Pirmdiena, 6. septembris
Autors: Kaspars Krafts, F64/LETA
Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē tiek prezentēta Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes grāmata "Kāzas Latgalē" un rakstu krājums "Vārkava: tradicionālā kultūra un mūsdienas"
Dialekts nav «latgaliešu valoda»
Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība kategoristi iebilst pret sabiedriskās saziņas līdzekļos pēdējā laikā bieži popularizēto vārdu salikumu — «latgaliešu valoda».
Latviešu valodai ir vairāki dialekti, viens no tiem — augšzemnieku ar daudzveidīgu latgalisko izlokšņu grupu. Tam, domājams, piekritīs jebkurš akadēmisku izglītību ieguvis baltu filologs arī no Latgales, kas kaut nedaudz iedziļinājies latviešu valodas un kultūras vēsturē. Latgalē daudzi runā latviešu valodas dialektā — ko reizēm mēdz dēvēt — latgaliski.
Jebkuras runas par kaut kādu atsevišķu «latgaļu valodu» ir pseidozinātniskuma izpausme, kas robežojas ar tīšu politisku provokāciju.
Jau kopš pagājušā gadsimta mēģinājumiem atbrīvoties no Krievijas impērijas un domas par Latvijas valstiskumu vienotā latviešu apdzīvotā etniskā teritorijā, bijuši daudzi mēģinājumi šķelt latviešu nāciju. Starp tiem — dažādas no Krievijas finansētas separātiskas grupas un īpatnu viedokļu sēšana sabiedrībā, no kuriem spilgti ir «latgaļu valodas» «bīdītāju» pieteikumi.
Ņemot vērā Latgales īpaši smago situāciju — tā ir ļoti cietusi no krieviskās kolonizācijas padomju gados —, var saprast, ka šādam it kā kādu reģionālo «zinātnieku» apstiprinātam «viedoklim» ir dzirdīgas ausis. Turklāt joprojām Latgalē latviešu valoda kopumā ir pabērna lomā.
Viens no padomju okupantu pirmajiem darbiem 1940.gadā bija — tieši latviešu valodas augšzemnieku dialektā izdot Staļina konstitūciju, uzsverot, ka bez latviešu literārās valodas var tīri labi iztikt katrs, kam vien nav slinkums, vēl vairāk, tika apzināti stimulēts lokālpatriotisms pēc svarīga okupācijas principa — «skaldi un valdi».
Tiem, kas patiesi vēlas iedziļināties Latgales kultūras un valodisko īpatnību lietās, iesakām iepazīties ar virkni nopietnu pētījumu, sākot jau ar Franča Trasuna publikācijām par šiem jautājumiem un prof. dr. Pētera Stroda Pareizraksteibas vōrdneicu (1933) — kas ir laba «latgaļu izlūksnes pareizraksteibas vōrdneica». Un vienlaikus stiprināt savas latviešu valodas zināšanas kopumā un kaut nedaudz palasīt pasaulslaveno valodniecības autoritāti Jāni Endzelīnu, kas gan ir vidzemnieciskas izcelsmes, lai arī nācis no tiem pašiem senčiem, kas tiek vēsturiski apzīmēti par letgaļu jeb latgaļu ciltīm.
Apvienība uzskata, ka baltu filologiem ir nepieciešams joprojām iedziļināties un pētīt dialektoloģijas lauku, kas nepelnīti ticis neatstāts novārtā pēdējos gadu desmitus. Tāpat daudz nopietnāk pievērsties etnolingvistikas popularizēšanai, kas ir tieši Latviešu valodas aģentūras pārziņā, citādi rodas iespaids, ka tai piešķirtie prāvie valsts līdzekļi tiek izniekoti pavisam nelietderīgi.
Vēl par šo tēmu
-
Likumi pašlaik neļauj piešķirt reģionālās valodas statusu latgaliešu valodai
|22| -
Aicina diskutēt par Latgales latviešu valodu valodas politikas kontekstā
|8| -
Latgaliešu valoda nav dialekts
|23| -
Latvijas «zinātnieki» iebilst pret sauli debesīs
|22|
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Aktuāli
-
Žīgure: Jūrmalas mēri mainās ārkārtīgi lielās materiālās ieinteresētības dēļ
|9|Rakstniece, bijusī diplomāte un NVO Jūrmalas aizsardzības biedrības biedre Anna Žīgure uzskata, ka “bezgalīgā” pilsētas vadītāju maiņa Jūrmalā ir skaidrojama ar ārkārtīgi lielo materiālo...
-
Politiķi vēlas, lai par viņiem spriež pēc pretiniekiem, nevis darbiem
|3|Umberto Eko savulaik ironiski raksturoja masu mediju notrulināšanos notikumu atlasē: teorētiski ir skaidrs, ka ziņa par to, ka suns ir sakodis cilvēku, nekāda lielā sensācija nav - rakstīt...
-
Šlesers: premjeram ir jābūt tam, kurš nav gatavs klanīties ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem
|131|Politiskās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers sestdien intervijā laikrakstam Diena stāsta, ka esošā valdība ir kļuvusi par tādu paklausīgu...
Vairāk lasītais kanālā
Ūdens līmenis Vācieša ielā turpina celties; aizdambējumā vaino bebrus un atkritumus
|21|Iespējams, Jaundžeikars ieteicis izdot uzturēšanās atļauju Krievijas multimiljonāram Šefleram
|45|De facto: Bibliotēkas būvniecībai piesaistīto viesstrādnieku kvalifikācija - apšaubāma
|18|Oficiālā vizītē Rīgā ierodas Merkele, kas pērn glāba Latviju
|34|LNT: Aizdomas par invaliditātes kompensāciju kā bonusu atvaļinātiem karavīriem
|9|Cilvēkiem liela interese par Kolkā izskaloto kuģa vraku
|3|Gandrīz visa Gruzija svētdien palikusi bez elektroenerģijas
Japānas skolu ēdienkartēs atgriežas vaļu gaļa
Skaties vēl
-
Politiķi vēlas, lai par viņiem spriež pēc pretiniekiem, nevis darbiem
|3|Umberto Eko savulaik ironiski raksturoja masu mediju notrulināšanos notikumu atlasē: teorētiski ir skaidrs, ka ziņa par to, ka suns ir sakodis cilvēku, nekāda lielā sensācija nav - rakstīt...
-
Žīgure: Jūrmalas mēri mainās ārkārtīgi lielās materiālās ieinteresētības dēļ
|9|Rakstniece, bijusī diplomāte un NVO Jūrmalas aizsardzības biedrības biedre Anna Žīgure uzskata, ka “bezgalīgā” pilsētas vadītāju maiņa Jūrmalā ir skaidrojama ar ārkārtīgi lielo materiālo...
-
Latvijas vēsture jāmāca ciešā kontekstā ar Eiropas vēsturi
|20|2006. gada 20. februārī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) iesniedza izvērtēšanai toreizējai ministrei Inai Druvietei Rīcības plānu mācību priekšmeta Latvijas vēsture ieviešanai....
Rokasgramata.com - “nepieklājīgi atklātās Šveices odzes” liecības
|8|Avīze izveido skolu topu – augšgalā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
|3|Ūdens līmenis Vācieša ielā turpina celties; aizdambējumā vaino bebrus un atkritumus
|21|Politiķi vēlas, lai par viņiem spriež pēc pretiniekiem, nevis darbiem
|3|Valsts kļūt par audžuģimenēm iedrošina ar naudu
|2|Žīgure: Jūrmalas mēri mainās ārkārtīgi lielās materiālās ieinteresētības dēļ
|9|Oficiālā vizītē Rīgā ierodas Merkele, kas pērn glāba Latviju
|34|De facto: Bibliotēkas būvniecībai piesaistīto viesstrādnieku kvalifikācija - apšaubāma
|18|
Ūdens līmenis Vācieša ielā turpina celties; aizdambējumā vaino bebrus un atkritumus
|21|Iespējams, Jaundžeikars ieteicis izdot uzturēšanās atļauju Krievijas multimiljonāram Šefleram
|45|De facto: Bibliotēkas būvniecībai piesaistīto viesstrādnieku kvalifikācija - apšaubāma
|18|Oficiālā vizītē Rīgā ierodas Merkele, kas pērn glāba Latviju
|34|LNT: Aizdomas par invaliditātes kompensāciju kā bonusu atvaļinātiem karavīriem
|9|Cilvēkiem liela interese par Kolkā izskaloto kuģa vraku
|3|Gandrīz visa Gruzija svētdien palikusi bez elektroenerģijas
Japānas skolu ēdienkartēs atgriežas vaļu gaļa
Jaunākais reģionālajos portālos
95 % vadītāju pārsniedz atļauto ātrumu
www.dzirkstele.lvApvienojot namu pārvaldes, izveidota SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”
www.rekurzeme.lvŠonedēļ bieži spīdēs saule, nedēļas nogalē uzlīs
www.zz.lvНа еду будем тратить больше
www.novaja.lvPasaules jauniešu sporta zvaigznei no daudz kā jāatsakās, - tāds darbs
www.ziemellatvija.lvJaunlaulātie dejos pa ozolkoka parketu
www.staburags.lvStelpē atklāj ilgi gaidīto estrādi
www.bauskasdzive.lvBānīša svētki kā ierasts kupli apmeklēti
www.aluksniesiem.lv
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
Gerhards atsakās TV5 raidījumā runāt krieviski
|305|Tas, kas notika ar Gerhardu TV5, citās valstīs nebūtu iespējams
|212|Parādnieks par Šķēles atteikšanos no melu detektora: «Mīksti»
|393|Daugavpilī sagriež PLL dirižabli
|90|Būvvalde liek noņemt Šlesera priekšvēlēšanu plakātu Stacijas laukumā
|82|Dombrovskis klausās "Rammstein" un "Depeche Mode"
|82|Trīs nedēļas pirms vēlēšanām iznāks grāmata par Šleseru
|71|Latvijas alus pārsteidzis Blekpūlas žurnālistu nesagatavotu
|26|SCP izslēdz Jūrmalas deputāti Homku
|65|FOTO: Negaidīts pavērsiens Jūrmalā
|92|
Kas ir “cieti”?
|43|Kāpēc Poļiščuka – ne Pugačova?
|51|Kas PLL līderiem neļauj mierā baudīt dzīvi?
|12|Buldozers iebrauca būvvaldē
|23|Jaunups, Liepnieks un Stendzenieks prognozē, ka šo vēlēšanu pārsteigums būs VL-TB/LNNK
|47|Pārdomāja
|3|Latvija vēsturiskās krustcelēs ...
|30|Valsts pārvalde - korupcija vai demokrātija.
|4|Dakter, vai drīkstu uz operāciju ierasties anestēzijā?
|7|Aiz upes
Jā, beidzot atradies gudrinieks, kurš zinās, kā pareizi novilkt robežu starp valodu un dialektu. Reāli šī atšķirība ir tikai politiski noteikta, jo no zinātniska viedokļa nekādas absolūtas robežas starp valodām un dialektiem novilkt nav iespējams.
Piekrītu Mārim.
Dialekts ir reģionāls vai sociāls valodas paveids, kas no standarta literārās valodas atšķiras ar izrunu, gramatiku vai vārdu krājumu.
Latgaliešu valodas nav - ir dialekts. Tas ir kopjams un atbalstāms, neatkarīgi no nezinātniskām diskusijām par uzrakstu uz maisiņa, kurā tas iepakots.
Ja Latgale būtu valsts, tad dialekts tiktu saukts par valodu. Piemēri - serbu un horvātu valodas ir vienas valodas dialekti, bet tā kā tur ir divas politiski nošķirtas nācijas un valstis, tad ir arī divas valodas. Līdzīgi ir ar indonēziešu un malajiešu valodu, tie patiesībā ir vienas valodas dialekti. Un pretējs piemērs: ķīniešu - mandarīnu un kantoniešu dialekti - vieni otrus nevar saprast, bet skaitās dialekti, jo valsts tak viena un hieroglīfi visiem kopīgi.
Latgalieši sen izvēlējās būt kopā ar latviešiem.
Latgalē bērns aiziet skolā un runā "baltiski". Kur problēma? Tikai kāpēc mātes valodu nonievāt? Skolā pavisam nemācīt? Kam labāk? Pavisam nav svarīgi, kā saukt, valoda vai dialekts.
'Taisiet augšā valūdu. Maksāšu kapeikas un atzīšu par valsti. Atdalieties no Gruzijas!!
Nedzen demagoģiju. Serbu valoda ir atsevišķa valoda utt. Iestājies kādā skolā, lai pamācītos un tad visgudri bazūnētu.
Neatkarīgi no tā, vai tā no valodnieku viedokļa ir valoda vai dialekts, latgalieši to lieto kā valodu, tā ir latviešu kopējās nācijas viena no divām kultūrvalodām (galvenā ir baltiskā jeb kā to mēdz arī dēvēt, literārā valoda). Tā ir jāatzīst un jākopj, būt jāmāca kā priekšmets arī skolās. Tas nav nekas neparasts, ka vienai nācijai ir divas valodas.
Daudz svarīgāk ir raudzīties, lai Latgalē - vismaz latviešu vidū - neizplatās krievu valoda. Šeit būt nepieciešama īpaša programma.
"Neatkarīgi no tā, vai tā no valodnieku viedokļa ir valoda vai dialekts, latgalieši to lieto kā valodu"
Tā tik vēl trūka, lai lietotu to kā darba zirgu. Loģika te ir kāda?
Neticu gan, vai pārējie mācībspēki arī tā uzskata! Sevišķi tie, kas filoloģiju ir apguvuši, ne caurskrējuši grāda iegūšanai. Nav bijis gods kaut kur nopietni manīt šī filologa vārdu (ja neskaita interneta mājas lapas - bet tas nav nopietni), kaut pati esmu filoloģe un autoritātēs orientējos. Bet šis primitīvais rakstelis un pārējie tam līdzīgie "ģeniālu domu" izvirdumi interneta vidē, ar kuriem viņš cenšas klasītājiem klāstīt apmēram filologu 1. kursa līmeņa gudrības, liek domāt, ka tas būs kāds pārcentīgs pasaules pilsonis, ne filologs šī vārda īstajā nozīmē. Tad jau mātes valoda jau arī nav nekāda valoda - tā taču arī neietilpst nekādās definīcijās!
Cik nožēlojami ir cīnīties pret to, par ko tieši būtu jācīnās, lai kaut kāda nenonivelēta dažādība paliktu šajā nožēlojamajā džipu, hamburgeru, koka kolas un mākslīgo princešu un buldozeristu valstī, kuru sauc par Latviju. Jāpiekrīt L. , bet Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienībai steidzami jāmaina prezidents, lai neprofanē godīgo filologa vārdu.
neatkarīgi no tā, kā latgaliešu valodu ir labpaticies nosaukt pie varas esošajiem birokrātiem, jāatceras, ka tā ir valoda, kurā runā, domā un Dievu lūdz ap 150 000 cilvēku.
neviens nestrīdēsies, ka valsts ir izzagta un izsaimniekota, esam parādā 7 miljardus. tikpat izsaimniekoti un notrallināti ir valts kultūtas un garīgie aktīvi, ieskaitot latgaliešu valodu.
un protams, valsts par to ir atbildīga. neskatoties uz latgaļu sabiedrības nevalstiskā sektora centieniem valodas stāvokļa uzlabošanai, visai bieži tie atduras pagājušā gadsimta sākuma Endzelīna tēzēs. Eiropa nesapratīs, ka trīs paaudžu laikā pēc līvu valodas nokaušanas Latvija pašlaik brutāli piebeidz latgaliešu valodu. tāpēc risinājums ir ģeniāli vienkāršs - nosaucam latgaliešu valodu par "nenozīmīgu aukšzemnieku izlokšņu dialekta kopu" un mierīgi bendējam nost. jo dialekta iznīcināšana ir dzudz vienkāršāk izskaidrojama starptautiskajai sabiedrībai.
Piekrītu Tev. Man patīk, ka latgalieši runā savā dialektā vai valodā. Daudz labāk nekā, ja viņi runā krieviski, bet ne latgaliešu dialektu vai valodu neprot. Mani drīzāk biedē šī matu skaldīšana: valoda, dialekts. Lai zinātnieki strīdas, bet liek mūs mierā. No termina nekāds ļaunums necelsies, bet no kašķēšanās gan.
Tik skaidra volūda, kai iudiņs olūtā.
Sākumā gribēju Tev iebilst, bet padomāju un sapratu, ka Tu saki taisnību. Man šis kašķis šķiet nevietā, kaut terminoloģiski laikam tā ir. Uzskatu, ka jāveicina llatgaliskā runāšana, tāpat kā literāri latviskā arī. Lai dzīvo latgaļi, lai dzīvojam visi mēs.
Oho! Salīdzināji Latviju ar Krieviju un Latgali ar Gruziju. Matuška, nelolo pārāk lielas cerības. ja arī Latgale kādreiz gribētu atdalīties no Latvijas, tad diez vai līdīs zem matuškas Krievijas spārna. Tad jau visi ruskojazičnije sen būtu tur, bet nekā. Viņi ir te, kopā ar mums, un arvien vairāk runā latviski.
kāds bullšits... jebkādas idejas par latgales atdalīšanos un citi murgi par separātismu latgaļu vidū nav novēroti kopš1920ajiem. lēts provokatoru triks...
latgalīšu rokstu volūda kai ūtra latvīšu volūdys rokstu tradiceja i latvīšu volūdys augšzemnīku dialekta latgaliskuos izlūksnis.
kur ite ir 3. baltu volūda? kur separatisms?
Latviešu valoda patiesībā ir latgaļu valodas dialekts.
Bet vai kāds zina, kas ir "Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība"? :)))
Sparge, Tev kai jaunajai zynuotneicai vajadzātu izraksteit atbiļdis rokstu itam nagudrajam cylvākam...
asu tikpat jauna zynuotneica kai itys Dr. philol., i maņ ir tikpat laika kai vysim cytim reagēt iz kotru medeju telpā īguojušū spamu.
voi itys zynuotnīks, kas tur ryupi par latvīšu dialektologeju, beja īsarads LU organizeitajūs Dialektologejis lasiejumūs ituo goda 4. novembrī Reigā?
voi jis pīsadalēja Storptautiskajā latgalistikys konferencē ituo goda 15.-17. oktobrī Rēzeknē?
asūt uorpus, ir vīgli publiskuot skaļus i populistiskus tekstus.
gryušuok ir kotru dīnu struoduot.
Kas ir "filologs šī vārda īstākajā nozīmē"? Kamdēļ tāda degsme tēmas vietā apspriest autora personību, nesaprotu. Jūs tādējādi nonāksiet par 10 verstīm tuvāk Latgalei un tās valodai. Nebūsiet vairs čiuļu statusā. Nu labi, bet kas vēl? Uz kādiem pamatiem vai citātiem (autoram to ir pietiekami) ir balstīts Jūsu viedoklis? Uz nepatiku/aizdomām pret autoru? :)
Es šo autoru zinu jau kopš laikiem, kad viņš mācījās Rīgas 25. vidusskolā. Erudīts, dziļi rokošs, latvisks cilvēks.