Lakstīgalu mēlīšu konservi nākotnei
Kur liksim tos lakstīgalu mēlīšu kilogramus, kas 3. oktobra rītā kaltīs un vārtīsies uz nogurušiem pilsētas bruģiem, mētāsies neizbraucamu ceļu līkumos un appelēs izmirušās lauku sētās? Izraujam tās laikus! Iekonservējam! Pārtiksim no tām turpmākos četrus gadus, kamēr uz mums ķērks fatāli kraukļi un komunālesmi mīlošie kovārņi. Lomas tak dzīve iedala katru dienu, vai tad lakstīgalu mēlīšu valkātāji vainīgi, ka grib pie varas, ka cīnās par varu? Viņi domā, ka, sasnieguši asiņaino mērķi, tiks atpakaļ par cilvēkiem. Redzēsim!