu grūti noturēt valūtas stabilas un mūsu reputācija Eiropā vēl pasliktinātos.
Skartu mazāk cilvēku
Iekšējai devalvācijai ir mīnusi — ekonomika pielāgojas ilgā laikposmā un ietekmē visus iedzīvotājus, norāda Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas pētījumu centra vadītājs Alfs Vanags. "900 tūkstošiem mājsaimniecību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti."
Gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan finanšu ministrs Einars Repše (JL) stingri noraida lata devalvāciju, solot turpināt budžeta izdevumu samazināšanu. Lata devalvācija nav arī SVF un EK misijas Latvijā darba kārtībā.
Vēl par šo tēmu
-
Pētnieks: no lata devalvācijas iegūtu bagātie
|40| -
DP nepārbauda viltoto SVF vēstuli
|50| -
Rimšēvičs: visi Nobela prēmijas laureāti, kas runāja par devalvāciju, tagad pieklusuši
|65| -
Kas ir iekšējā devalvācija?
|2|
-
VIDEO: Finanšu terminu vārdnīca - kas ir iekšējā devalvācija?
-
VIDEO: Finanšu terminu vārdnīca - kas ir valūtas devalvācija?
-
Kas ir valūtas devalvācija?
|3|
-
ASV pētnieki: lata fiksētās piesaistes dēļ Latvija nonāks dziļas recesijas slazdā
|36|
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Aktuāli
-
Šķēle digitālās televīzijas projektā vēlējies vadību
|52|Rīgas apgabaltiesa beidzot sākusi nopratināt bijušo premjeru un Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli, kurš uzaicināts kā liecinieks tā dēvētās digitālās televīzijas (TV) krimināllietā,...
-
Nav Saeimas atbalsta "mūslaiku ķenču un oļiņietes" Bībeles mācībai
|55|Saeimas komisijām šodien netika nodoti grozījumi likumos, kas paredzēja obligātu Bībeles mācības ieviešanu skolās. Grozījumus Reliģisko organizāciju likumā atbalstīja 36 deputāti, pret...
-
Kalvītis sūkstās par mērķtiecīgu cīņu pret viņu; premjera krēslā redz Lembergu vai Šleseru
|136|Bijušais premjers, tagad politiku atstājušais Aigars Kalvītis savu nepopularitāti skaidro nevis ar viņa vadītās valdības tiešo darbu, bet gan ar mērķtiecīgu cīņu, kas savulaik tikusi uzsākta...
Vairāk lasītais kanālā
FOTO: Negaidīts pavērsiens Jūrmalā
|89|VMD: Tik apjomīgs meža dzīvnieku slaktiņš vēl nebija pieredzēts
|95|Ēlerte un Demakova diskutē par izglītību
|102|Kalvītis sūkstās par mērķtiecīgu cīņu pret viņu; premjera krēslā redz Lembergu vai Šleseru
|136|Daugavpilī sagriež PLL dirižabli
|66|Šķēle digitālās televīzijas projektā vēlējies vadību
|52|Eksperte: Joks, ka nu katram politiskajam spēkam ir savi mediji, var izrādīties patiess
|24|Autovadītāja, nepagūstot izlikt avārijas zīmi, saņem triecienu
|8|
Skaties vēl
-
Šķēle digitālās televīzijas projektā vēlējies vadību
|52|Rīgas apgabaltiesa beidzot sākusi nopratināt bijušo premjeru un Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli, kurš uzaicināts kā liecinieks tā dēvētās digitālās televīzijas (TV) krimināllietā,...
-
papildināta - Parādnieks oficiāli uzaicina Šķēli uz melu detektora pārbaudi
|54|Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK saraksta līderis Zemgalē Imants Parādnieks ceturtdien iesniedza Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem oficiālu uzaicinājumu iziet pārbaudi ar melu...
-
Pauderam tomēr neveiks psihiatrisko ekspertīzi
|10|Tiesa noraidīja apsūdzības lūgumu digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajam bijušajam va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājam Mārim Pauderam veikt...
Šķēle digitālās televīzijas projektā vēlējies vadību
|52|Šlesera priekšvēlēšanu plakāts Stacijas laukumā tomēr paliks
|16|papildināta - Parādnieks oficiāli uzaicina Šķēli uz melu detektora pārbaudi
|54|Tas, kas notika ar Gerhardu TV5, citās valstīs nebūtu iespējams
|52|Pauderam tomēr neveiks psihiatrisko ekspertīzi
|10|Kalvītis nespēj atzīt kļūdas, uzskata Ēlerte
|30|Latvijā ieradīsies Polijas prezidents
|1|VMD: Tik apjomīgs meža dzīvnieku slaktiņš vēl nebija pieredzēts
|95|
FOTO: Negaidīts pavērsiens Jūrmalā
|89|VMD: Tik apjomīgs meža dzīvnieku slaktiņš vēl nebija pieredzēts
|95|Ēlerte un Demakova diskutē par izglītību
|102|Kalvītis sūkstās par mērķtiecīgu cīņu pret viņu; premjera krēslā redz Lembergu vai Šleseru
|136|Daugavpilī sagriež PLL dirižabli
|66|Šķēle digitālās televīzijas projektā vēlējies vadību
|52|Eksperte: Joks, ka nu katram politiskajam spēkam ir savi mediji, var izrādīties patiess
|24|Autovadītāja, nepagūstot izlikt avārijas zīmi, saņem triecienu
|8|
Jaunākais reģionālajos portālos
ASV vēstniece iepazīst Aizkraukli
www.staburags.lvSākas pieteikšanās projektam "Nesmēķējošā klase"
www.rekurzeme.lvАгентство Pilsētsaimniecība отрицает, что газоны засеяны непрофессионально
www.novaja.lv«Pilsētsaimniecība» noliedz, ka zāliens parkos sēts neprofesionāli
www.zz.lvVidzemē lielāko eksportētāju vidū ir arī uzņēmumi no Smiltenes, Valkas un Beverīnas novada
www.ziemellatvija.lvKartupeļu raža - laba
www.dzirkstele.lvRadošas nodarbības veclaiceniešiem
www.aluksniesiem.lvSkolas gads ir klāt
www.ntz.lv1. septembrī Skaistkalnes vidusskolai pasniedz dāvanu
www.bauskasdzive.lv
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
Gerhards atsakās TV5 raidījumā runāt krieviski
|305|Būvvalde liek noņemt Šlesera priekšvēlēšanu plakātu Stacijas laukumā
|81|Daugavpilī sagriež PLL dirižabli
|66|Rokasgramata.com: Mazā Aivara lielais „obščaks”
|79|SCP izslēdz Jūrmalas deputāti Homku
|65|FOTO: Negaidīts pavērsiens Jūrmalā
|89|Baltijas valstu premjeministri pastaigājas pa Tartu
|22|Tas, kas notika ar Gerhardu TV5, citās valstīs nebūtu iespējams
|52|"Kā parādīt prokuroriem, kur vēži ziemo?" - jaunākie dokumenti rokasgramata.com
|116|papildināta - Parādnieks oficiāli uzaicina Šķēli uz melu detektora pārbaudi
|54|
Kāpēc Poļiščuka – ne Pugačova?
|51|Balsot par Urbanoviču nozīmē balsot pret latviešu valodu
|82|Kas ir “cieti”?
|16|Kas PLL līderiem neļauj mierā baudīt dzīvi?
|12|Piemini valodu!
|90|Latvijas tūrisms dabas baudītāja acīm
Latvija vēsturiskās krustcelēs ...
|22|Solīt sola, bet nedara.
|9|Kā iegūt finansējumu
Vai Baltijas valstīm aizvien ir kopīgs ceļš ejams?
|5|
Lai mazinātu spiedienu uz latu, ir nepieciešams atbrīvoties no t;ādas Latvijai raksturīgas nianses uzņēmējdarbībā, kā efektivitātes paaugstināšanai nepieciešamo līdzekļu tērēšana lepnām automašīnām uzņēmējam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī no postpadomju villām, ar superdārgu aprīkojumu.
Nav jau liela māksla ar zemām algām saražot ļoti dārgu preci.
Māksla ir ar samērīgām algām saražot lētu un konkurētspējīgu preci.
Davaj vispār izmaksāt algas tikai graudā (grāmatvežiem ciparos, virpotājiem metālā, PRistiem tekstos, maizniekiem maizē, skolotājiem bērnos, utt). Nebūs nekāda pamata devalvācijai. Patiesībā, ja nav naudas tad šādas problēmas vienkārši nepastāv. Tā kā risinājums: izņemt latu no apgrozības.
Tas ir, protams, pie situācijas, ja kādam fiskālā stabilitāte ir svarīgāka par to, ka puse te varbūt apmirs.
Nu nav jau gan tā, ka devalvācija skartu tikai kredītus paņēmušās mājsaimniecības. Ja arī latu pielīdzinātu eiro, tad attiecīgi - par aptuveni 30% - sadārdzinātos viss imports. Arī energoresursi, līdz ar to ciestu arī pensionāri. Vienārdsakot - visi.
Bet kādas tādas strukturālas reformas Latvijā notiek? Skolotāju atlaišana?
Ierēdnīcības reforma uzticēta pašiem ierēdņiem, tātad tur nenotiks it nekas, kā strādājuši savā, nevis valsts labā, tā strādās un apēdīs milzu līdzekļus.
Uzņēmējdarbības atbrīvošana no birokrātiskiem žņaugiem arī nenotiek.
Labvēlīgas investīciju vides izveidošana, arī atbrīvojot no liekas birokrātijas un korupcijas - nenotiek.
Un tas jau viss arī rada spiedienu uz to latu. Būtu jau labi, ja viss būtu tik optimistiski, kā rakstā.
Bet, kamēr mums nepanāks, lai birokrātija strādā priekš valsts, nevis priekš sevis, neko daudz nevar panākt.
Nu cik var malt par to latu, var redzēt ka medijiem nav par ko rakstīt. Kļūst apnicīgi, es domāju lielākā daļa sabiedrības no tā marazma jau ir nogurusi.
Antra Ergle ljoti sakariigi skaidro sameeraa sarezhgiitas naudas funkcijas un ietekmi uz cilveekiem.Shkeele un Lembergs saliidzinaajumaa ar vinjas domaashanas liimeni izskataas vismaz 1gadsimteni atpalikushi.Vinji tikai tauree: devalveesim,devalveesim,bet neizprot un nevar atrast,kur tajaa kotletee ir galja.Luudzu,Antra,rakstiet vairaak un izgliitojiet vismaz mani naudas lietaas.Naudas fiskaalaas stabilitaates deelj neviens nav nomiris un nenomirs,kaa baida muus naivs jautaajums
Zini, nu jau nezinu cik gadus lata stabilitāte ir padarīta par pašvērtību. Šķiet, ka visi ir aizmirsuši, ka patiesībā tas ir tikai maksāšanas līdzeklis, kuram būtu jāatvieglo cilvēku dzīve. Tagad, skolotāja varēs rudenī saņemt savu bezdarbnieka pabalstu un atviegloti nopūsties: labi, ka vismaz lats ir stabils. Padomijas laikā šo teicienu aizstāja ar "ļiš bi ņebilo voini".
Dzeris grib,lai uz liidakas paveeles un peec manas gribas,lai notiek tas,tas,tas un tas.Bet,saproti,ka reformas vajadziigas mums pashiem,muusu galvaam,jaatiek valjaa no egoisma un autoritaarisma,kuri var tikai pieprasiit no citiem,kuri var pamaaciit citus.Buutiiba ir,ka mums pashiem vispirms jaamainaas,nevis gaidiit ,lai citi mainaas uz labo.
Tipisks valsts ierēdņa viedoklis starp citu!! Tad, kad es sāku savu biznesu man kabatā bija 5000 Lati. Ar savu mazo uzņēmumu pagājušgad esmu devis Latvijas ekonomikai apmēram 200 .t. Ls ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tajā ietv. nodokļus, ārpakalpojumu izmantošanu u.c. līdzekļi, kuri paliek Latvijā. Jo 90% ieņēmumu man nodrošina eksports. Neesmu nekad maksājis ne konvertos, ne kukuļus devis. Nebraukāju arī ar TĀDIEM autiņiem, kā valsts iestādes nodaļu vadītāji. Es nekad neatļautos strādāt, kā strādā valsts iestādes kā izglītība, veselības vai policijas, iestādes, tik neefektīvi, tik nepārdomāti. Es nekad neatļautos iepirkt ķiršus vasaras mēnešos par 11 Ls kilogramā. Es nekad nepieļautu, ka mani darbinieki izmanto autiņus privātajām vajadzībām, es nekad nebraukāšu ar melniem Audi 6 vai 8 (kur noma maksā 800 Lati mēnesī+šofera izmaksas), kā to dara valsts ierēdņi. Es nekad nezagtu degvielu no sava uzņēmuma. Es nekad neieguldīšu 3 miljonu latu kādam projektam , lai pēc tam to vienkārši aizvērtu. Es nekad neorganizētu iepirkumus savā organizācijai, kur automātiski organizācijas iepirkuma speciālists saņem 10% par noteikta iepirkuma projekta virzīšanu un uzvarēšanu. Un man ir kauns par tādiem viedokļiem, kā šeit izskan. Jo vairāk skan šādi viedokļi PRET uzņēmējiem, jo vairāk man rodas būtiska vēlme pārdot veiksmīgu uzņēmumu un veidot to citā valstī un maksāt nodokļus citur. Jo piedodiet ar savu stagnātisko un steretipisko domāšanu Jūs graujat valsti. Jo īstos nodokļus maksā tikai uzņēmēji. Ja nebūtu uzņēmēju, tad vispār valsts vnevarētu pastāvēt.
Paldies par izspratni!
Kā ekonomists varu apgalvot - 100% pareizi argumenti rakstā
Nu un kāds skolotājai būs labums no lata devalvacijas? Man liekas, ka no sava bezdarbnieka pabalsta, ja būt lata devalvācija, viņa pat komunālos maksājumus nevarētu samaksāt. Nevajag šauri domāt tikai par savām intresēm, bet gan par sabiedrības kopējām intresēm, un tās šobrīd ir lai lats paliek stabils.
Vismaz viena kautcik pozitīva ziņa.
Piekrītu par visiem 100%.
Redzi Latvijā nepastāv tikai tavas merkantīlās intrese, bet ir arī pārējā sabiedrības daļa, kurai lata devalvācija nav izdevīga, un es vispār nesaprotu kādēļ mums būtu jāuztraucas par uzņēmēju labsajūtu, tas ir Jūsu bizness domājiet paši.
sabiedrības kopējās interesēs būtu, lai mēs tāpat kā Slovākija, būtu eirozonā. Tā kā tas nav noticis un LB šefs par latu runā kā par stabilu šīs valsts vērtību, nevis norēķinu veidu, tad......Un par skolotājiem runājot: daudz svarīgāk būtu, lai viņai rudenī būtu darbs, nevis pabalsts.
Par to devalvāciju autore pilnīgi pareizi izsaka, ka zaudētāji būtu tikai tie, kam ir kredīti, attiecīgi 150 000 mājsaimniecību, tagad devalvācija ir par vēlu, jo ir sākusies iekšējā devalvācija, jo tagad visām 900 000 mājsaimniecībām jātbild par tām 150 000 pārāk optimistiski noskaņotajām mājsaimniecībām, kas ņēma kredītus. Protams te ir Latvijas bankas akmentiņš, ka viņi pieļāva nekustamā īpašuma burbuļa izplešanos, jo par monetāro politiku viņiem ir vistiešākā atbildība, kas neveica spiedienus uz valdību, lai tā izmantotu visus instrumentus burbuļa nospiešanai. Ja tas būtu kādā 2006. gadā ar nodoķliem veicināt, tad noteikti mums šodien nebūt Parex krīzē un IKP 1Q būtu maks -5% un mēs mierīgi šo krīzīti pārdzīvoti ar kvalitatīvām strukturālām pārmaiņām. Tagad būs jāveic krietni apjomīgākas un nekvalitatīvākas strukturālas apmaiņas, jo laiks ir pārāk īss. Jo strukturālās pārmaiņas normālas rietumvalsts veic 3-4 gadus. Musm šis uzdevums ir jāveic 3-5 mēnešos. Un protams to kvalitatīvi šāda laika posmā izdarīt nav iespējams. tas nosīmē, ka par cilvēkiem nebūs laika domāt un gaidāma diezgan vēl liela sociālā spriedze rudenī.
Kas tad ir tā pārējā sabiedrības daļa, kurai nerūp uzņēmēju intereses?
Tā nav tā pati daļa, kura saņem algu no uzņēmēju maksātiem nodokļiem?
Jebkurā normālā valstī uzņēmēju intereses ir pirmajā vietā.
Tas ka mēs neesam eirozona nav nekāda sakara ar LB, tam ir vistiešākais sakars ar LV politiku, kas "treknajos gados" tai vietā lai taupītu naudu neprātīgi tērēja. Un ļoti pareizi, ka LB tura lata stabilitāti. Un kāds sakars lata devalvacijai ar skolotāju mazā provinces pagastā. Ja skolēnu nav, protams, ka skola ir jāslēdz ciet, tas ir pilnīgi garam turēt skolt, ja tajā ir 10 bērnu, un skolu turēt tikai tadēļ, lai skolotāja saņemtu algu, nu es atvainojos, ir galīgi garām.