Vairāki valsts kultūras objekti – Vāgnera nams, Lielstraupes pils, Svētā Pētera baznīca, Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi – ar likumu ir nodoti citiem īpašniekiem apsaimniekošanai, atjaunošanai un izmantošanai. Šobrīd vislabākā situācija ir Vāgnera namā, kur jau aktīvi sākti atjaunošanas darbi un ir pamats cerēt, ka tas būs gatavs 2027. gada pirmajā pusē. Pārējos objektos aina nav tik daudzsološa, tostarp attiecībā uz finansējumu.
Sola gatavu pēc trim gadiem
Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai 2020. gada rudenī bez atlīdzības tika nodots vēsturiskais nams Rīgā, Vāgnera ielā 4, ar noteikumu, ka tas tiek atjaunots desmit gadu laikā un turpmāk būs publiski pieejama kultūras telpa. Ja šie nosacījumi netiek pildīti, objekts atgriežas valsts īpašumā. Šobrīd gan nekas neliecina par to, ka tā varētu notikt, un arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis atzinīgi novērtēja projektu un tā virzību, nosaucot to par veiksmes stāstu.
Patlaban biedrība ēkas atjaunošanai ir piesaistījusi 20 miljonus eiro – 15 miljonus no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un piecus miljonus eiro – no Vācijas valdības. Aizvadītā gada beigās ir saņemta būvatļauja nama pārbūvei, ir pabeigts tehniskais projekts un noslēdzies demontāžas darbu posms (visi interjera elementi tiks restaurēti un atgriezīsies namā pēc pārbūves). Jau drīzumā tiks sākta ēkas pamatu stiprināšana jeb pāļu ierīkošana, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis un piebilda, ka interjera atjaunošanai būs vajadzīgi vēl 20 miljoni eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00