Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkoptie dati liecina, ka 12 pašvaldībās fiksēti vētras postījumos radītie zaudējumi pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajām 66 ēkām, kam nepieciešami 3 707 994 eiro, no kuriem 2 162 372 eiro vajag Jaunpils pils atjaunošanai.
Deviņās pašvaldībās fiksēti vētras postījumi 73 ceļu infrastruktūras objektos, kuru atjaunošanai nepieciešami 593 362 eiro. Piecās pašvaldībās fiksēti vētras postījumos radītie zaudējumi cita veida objektiem, piemēram, elektroenerģijas infrastruktūras bojājumi, Rīgas zoodārzā sabojātas nojumes, sabojāti žogi, izpostīti kapi, vides objektu bojājumi, kuru labošanai nepieciešami 168 937 eiro.
Vienlaikus 11 pašvaldībās fiksēti vētras postījumu radītie zaudējumi 2284 dzīvojamām ēkām, kurām nepieciešamais finansējums ir 4 257 332 eiro, tostarp 2 411 820 eiro Dobeles novadā.
Pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem ir kopumā nepieciešami 3,13 līdz 3,82 miljoni eiro, privātīpašumiem jeb dzīvojamām ēkām - 2,13 līdz 3,09 miljoniem eiro, būvniecības atkritumu apsaimniekošanai un apglabāšanai - 87 000 eiro.
Vētras radīto zaudējumu segšanai valdība plāno nodrošināt līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā par sniegto atbalstu krīzes situācijā un dzīvojamo māju atjaunošanai - individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas -, izņemot gadījumu, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā. Tad Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, bet ne mazāk kā 10% apmērā.
Valdība nodrošinās līdzfinansējumu ne mazāk kā 30% apmērā būvniecības atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai un pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai speciālā izglītības iestāde, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem.
Ziņojumā uzsvērts, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras - ir pašvaldības, kuru teritorijā postījumi nodarīti mazāk nekā pieciem privātīpašumiem, taču ir pašvaldības, kuru teritorijā postījumi nodarīti vairāk nekā 800 privātīpašumiem. Tas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, veikt bojājumu fotofiksācijas un sagatavot nepieciešamos lēmumus. Tāpat starp pašvaldībām būtiski atšķiras arī būvniecības atkritumu daudzums, un pašvaldībās, kurās radīti lielākie postījumi, to izvešana prasa ilgāku laiku.
Līdz ar to pašvaldību pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 7.augusta vētras radīto zaudējumu novēršanai pašlaik ir plānots apkopot divās daļās, proti, pirmo daļu iesniegt līdz 8.septembrim, otro daļu - līdz 13.oktobrim.
VARAM divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtēs pašvaldību iesniegtos dokumentus un pieņems lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, teikts ziņojumā.
Jau ziņots, ka Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē valsts prezidentam un valdības locekļiem aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu 7.augusta vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.
Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.