Valsts vides dienests jau tagad ir izdarījis ļoti daudz, lai arī pār jauno gudrona dīķu izsmelšanas iepirkumu stieptos gara aizdomu ēna. Izveidojusies situācija, kurā vienas ģimenes pārstāvji par dāsnu Vides dienesta honorāru ietekmē jaunā gudronu iepirkuma juridiskos nosacījumus, savukārt otri šīs ģimenes pārstāvji pretendē uz pašu miljonos mērāmo iepirkumu.
Latvija taču ir maza, zaļa un, kā izskatās pēc Ingas Koļegovas vadītā Vides dienesta apiešanās ar valsts līdzekļiem un daudzmiljonu iepirkumiem, – arī bagāta.
Pērnajā aprīlī Vides dienests noslēdzis tiešām iespaidīgu, 225 000 eiro vērtu (neieskaitot vēl PVN), līgumu par pārstāvību tiesā un juridiskajām konsultācijām gudronu projekta īstenošanā. Līgumu ieguva zvērināta advokāta Ginta Vilgerta birojs kopā ar individuāli praktizējošo advokātu Erlenu Kalniņu. Iepirkuma nolikumā izvirzīta prasība, lai speciālisti, kas tiks iesaistīti juridisko pakalpojumu sniegšanā, slēdzot līgumu, nenonāk interešu konfliktā ar pasūtītāju. Skaisti.
Tikai jautājums – vai tiešām Koļegovas vadītais dienests, slēdzot līgumu ar advokāta Ginta Vilgerta biroju, nevarēja iedomāties, ka advokāta brāļa, vides biznesā ļoti ietekmīgā Jāņa Vilgerta, uzņēmums BAO arī varētu būt viens no pretendentiem jaunizsludinātajā gudrona dīķu attīrīšanas iepirkumā? Vismaz mediju un politiskajās aprindās par to runāja jau sen.
Vēl vairāk. Tas, ka jau pāris nedēļu pēc Koļegovas dienesta lēmuma juridiskos pakalpojumus uzticēt Ginta Vilgerta birojam Iepirkumu uzraudzības birojā tika skatīta pirmā sūdzība par iepirkumu procedūras neatbilstību un necaurskatāmību un Vides dienestu bez Koļegovas un viņas vietnieces pārstāvēja veseli trīs Vilgerta biroja juristi.
Vides dienesta vadību acīmredzot nemulsināja tas, ka pie tā paša galda kā ieinteresētā puse sēdēja viens no šobrīd diviem uz iepirkuma otro kārtu virzītajiem pretendentiem, pilnsabiedrība Inčukalns Eko, kurā bez SIA Eko osta otrs dalībnieks ir a/s BAO ar Vides dienesta nolīgtā Ginta Vilgerta brāli un tēvu (Jāni Vilgertu un Aloizu Vilgertu) padomes vadībā. Bet Latvijā, kā zināms, populārs ir lielās sakritības likums – valsts maza, tāpēc gluži vai neizbēgami, ka cits citam draugs un rads.
Dāsnā līguma ietvaros advokāta Vilgerta birojs arī pārstāv tiesā Vides dienestu strīdā ar iepriekšējiem gudrona dīķu smēlējiem – Skonto būvi –, nespējot vienoties, cik liels darbu apjoms jau paveikts iepriekšējā iepirkumā un vai dienests tiešām ir parādā būvniekiem 7,6 miljonus eiro. Kamēr lielie putni nu jau divās tiesās strīdas par miljoniem, drupačas no Vides dienesta kabatas atkrīt arī advokātiem – 185 eiro par stundu, neskaitot PVN.
Ina Jurjāne
De Facto
to gudrons