Pirmdiena, 6. septembris
Autors: LETA
2009.gada 22.decembris. Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes plāksnes noņemšana, kam seko kolektīvs gājiens uz fakultātes jauno mītni Mārstaļu ielā.
Skaļi notikumi Latvijā galvenokārt ir pārpratums, un tieši tāpēc, ka nevis notikums rada pārpratumu, bet gan tāpēc, ka notikums tiek organizēts, lai radītu notikumu - pārpratumu ķēdi, vai, citādi izsakoties, lai «savillotu gaisu».
Latvija pēdējos divdesmit gadus ir pārpratusi, kas ir neatkarība, valsts un pilsoniskā atbildība, kas ekonomika, kas tautas labklājība, kā ir jāorganizē finanšu plūsmas valstī utt. Ceru, ka pārpratums neizrādīsies neskaitāmu miljonu lielie starptautiskie aizdevumi, kuri var radīt kārtējo pārpratumu - notikumu ķēdi, jo kāds varētu būt pārpratis un domā, ka naudu var neatdot.
Tas vēl nebūtu nekas, bet pārprasts ir arī fundamentāls Kanta filosofijas jautājums: kas ir cilvēks? To apliecina 11.marta laikraksta Diena nekorektais paziņojums par cienījamākajiem un zinošākajiem Latvijas filosofiem, profesoriem Igoru Šuvajevu, Rihardu Kūli, Andri Rubeni u.c.
Kanta kategoriskais imperatīvs skan šādi: rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu kalpot par vispārēju likumdošanas principu. Tas nozīmē savu rīcību mērot ar cilvēces un cilvēcības mērauklu. Tas liek cilvēkam ne tikai rīkoties atbilstoši, bet arī domāt gaumīgi, un galvenokārt saprast to, par ko runā un raksta.
Paula Bankovska un dažu studentu agresīvie izteikumi par Kanta darbu tulkojumiem latviešu valodā ir neprofesionāli un nav īsti skaidrs, kas ar to tiek domāts. Kants, kā zināms, savus oriģināldarbus ir rakstījis XVIII gadsimtā vācu valodā. Latvijā akadēmiskā filosofiskā valoda sāka attīstīties tikai XX gadsimta sākumā, un ikvienam, kurš ir lasījis Kantu, ir skaidrs, ka latviešu valodā tulkot Kantu ir nopietns un grūts darbs.
Lai Kantu tulkotu, Kants ir jāsaprot vai vismaz jāmēģina saprast un ir jāapjēdz, kas ir tulkošanas māksla. XX gadsimta filosofs Hans Georgs Gadamers darbā Patiesība un metode (kuru tulkojis Igors Šuvajevs, un tieši ar viņa tulkojumiem Gadamers ir pieejams latviešu valodā) raksta: «Nav nekā svešāka un saprašanu pieprasošāka kā rakstība. Sastapšanos ar svešā mēlē runājošu cilvēku nevar salīdzināt ar šo svešatnību un atsvešinātību, jo žestu un toņu valodā vienmēr jau pastāv nepastarpinātas saprotamības aspekts. (..) Rakstība ir vistīrākās gara pēdas, un vislielākais tās atspaids ir saprotošais gars.» (Patiesība un metode. – Rīga: Jumava, 1999. – 161. lpp)
Apvainojumi par plaģiātismu Kanta tulkojumu gadījumā nedarbojas. Jaunākie Kanta tulkojumi, kas paveikti pēdējo gadu laikā, atšķiras no gadsimta sākuma tulkojumiem. Cik man ir zināms, Praktiskā prāta kritika, Mūžīgu mieru, Spriestspējas kritika nav tulkoti latviešu valodā līdz prof. Riharda Kūļa un prof. Igora Šuvajeva tulkojumiem. Ļoti labi atceros, ka prof. Pēteris Laizāns (1930-2005) padomju laikā, kad Pirmās Latvijas brīvalsts filosofu uzskati tika turēti aiz dzelzs aizkara, teica, ka Rolovs ir pārtulkojis Tīrā prāta kritiku, taču ir jāatzīst, ka filosofijā nemitīgi ienāk jauni jēdzieni, un arī latviešu valodā ir nepieciešams precīzāk izteikt XVIII gadsimta vācu ideālisma filosofiju.
Jaunākajos Kanta tulkojumos tas ir izdarīts: tiek saglabāts Kanta filosofiskās valodas izteiksmes veids un stils, daudzi jēdzieni tiek aizstāti ar precīzākiem, piemēram, atziņa ar izziņu u.c. Ja mēs XVIII gadsimta vācu ideālisma filosofiskos tekstus tulkotu, pārkāpjot valodas robežu, kuru nosaka autora teksts (domas izteikšanas struktūras, teikumu uzbūvi u.c.), tad tas būtu nevis tulkojums, bet gan Kanta darbu pārstāsts.
Domāju, ka pārmetums par plaģiātismu ir netaisns un nevietā, jo šobrīd, kad valsts ir ļoti neskaidrā ekonomiskā un politiskā situācijā, un filosofija, kas nepretendē ne uz varu, ne absolūtas patiesības manifestāciju, bet strādā ar gandrīz trīs tūkstošus gadus ilgu cilvēces domāšanas pieredzi, aicina saprast un redzēt procesus un lietas to reālajos mērogos, ir viens no retajiem stabilitātes punktiem valstī.
Apkaunojošie paziņojumi, kuri nesaprotamu iemeslu pēc ir centrējušies tieši uz filosofijas profesoriem, izsaka dažu nedomājošu indivīdu agresīvus saucienus - sagraujiet tos, kuri ir pašpietiekami, kuri ir droši un spēj noturēt filosofijas zināšanas un sapratni starptautiski konkurētspējīgā līmenī. Nevienam jau nav liegts tulkot, rakstīt un studēt filosofiju. Senākā Rietumu domāšanas atziņa (Anaksimandra izteikums) vēsta: No kā lietas gūst savu rašanos, tur nepieciešami notiek arī to iznīcība; jo tās viena otrai maksā sodu un izpirkumu par savu nekrietnību pēc noliktā laika.
Savas atklātās vēstules nobeigumā gribētu publiski pateikt paldies Latvijas Universitātei un Vēstures un Filosofijas fakultātes mācībspēkiem, īpaši prof. Rihardam Kūlim, prof. Igoram Šuvajevam, prof. Mārai Rubenei, prof. Maijai Kūlei u.c., kuru prasības, studējot filosofiju, bija ļoti augstas, pamatotas un objektīvas. Latvijas Universitātē esmu ieguvusi filozofijas doktora grādu, kas prasīja ļoti nopietnu domāšanas un rakstīšanas darbu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ja manā disertācijā būtu kaut mazākās plaģiātisma pazīmes, es nevarētu to aizstāvēt, tāpat arī mana monogrāfija Skaņas filosofija, kuru izdeva Latvijas Universitātes Filosofijas un Socioloģijas institūts, nebūtu publiskota, ja tajā kaut viens teikums vai ideja būtu no kaut kurienes norakstīta.
Pārliecībā, ka Latvijā vēl ir daudzi, kuri nav pārstājuši domāt un arī kaut ko saprast,
Dr. phil. Ineta Kivle
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
2006. gada 20. februārī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) iesniedza izvērtēšanai toreizējai ministrei Inai Druvietei Rīcības plānu mācību priekšmeta Latvijas vēsture ieviešanai....
Politiskās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers sestdien intervijā laikrakstam Diena stāsta, ka esošā valdība ir kļuvusi par tādu paklausīgu...
Rakstniece, bijusī diplomāte un NVO Jūrmalas aizsardzības biedrības biedre Anna Žīgure uzskata, ka “bezgalīgā” pilsētas vadītāju maiņa Jūrmalā ir skaidrojama ar ārkārtīgi lielo materiālo...

Umberto Eko savulaik ironiski raksturoja masu mediju notrulināšanos notikumu atlasē: teorētiski ir skaidrs, ka ziņa par to, ka suns ir sakodis cilvēku, nekāda lielā sensācija nav - rakstīt...
Rakstniece, bijusī diplomāte un NVO Jūrmalas aizsardzības biedrības biedre Anna Žīgure uzskata, ka “bezgalīgā” pilsētas vadītāju maiņa Jūrmalā ir skaidrojama ar ārkārtīgi lielo materiālo...
2006. gada 20. februārī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) iesniedza izvērtēšanai toreizējai ministrei Inai Druvietei Rīcības plānu mācību priekšmeta Latvijas vēsture ieviešanai....





Laika zīme-students(māceklis)ieķēza informācijas telpā mēslu piku,jo skauž Meistaru.Pēdējais dabū ilgi mazgāties,jo informācijas telpas klienti pārsvarā ir līdzīgi nekrietnajam māceklim-puskoka lēcēji un drupaču lasītāji.
P.S. anonīms un personīgs paldies I.Šuvajevam,un tieši par tulkojumiem. Paldies,Meistar!
ha, starp citu, padomju laika profesori ir 100 x augstāk vērtējami par iedomīgiem, bet vēl pat studijas nebeigušiem 2. kursa studentiem, kurus kā avis sakūda P. Bankovskis
Bet es gribētu redzēt pasniedzēju reakciju, ka students savā darbā būtu ielicis 1lpp no cita darba, pamainot tikai vārdu izkārtojumu un, UZSVERU - NEPIEVIENOJOT ATSAUCES UZ ORĢINĀLTULKOJUMU!!!
Es nezinu, kā ar tiem Kanta darbiem, latviskos tulkojumus neesmu lasījis, bet pieminēto Gadameru prof. Šuvajeva tulkojumā lasīt mēģināju, un dusmojos, cik ārkārtīgi sarežģītas pavisam vienkāršas lietas. Paņēmu vācu oriģinālu, un izrādījās, darbu sarežģījis pats Šuvajevs, pat jaunus vārdus bija sagudrojis.
Tas nu tā, vērtējums no radniecīgas nozares pārstāvja :)
Studenti atsaucas vien uz caurkritušā filosofa Bankovska "izpētīto". Nav ne norādes, ka paši kaut vai pārbaudījuši, jo lai lietā iedziļinātos, vajadzīgas vismaz vācu valodas prasmes, kuru šiem anonīmajiem nav.
Par studentu izcilajām garaspējām liecina tas, ka viņi citē rektoru fiziķi Mārci Auziņu filosofijas sakarā, kas izskatās pēc nožēlojami smieklīgas pielīšanas. Ja rektors būtu kāds filosofs, ko tad? Vai tad studentiņi citētu filosofa izteikumus fizikas jautājumos?
Sievišķīgi emocionālās notis nodod nelietišķu aizvainojumu. Neizskatās pēc 100% speciālista argumentiem, diemžēl.
"Ja mēs XVIII gadsimta vācu ideālisma filosofiskos tekstus tulkotu, pārkāpjot valodas robežu, kuru nosaka autora teksts (domas izteikšanas struktūras, teikumu uzbūvi u.c.), tad tas būtu nevis tulkojums, bet gan Kanta darbu pārstāsts."
Teikumu uzbūve, vārdu kārtība, locījumi un citi aspekti ir strikts katras valodas gramatikas lauciņš, nevis plūstošas filozofijas joma. Kā pieņemts vāciešiem, tā raksta vācu tekstos. Kā pareizi ir latviski, tā raksta latviešu tekstos. Mūsu valodā ir pilnīgi pieticis ar vēsturisko vācu mācītāju darbošanos it kā latviešu valodas labā un ar kļūdām un problēmām, ko tā ir radījusi nākošajām paaudzēm, lai turpinātu slēpti "fanot" par šādiem aspektiem.
filosofija bez šaubām ir smalka matērija, man jau ne visai izprotama, taču uz kaut kādu zinātniskumu pretendē. Tāpēc man tāds piemērs no man tuvākās eksakto zinātņu sfēras. Proti, tulko cik reizes gribi Ņūtona mehāniku, bet ja neesi fizikā pilnīgs diletants, tad Ņūtona 2. likums tāpat kā visi pārējie vienmēr skanēs identiski.
Līdzīgi arī ar reizrēķina tabulu, lai cik tulkotāju to tulkotu, 2x2 vienmēr būs 4 un nevis 5,6 vai kāds cits skaitlis. Tad ko darīt, lai neapsūdz plaģiātismā? Rakstīt savā tulkojumā nevis 2x2=4, bet gan 4=2x2?
Tad
Teikšu pieklājīgi - neticu.
Vakar lasīju abu tulkojumu fragmentus un līdzība ir nepārprotama.
Padomju laika profesori :D :D :D Padomju laikā viņiem bija 20+, kādi tur profesori, labi ja jaunie pasniedzēji bija. 2.kursa studentiem gan vajadzētu mācēt rēķināt un spriest nedaudz labāk kā piektklasniekam.
Nu saņemās, puikas, un nepaliek pavisam smieklīgi.
Prof. Šuvajevs ir kolēģu un labāko studentu iemīļots docētājs, viens no tiem, kuri spēj iemācīt paskatīties uz dzīvi no neparasta skatpunkta. Viņš nu nekādā ziņā nav un nekad arī nebūs citu cilvēku domu un izteicienu "atgremotājs". Vēlu Jums izturību, un galvu augšā, profesora kungs!
P.S. Raksta autorei: Atvainojos par aizrādījumu, bet pareizi ir lietot vārdu "plaģiāts" nevis "plaģiātisms".
Vispār jau, lai atspēkotu apvainojumu, ka pārrakstīts vārds vārdā, būtu sagaidāma tekstu analīze, nevis Anaksimandra un citu mirušu prātvēderu citāti, kas uz gramatiku neattiecas. Tā vien šķiet, ka te daži dzīvo citā pasaulē, un vienīgais, kas viņus saista ar šo matēriju, ir tā pati verbāli nicinātā, taču visiem noderīgā nauda.
Studenti necitē Prof. Auziņu filozofijas sakarā, viņi rektoru citē sakarā ar izglītības kvalitāti un tas ir korekti. Nav jābūt filozofam lai izteiktos par izglītības kvalitāti.
Pievienojos Labvēlim! Arī es vakar izlasīju salīdzinājumu starp abiem tulkojumiem. Nu skaidri redzams, ka ir kopēts!
Ļoti jocīgs viedoklis: labāku par šiem mums nav, tāpēc piedosim viņiem viņu kļūdas. Tik ērti staipāmas morāles normas vis nebūs, kā to vēlas uzzīmēt autore.
Plaģiātisms, protams, ir ļoti skaļš apvainojums, līdz tam vēl jāveic nopietna ekspertīze. Tomēr maz būs tādu, kas pēc publikācijām un tekstu paraugiem (ko publikācijās katrs pats var salīdzināt) šaubīsies, ka minētie vīri IR izmantojuši sava priekšteča Rolova darbu, BEZ atsaucēm uz to. Ja ekspertīze to apstiprinās, būs pierādīts - minētie kungi IR veikuši likumpārkāpumu, nemaz nerunājot par nodarījuma ētisko pusi.
Interesanti, ka par Rubeni, kurš savos "sacerējumos" pārspiedis svešus tekstus blāķiem bez sāta, fakultātē runā jau daudzus gadus. Šādas runas prasās pēc nopietnas analīzes un apstiprinājuma gadījumā - pēc kārtīga pēriena. Citādi runas neapklusīs nekad. Un kādi izaug studenti, šādā melu atmosfērā?
Šāda nenoteiktība un mīcīšanās morāles jautājumos kā pa dumbrāju, manuprāt, arī ievedusi Latviju pašreizējā krīzes situācijā. Kad liela (pēc aptaujām un popularitātes tabulām spriežot - lielākā) daļa sabiedrības mīļu prātu pieņemtu darbā blēdi (politiķi), kas apzog saimnieku (tautu), jo tas vismaz esot pietiekami izmanīgs. Kā jau noprotat, runa ir par mūsu nelaimīgajiem oligarhiem.
Lai nu paliek mežģīnes - skaidri un gaiši sakot, tas ir morāls krahs. Zagļus nevis izvārtīt piķī un spalvās, bet apbrīnot un pieprasīt viņus par savas mantas pārvaldniekiem, vai tas nav absurds?
Cienījamās Autores atrunas atgādina gļēvu staipīšanos ar vērtību mēru un atskaites sistēmu ir līdzīga politiķu spekulācijām. Manuprāt, tas liedz saskatīt lietu patieso būtību: mūsu oligarhi ir blēži. Tādi paši, kā kontrabandas cigarešu un spirķika tigotāji izstaipītās trenuškās Rīgas Centrāltirgū starp piečurātajām tirgusbūdām.
Tikai mērogi plašāki - morāle tāda pati.
Vakar lasīju abu tulkojumu fragmentus un līdzība ir nepārprotama
.
Atklāšu baisu noslēpumu.Teksts ir viens un tas pats.Es pat zinu autoru.Tas ir Kants.
Būtu varen interesanti,ja vienam tulkotājam sanāktu kas būtiski atšķirīgs no otra.
bet nekā, nesaņem gan, to var pārbaudīt
Domāju, ka pārmetums par plaģiātismu ir netaisns un nevietā, jo šobrīd, kad valsts ir ļoti neskaidrā ekonomiskā un politiskā situācijā, un filosofija, kas nepretendē ne uz varu, ne absolūtas patiesības manifestāciju, bet strādā ar gandrīz trīs tūkstošus gadus ilgu cilvēces domāšanas pieredzi, aicina saprast un redzēt procesus un lietas to reālajos mērogos, ir viens no retajiem stabilitātes punktiem valstī
Jā, šāds teikums un ta konstrukcija noteikti pierāda pats savu tēzi.
cik burtus tad izlasījāt? un tiešām jums ar to pietiek, lai izteiktu nosodījumu. Man gan jums vajag, bet, jā, protams, vieglāk ir neiedziļināties
bet lai atspēkotu apvainojumus, vai tad vispirms nebūtu tie jāizsaka. Tās ir tikai aizdomas. Lūdzu, lai Pauls Bankovskis atspēko manas aizdomas, ka viņam ir divas galvas, jo man tā liekas. Hello! Kur tad nevainības prezumpcija? Vai tā darbojas tikai vienā virzienā?
Nepiekrītu autores viedoklim, ka uz cienījamu profesoru "ne-darbiem" jāskatās caur rozā brillēm. Tieši otrādi, jātiek vaļā no divkosības un negodīguma. Ir jau citās augstskolās arī savi "frukti." Freimanis savu modes vēsturi pārrakstījis no čehu izdevuma. Svence(RPIVA), kas vispār nav psiholoģe pēc izglītības, nekautrējas "nospiest" no studentiem veselas lappuses savās grāmatās.