Krievija "no kibertelpas, dezinformācijas telpas pāriet uz fiziskāku rīcību, kas ietekmē lidmašīnas, cilvēku ikdienu, reģionā dzīvojošos," teica Landsberģis.
"Tam ir jāpievērš politiska uzraudzība, politiska atbilde. Viena lieta, ko mēs darām, ir šī jautājuma izvirzīšana Ziemeļatlantijas padomē ar vēstnieku starpniecību Briselē un ministru sanāksmēs," viņš uzskaitīja.
Braže piebilda, ka "tā nav jauna parādība, tomēr tā rada zināmas bažas raisošas sekas".
Landsberģis aicināja noteikt sankcijas par GPS signāla traucējumiem atbildīgajiem, piebilstot, ka "ir ļoti svarīgi Maskavai nodot vēstījumu, ka viņi nedarbojas pelēkajā zonā".
"Ja viņi sagaida, ka mēs klusēsim, ja viņi sagaida, ka mēs nerunāsim par notiekošo, viņi to noteikti nesaņems. Mēs redzam, mēs zinām un rīkojamies pret to," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Latvija, Lietuva un Igaunija pagājušajā mēnesī brīdināja, ka Krievijas darbības, arvien aktīvāk traucējot GPS signālus, palielina aviācijas negadījumu riskus.
Igaunijas Ārlietu ministrija trešdien izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai protestētu pret GPS signāla traucējumiem.
Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropā un citviet kļūst par arvien aktuālāku problēmu. Šonedēļ vairākas Eiropas valstis ir izsaukušas Krievijas augsta ranga diplomātus, lai paustu protestu pret Maskavas organizētiem hibrīda un kiberuzbrukumiem.