Kamēr daudzu uzmanība bija pievērsta izglītības un veselības reformām, VARAM ir sagatavots vēl viens projekts, kas var beigties ar reformu. Šī dokumenta iemiesošana dzīvē atvieglotu arī abu jau sākto reformu īstenošanu, jo pašvaldību sadarbības teritoriju iezīmēšana ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju decentralizāciju. Pēc apriņķu izveidošanas kļūtu skaidrāks, piemēram, skolu un veselības pakalpojumu izvietojums. Ir vairākas ministrijas, kurām jaunais teritoriālais dalījums varētu palīdzēt noteikt, kur vislabāk atrasties to reģionālajām struktūrām.
Pagājušajā nedēļā premjers Māris Kučinskis (ZZS) pabeidza sarunas ar ministriem par valdības rīcības plāna izpildi. Tajā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (NA) bija uzdots noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var sadarboties vai turpināt brīvprātīgo apvienošanos. VARAM ir sagatavots projekts, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo administratīvi teritoriālo dalījumu, bet līdz 2017. gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Sadarbības teritoriju modelis bija maigākais variants, ko vēl Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībā piedāvāja Gerhards. Viņš priekšroku toreiz deva variantam, kas paredzēja turpināt novadu apvienošanu. To īstenot apņēmusies arī Vienotība savā valsts simtgades plānā. Taču koalīcijas vairākums noraidīja radikālāko priekšlikumu, piekrītot veicināt pašvaldību sadarbību. Jauno 16 apriņķu projektu Diena ieguva neoficiāli pēc tam, kad pirms nedēļas Gerhards atteicās ar to iepazīstināt un nevēlējās arī neko komentēt.
Taču jaunā ideja var izraisīt kaislības, jo Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru – 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu. Viena no pilsētām, kuru Diena neatrada apriņķu centru kartē, ir Kuldīga. Novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) Dienai skaidroja, ka jautājumos, kuros novadi redz nepieciešamību sadarboties, tas jau notiekot. Kurzemes plānošanas reģiona ietvaros ir vairāki kopīgi reģionālie projekti, piemēram, tūrismā, lai attīstītu laivošanu pa upēm. Bērziņai jaunā iecere vairāk izskatoties pēc centieniem apvienot pašvaldības. Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kura vadītajā novadā arī nebūs apriņķa centra, piekrīt, ka ir nelielas pašvaldības, kuras var veikt tikai dažas funkcijas, un pret konkurētspējas veicināšanu saprātīgā mērogā neko nevarētu iebilst. Arī Valkas novads jau sadarbojas ar Strenčiem un Smilteni, sniedzot bibliotēkas pakalpojumus. Savukārt Smiltenes pašvaldības policija strādā arī Apes novadā.
Visu rakstu par novadu reformas plānu lasiet otrdienas, 18. oktobra, avīzē Diena!