Stucka aģentūrai LETA pauda, ka viņa vizīte lidostā trešdien, 11.janvārī, bija saistīta ar lidostas Rīga padomes sēdi. Taujāts, vai ticies ar Jurjevu arī divatā, viņš atbildēja izvairīgi un skaidru atbildi nesniedza, vien norādot, ka runājis ar uzņēmuma valdi un spriests par lidostas darbu.
Savukārt, atbildot, vai runāts arī par Jurjeva atkāpšanos no amata, viņš uzsvēra, ka plašākus komentārus nesniegs, un telefonsarunu pārtrauca.
Jurjevs šodien iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata.
Starptautiskās lidostas Rīga oktobra beigās darbu sākušais valdes priekšsēdētājs Armands Jurjevs atkāpjas no amata, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.
Pārējie lidostas valdes locekļi turpina pildīt pienākumus, nodrošinot lidostas Rīga darbības nepārtrauktību.
Lidostas Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Kanels aģentūrai LETA pauda, ka viņam šāds Jurjeva solis bija pārsteigums un nav zināmi iemesli, kāpēc lidostas vadītājs nolēmis tā rīkoties. Rītdien, 13.janvārī, plkst.13 notiks lidostas Rīga padomes ārkārtas sēde, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, kā arī par tālāko darbību un jauna konkursa izsludināšanu.
Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece un lidostas kapitāldaļu turētāja Džineta Innusa bija pārsteigti par šādu lēmumu, vienlaikus nezinot tā iemeslus.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Jurjevs lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts oktobra beigās. Pēc lidostas pārstāvju paustā, Jurjevam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze starptautiskā biznesa vidē. Sākotnēji starptautisko pieredzi viņš ieguvis, strādājot par ASV fonda International Executive Services Corps direktoru. Viņš bijis arī IBM Latvijas biroja vadītājs un Telenor Media grupai piederošo uzņēmumu SIA Interinfo Latvija un SIA Baltic Delfi Internet Search direktors.
Jurjevs strādājis arī par Telenor Media grupas projektu vadītāju Maskavā, veicot divu grupas uzņēmumu darbības konsolidāciju. Kopumā uzņēmumā bija nodarbināti apmēram 400 darbinieki. Savukārt Norvēģijā bāzētajā uzņēmumā Telenor Media Holding viņš ieņēma biznesa attīstības menedžera amatu. Šajā uzņēmumā Jurjevs izstrādāja biznesa stratēģiju, ieviešot to septiņos grupas uzņēmumos Baltijas valstīs, Austrumeiropā un NVS.
Vienlaikus Jurjevs darbojies dažādās sabiedriskajās organizācijās, kas veic aktīvu starptautisko sadarbību. Viņš bija Latvijas Noguldījumu garantiju fonda valdes loceklis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības valdes loceklis. Jurjevs ir Latvijas Ekonomikas attīstības fonda biedrs un biedrības Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls valdes loceklis.
Atbilstoši datubāzes Firmas.lv informācijai iepriekš viņš ieņēmis amatus konsultāciju kompānijā Athena Consulting, SIA Mediate, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrībā, nu jau likvidētajā partijā Jaunlatvija, SIA Baltic Internet Search un citos uzņēmumos.
Kāda Armanda Jurjeva vārds figurē arī tā sauktajos Panamas papīros, kur viņš minēts kā Britu Virdžīnu salās reģistrētā uzņēmuma Kingsrose Books Corporation akcionārs.
Stājoties jaunajā amatā 31.otkobrī, Jurjevs deklarēja parādsaistības 169 268 eiro apmērā, kā arī izsniegtus aizdevumus kopumā 138 900 ASV dolāru apmērā.
Jurjevs bezskaidrā naudā oktobra beigās bija uzkrājis 13 272 eiro. Vienlaikus viņa īpašumā bija 2845 kapitāldaļas 2845 eiro vērtībā SIA Athena Consulting, 1423 kapitāldaļas 1423 eiro vērtībā SIA AA partneri, kā arī 133 akcijas 189 eiro vērtībā AS Latvijas Gāze. Tāpat lidostas vadītājam piederēja 1000 kapitāldaļas 1000 eiro vērtībā Kiprā reģistrētā uzņēmumā Kingsblue Publishing Limited.
Oktobra beigās Jurjeva īpašumā bija 2000.izlaides gada motorlaiva RYDS 515 GTX, 2000.izlaides piekabe-transporta laivu vedējs AKU 750 VL, kā arī 2002.izlaides gada motocikls Suzuki VL1500.
Tāpat viņa īpašumā oktobra beigās bija vairāki zemes gabali Lielupes un Engures pagastā un dzīvoklis Rīgā, savukārt kopīpašumā - zemes un ēkas nekustamais īpašums Lielupes pagastā, kā arī zemes un ēkas nekustamais īpašums Rīgā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Jurjevs 2008.gadā kandidēja uz Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora amatu. Toreiz šim amatam tika izvēlēts Edgars Kots. Savukārt 2009.gadā Jurjeva vārds izskanēja saistībā ar kandidēšanu uz Latvijas Radio ģenerāldirektora amatu.
Mainīts virsraksts, pievienotas pirmās trīs rindkopas
Hmm...