Šopavasar Francijas valdība un Vidusjūras salas Korsikas politiķi ir vienojušies par šīs salas autonomijas statusu Francijas Republikas sastāvā. Šis temats gadu desmitiem ir bijis dažādu neatkarības cīnītāju konfliktu cēlonis ar Parīzi. Tagad korsikāņu separātisti grib pasargāt salu no masu tūrisma un no straujiem būvniecības tempiem, bet savu interešu aizstāvībai izmanto visai diskutablas metodes.
Ātri braukt, lēni baudīt
Klinšu pilsētas Bonifačo viesnīciņas brokastu telpā šķirstu vietējo laikrakstu un pamanu komiksu, kurā tiek ironizēts par tūristiem. Tūristi esot atbraukuši uz Korsiku Panamas cepurēs, nošņurkušos šortos un krokšos. Turpat blakus man stāv līdzīgi ģērbts amerikāņu golferis, kurš kopā ar kundzi apceļo Francijas reģionus un laiku velta golfa spēlei. Kopā draudzīgi pasmīnam, ka tūristus korsikāņi kariķē, lai gan tieši tūrisma nozarei ir būtiska loma salas ekonomikā.
Kad XXI gadsimta sākumā mežonīgi daiļajā Korsikā biju pirmoreiz, mani sajūsmināja ne vien klintis, bet arī iekštelpu un ārtelpu vizuālie risinājumi, kuros saplūst franču, itāļu un Ziemeļāfrikas nāciju raksti un formas, kā arī autentiskie suvenīri veikaliņos, kas ar lepnumu vēstīja par korsikāņu vēsturi. Vēl tagad prātā ir mans tālaika pirkums – soma, kas bija meistarīgi sapīta no vecām avīzēm – tā man kādu brīdi bija kļuvusi par savdabīgu stila elementu arī profesionālajā, lietišķajā vidē. Tagad supermaksātspējīgiem tūristiem domāto telpu interjeri, kā arī pakalpojumi kļuvuši izsmalcinātāki, bet masu tūrisms gadu gaitā nodeldējis pieprasījumu. Veikalā, kurā atradu savu kādreiz unikālo somu, tagad klepus mocīta pārdevēja piedāvā tieši tādas pašas suvenīrtašas, kādas ir visur citur pasaulē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60