Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas augušas par 0,5%, tādējādi Latvijā pēc divus mēnešus novērotās gada deflācijas ir atgriezusies inflācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.
Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā palielinājās par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2019.gada februāri - sasniedza 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 2,7%.
Pensiju otrā līmeņa uzkrājumu veidošana Latvijā izpelnās visai plašu viedokļu spektru – gan atbalstošu, gan klaji noraidošu. Otrais līmenis, respektīvi, fondēto pensiju sistēma, ir izveidots, lai radītu personalizētāku uzkrājumu sistēmu iespējami gaišākām vecumdienām, katram pašam ļaujot daļu no savas naudas novirzīt aktīvākam vai konservatīvākam uzkrājumu modelim.
Patēriņa cenu pārmaiņu tempu ziņā janvāris bijis līdzīgs iepriekšējiem mēnešiem. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar šo pašu laika nogriezni pērn, kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 2,2%. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri vidēji valstī dzīve kļuvusi par 0,4% dārgāka.
Patēriņa cenas janvārī Latvijā vidēji pieauga par 2,2%. Tai skaitā precēm kāpums bija 2,0%, bet pakalpojumiem – 2,7%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas augs straujāk. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.
Patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,4%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2019.gada janvāri - bija 2,2% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējais patēriņa cenu līmenis aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, palielinājās par 2,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un skaidro: "Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, ar atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, veselības aprūpes, restorānu un viesnīcu pakalpojumu, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu kāpumam."
Decembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pazeminājās par 0,2%. Gada inflācija decembrī pieauga no 2,1% līdz 2,3%, taču saglabājās zem 2019. gada vidējā līmeņa.