Aizgūstot ideju Indijā, Ūdris šogad īstenojis unikālu labdarības akciju Dzīvo vesels, sniedzot konsultācijas un nodrošinot nepieciešamās ķirurģiskās manipulācijas Jēkabpils pilsētā un apkārtējos novados dzīvojošajiem pensionāriem, invalīdiem un politiski represētām personām. Viņam pašam lielākais gandarījums ir cilvēku patiesie smaidi.
Pirmais skolotājs – tēvs
Par medicīnu skolas laikā Ūdris nedomājis. Ģimenei bijusi tehniska ievirze, saistīta ar autotransportu, tāpēc no mazām dienām Kaspars audzis tehniskā vidē. Pēc vidusskolas bijis plāns stāties Rīgas Tehniskajā universitātē. Kādā reizē divas klasesbiedrenes, kuras apmeklējušas sagatavošanas kursus, lai studētu medicīnu, aicinājušas līdzi uz anatomikumu. Ieskatījies sekciju zālē, un arī pašam radusies interese. Viņš teicis: "Jā, es gribu būt ķirurgs." Studiju process nav bijis viegls, un tikai tad apzinājies lielo atbildību, ko uzņemsies. Ūdris arī neslēpj, ka pēc mācībām uz gadu aizgājis no medicīnas un nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Pavisam prom gan neticis, saņēmis aicinājumu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktora Valda Zatlera atgriezties un sākt dežurēt. Ūdris arī atceras kādu reizi, kad viens no viņa darbiniekiem traumējis roku – slimnīcā pats arī palīdzējis un brūci sašuvis, saprotot, ka viņa vieta tomēr ir medicīnā. Tagad viņš droši var teikt, ka tā ir viņa sirdslieta un par medicīnas atstāšanu vairs nevar būt ne runas.
Arī izvēlētā specialitāte nav pārsteigums. "Traumatoloģija ir tāda mehāniska lieta," saka Ūdris. Te ārsts piemin savu tēvu, ar ko ļoti lepojas. Viņš bija ārsta pirmais skolotājs. "Tās zināšanas, ko tēvs man devis, palīdz strādāt šodien. Visa šī domāšana, redzēšana un iziešana no nestandarta situācijām ir no viņa," stāsta ārsts. Otrs skolotājs ir ārsts Viktors Jermolajevs no Lietuvas – viens no labākajiem artroskopijas speciālistiem Eiropā, un, kā norāda Ūdris, pie viņa apguvis visu to, ko zina šodien.
Arī reģionos gaida
Pirmo patstāvīgo operāciju Ūdris jau kā ārsts veicis Vidzemes slimnīcā. Tur arī sākusies viņa karjera tieši mazinvazīvajā ķirurģijā. Pēc tam sekojušas Smiltenes, Jēkabpils un citas slimnīcas. Dienā, kad tiekamies, divas operācijas veiktas Siguldas slimnīcā, bet pēcpusdienā pieņemšana Rīgā Rietumu klīnikā. Sanāk liela braukšana, bet jau bērnībā, pārceļoties no Rīgas uz mazāku pilsētu, sapratis, ka cilvēki palīdzību gaida arī ārpus galvaspilsētas. Ūdris stāsta, ka arī Latvijas reģionos ir ļoti daudz pacientu un ir nepieciešamība pēc speciālistiem, tāpēc izvēlējies strādāt arī ārpus Rīgas. "Ja pacients ir smaidīgs un laimīgs, tad es visu daru pareizi," piebilst ārsts. Šobrīd visas vietas, kur Ūdris strādā, kļuvušas sirdij tuvas. Varbūt reizēm liekas, ka šos izbraukumus varētu samazināt un konsultēt un operēt tikai tuvāk, bet pamest iesākto vairs nevar.
Iedvesma Indijā
Ideja par labdarības akciju Kasparam radusies jau sen. Ik pa laikam bijušas situācijas, kad viņš kādam pacientam vēlējies veikt operāciju bez maksas un tā arī darījis, nevienam par to daudz nestāstot. Kādā reizē, esot Indijā, dzirdējis par ārstu, kurš regulāri divas reizes gadā organizē labdarības pasākumus – brauc uz nabadzīgiem Indijas reģioniem un sniedz medicīnas pakalpojumus – konsultācijas, operācijas. Tas bijis kas radniecīgs K. Ūdra idejām, tāpēc viņš izteicis vēlmi piedalīties. Pagājis laiks, šādu piedāvājumu arī saņēmis un pēc mēneša atkal devies uz Indiju. Tur ieguvis praksi un pieredzi šādu pasākumu realizācijā. "Indijā arī radās pamatideja, ka kaut ko tādu vēlos izveidot Latvijā saviem iedzīvotājiem. Atbraucu uz Latviju un sāku to realizēt dzīvē. Atradu cilvēkus, palīgus, partnerus, kas atbalstīja," stāsta ārsts. Kā vietu izvēlējies Jēkabpili, kur lielā mērā pavadījis savu bērnību. Stāstījis savu ieceri kolēģiem, ideja nonākusi līdz administrācijai Jēkabpils pašvaldībā un tur saņemts atbalsts akcijas īstenošanai.
Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs Dienai stāsta, ka par talantīgo ārstu jau iepriekš dzirdējis no paziņām, pēc tam viņš veiksmīgi strādājis Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Līdz ar to brīdī, kad radusies ideja par labdarības akciju, atsaucīgas ausis ilgi nav bijis jāmeklē. "Nav daudz tādu cilvēku, kas prot ar savu darbu nopelnīt, bet tajā pašā laikā padalīties arī ar tiem, kas nespēj nopelnīt un kuriem nepieciešama palīdzība," saka Salcevičs. Viņš Ūdri dēvē par puisi ar lielu perspektīvu un dāsnu sirdi, piebilstot, ka dots devējam atdodas – labie darbi atgriezīsies. Arī no pacientiem pilsētas mērs dzirdējis tikai pateicības vārdus, un nevienam nav šaubu, ka ārsts ir pelnījis Latvijas lepnuma balvu.
Ne visi tic
Nedēļas laikā kopumā konsultēti 326 pacienti un veikta 21 bezmaksas operācija. Bez finansējuma gan neiztikt, bet nepieciešamo summu medicīnisko materiālu iegādei un saimniecisko izdevumu segšanai – gandrīz 26 tūkstošus eiro – ziedoja uzņēmēji. Šobrīd Ūdris ir ļoti pateicīgs visiem, kas iesaistījās, jo darbs ieguldīts liels.
Sākotnējais plāns gan bija veikt lielāku skaitu operāciju, taču bijuši pacienti, kas no operācijām atteikušies. Ārsts pieļauj, cilvēki nobijušies, ka viss notiek tik strauji un pēc konsultācijas jau nākamajā dienā operācija. Tāpat nav bijusi ticība, ka kaut kas notiek no sirds un par brīvu. Iespējams, kāds domājis, ka būs sliktāks aprīkojums un neprofesionālāks ārsts. Daži nevarējuši atlikt ikdienas darbus. Tomēr visi, kas pie ārsta bijuši, ir pateicīgi. Ūdrim lielākais prieks bijis pēc operācijām, bet mērķis nebija viena akcija. Mērķis bija saprast, vai iecere izdosies un vai iespējams to realizēt arī turpmāk. Ja pirmajā reizē būtu radušās grūtības, iespējams, iecerēto nevarētu atkārtot, bet viss izdevies tā, kā tam jābūt, un nākamgad Jēkabpilī šāda akcija būs vēlreiz. Vienlaikus sarunas notiek ar Saldus un Brocēnu novadu, lai arī tur cilvēkiem palīdzētu, sniedzot bezmaksas konsultācijas un operācijas.
Patiesais smaids
Runājot par to, kāpēc iesaistīties labdarībā un darīt kaut ko nesavtīgi un bez atlīdzības, Ūdris norāda, ka tas katram cilvēkam ir personīgi. "Tu ikdienā diezgan daudz strādā, esi aizņemts, veic savus pienākumus, bet darot nesaņem pretī neko. Taču tu saņem cilvēka patieso smaidu. Tas nav nekā novērtējams, tas paliek sirdī. Katram cilvēkam tas ir individuāli – kādam tā ir desmitā tiesa, citiem tas ir vienkārši prieks," saka ārsts.
Nominācija Latvijas lepnumam Ūdrim bijusi pārsteigums. Viņš atzīmē, ka ar šo labdarības akciju nav gribējis iegūt popularitāti vai milzīgu atzinību. Tā bijusi tikai pirmā reize, kamēr kolēģi Indijā īstenojuši gandrīz 50 līdzīgu pasākumu. Iespējams, izdarot tādā apmērā, tā Latvijā kļūtu par tradīciju. Tagad Ūdris secina, ka tomēr izdarīts liels darbs, par ko ir vēl lielāks gandarījums. Ārsts gan uzskata, ka visi nopelni noteikti nav viņam vienam – balva pienāktos visiem, kas pielika savu roku, lai akcija notiktu.
Ārsta mērķis ir šāda veida labdarības akcijas rīkot reizi vai divas gadā. Savu vietu viņš redz Latvijā, palīdzot cilvēkiem.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!
Inga
Desmitajai tiesai
Dusmīga