Lūriņa šņorbēniņos
Nacionālā teātra prīma Dita Lūriņa-Egliena jubilejā uzdāvina sev brīvību, stāsta par samīlēšanos igauņos, uzglūnētājiem uz Liepājas robežas un to, kā viņa aizmirsusi elpot.
SestDienas intervijas
Sirdī kautrīgie. Saruna ar grupas Zāle dibinātājiem Martu Kreitusi un Pēteri Dragunu
Grupas Zāle mūziķi Marta Kreituse un Pēteris Draguns atraduši Raini sevī un stāsta par sievišķo un vīrišķo, kam vienmēr jābūt blakus radīšanas procesā, mūzikas dziedinošo spēku un to, kas viņus tur Latvijā.
Valoda dzimst kafijas biezumos. Saruna ar Ingu Baušķenieku
Par Jaunā Rīgas teātra jauno izrādi Dieviņš pillā dzirdētas trīs versijas. Viena – ka režisors Alvis Hermanis to taisījis, lai parādītu, ka Guna Zariņa uz skatuves spēj visu (izrādē viņa spēlē dzejnieku Aivaru Neibartu jeb Ņurbuli (1939–2001)). Otra versija – Ņurbulis Gunai ticis tāpēc, ka abiem ir līdzīgi deguni. Trešā – ka izrādes varonis ir nevis Ņurbulis, bet Ņurbuļa un mūziķa, Dzelteno pastnieku līdera un arī izrādes mūzikas autora Ingus Baušķenieka krustojums. Uz tādām domām vedina vismaz scenogrāfija, proti, dažādiem lenšu magnetofoniem pilnais kakts, kas skatītājam atgādina Ingus analogo ierakstu studiju.
Izvēlējušies neapnikt
Atzīstot, ka viņu satrauc tas, kas nav līdzsvarā, un filozofējot par mītiem, kas ir visapkārt, Jānis Ozoliņš ar domubiedriem grupā Sigma izdod jaunu albumu, kas balstīts latviešu autoru dzejā.
Zālamana šķiršanās. Arhibīskaps Vanags par Rubeņa aiziešanu un notiekošo baznīcā
Lai gan pēdējos gadus mācītājs Juris Rubenis nekalpoja Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā un pat tie, kas nebija bijuši viņa 2009. gadā dibinātajā "klusuma vietā" Elijas namā, zināja, ka Rubenis meklējams Lūžņā, Kurzemes mežos, tomēr ziņa par atmodas laika varbūt pašas lielākās garīgās autoritātes aiziešanu no mācītāja amata pēc 36 gadu kalpošanas vismaz sociālajos tīklos tika uztverta ja ne nu gluži tik traģiski kā ugunsgrēks Pētertornī, tad vismaz asus viedokļus raisīja gan.
Tīkls padarīja slavenu
Man patīk baidīties, un cilvēkiem vispār patīk domāt par pasaules galu, saka kādreizējā loģistikas speciāliste Jana Vagnere (44). Krīzes laikā viņa sāka rakstīt antiutopiju, ko pa nodaļām publicēja internetā, un nu viņai Krievijā iznākušas jau vairākas grāmatas. No tām pirmā – Vongezers – tulkota arī latviski.
Bez komata nevar
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš piedzīvo troļļu un elfu karu jaunajā mobilajā lietotnē Valodas draugs un atklāj, ka par valodas likuma pārkāpumiem ziņo arī krievi, bet ar inspektoriem niknāk strīdas latvieši.
Mīts par nodevēju tautu
Māra Zālīte uzrakstījusi autobiogrāfiskā romāna Pieci pirksti turpinājumu, neļauj nomelnot inteliģenci un noraida ņerkstēšanu par simtgadi.
Asinis un ziepju taloni
Šim aparātam ir tikpat gadu, cik man, – sešdesmit pieci – filmu līmēšanas pusautomātu Mazās ģildes pagrabā, Kinoamatieru studijas telpās, rāda dokumentālo filmu režisors Romualds Pipars. Kopš 1971. gada, kad Pipars te pirmoreiz ieradās, viņam šajās telpās pagāja jaunība. Sekoja režisora darbs Rīgas kinostudijas hronikas sektorā, bet, kad Rīgas kinostudija pajuka un kino ražošana mainījās, proti, beidza pastāvēt kinofilma, Pipars atgriezās Kinoamatieru studijā, kurā redzamos filmu gatavošanas aparātus – multkameru PS 1 (pokadrovaja sjomočnaja kamera) un citus – viņš tagad sauc par "faktiski muzeju".
Nostalģija ir bīstama
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 8. decembra būs apskatāma izstāde YOU’VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze, "poētisks atsegums analogā laikmeta kultūrslānī", kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē, stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad arvien lielāka sabiedrības daļa sāka arī ikdienā izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces: telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras, teikts izstādes aprakstā.
Visa par daudz. Nav par daudz
Pēc ilgāka laika atkal kopā izdodot jaunu albumu, Instrumentu mūziķi Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns stāsta gan par mākslas un mūzikas pasaules sastapšanos, gan savu sapņu cilvēku un to, cik smalks ir radīšanas process
Keišs: Tabakas fabrikā skatītājiem ir labāk, aktieriem - baigi traki
Aktieris Andris Keišs par izjūtām filmā Maģiskais kimono un JRT jaunajā mājā un ceļiem, kurus var noiet tikai vienreiz.