Lielā meteoru vētra – ar šādu apzīmējumu vēsturē iegājis naktī uz 1833. gada 13. novembri lielā daļā ASV un Kanādā (pārsvarā abu valstu austrumu daļā) novērotais dabas fenomens, raksta Space.com. Aplēses liecina, ka vidēji stundas laikā bija iespējams redzēt no 50 000 līdz 150 000 meteoru uzliesmojumu un tas turpinājies gandrīz deviņas stundas no vietas.
Protams, arī pirms 1833. gada krītošās zvaigznes bija novērotas, taču reti kad meteoru plūsma bija bijusi tik intensīva. Turklāt nebija īsti skaidrs šīs parādības mehānisms. XIX gadsimta pirmajā pusē valdīja uzskats, ka meteoru lietus ir saistīts ar Zemes atmosfērā (tolaik izplatīts jēdziens bija "ēters") notiekošiem procesiem.
Tā kā uz mūsu planētas esošiem novērotājiem šķita, ka meteori lido no Lauvas zvaigznāja, parādība tika apzīmēta kā leonīdu meteoru plūsma (angliski zvaigznājs tiek dēvēts par Leo). Apritēja vēl pāris desmiti gadu, līdz astronomi noskaidroja, ka ne no kāda tāla zvaigznāja meteori līdz Zemei neatceļo un krītošās zvaigznes patiesībā ir sīkas komētu daļiņas, ko šīs kosmosa klejotājas atstāj, tuvojoties Saulei un iztvaikojot.
KĀ SNIEGPUTENIS
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!