Krievijas ietekmīgā pareizticīgā baznīca trešdien paudusi atbalstu Maskavas lēmumam sākt gaisa uzlidojumus teroristu grupējumam Islāma valsts Sīrijā, norādot, ka šī cīņa ir svēta.
Krievijas gaisa spēki drīz pēc tam, kad parlamenta augšpalāta apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu ļaut Sīrijā izmantot karaspēku, veikuši pirmos kaujas uzlidojumus Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada armijas pretiniekiem, pavēstījušas ASV amatpersonas.Uzlidojumi, pēc ASV sniegtās informācijas, notikuši Himsas pilsētas apkaimē.
Krievija trešdien pieprasījusi ASV aizvākt visas savas kara lidmašīnas no Sīrijas gaisa telpas, televīzijas kanālam Fox News pavēstījušas ASV amatpersonas.Amatpersonas pastāstījušas, ka Maskava nosūtījusi ASV oficiālu notu, pieprasot aizvākt no Sīrijas gaisa telpas amerikāņu kara lidmašīnas, jo virs Sīrijas tagad lidojumus veic Krievijas iznīcinātāji.
Līdz ar oficiālu atļauju Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot armiju Sīrijā, paredzams, ka ar Krievijas palīdzību Sīrijā tiks izveidota Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada kontrolēta teritorija, uzskata politologs Ojārs Skudra.Viņš šo situāciju salīdzināja ar Krievijas darbībām Ukrainā, kur arī ir izveidota autonoma teritorija stratēģiski nozīmīgā reģionā.
Pretēji Kremlim, kas Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīmu palīdz balstīt ne tikai diplomātiskā ceļā, bet ar reālu militāru klātbūtni Sīrijā, vairums Krievijas iedzīvotāju iestājas pret Krievijas bruņutehnikas, kara aviācijas un jo īpaši karavīru izvietošanu pilsoņu kara plosītajā valstī.
Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien atbalstījusi prezidenta Vladimira Putina lūgumu par Krievijas karaspēka izmantošanu Sīrijā, ziņu aģentūrai Interfax paziņoja prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs.
Saūda Arābijas ārlietu ministrs Adels ad Džubeirs otrdien paziņojis, ka Rijāda varētu apsvērt militārus līdzekļus, lai atbrīvotos no Sīrijas prezidents Bašara al Asada, tomēr priekšroku dotu politiskam risinājumam, kas nodrošinātu viņa aiziešanu.
Ar lielu interesi gaidītā ASV un Krievijas prezidentu uzstāšanās ANO Ģenerālajā asamblejā un divpusējā tikšanās (pirmā gada laikā) vēl vairāk nostiprināja Vašingtonas un Maskavas krasi atšķirīgos viedokļus par pilsoņkarā noasiņojošās Sīrijas nākotni un cīņu pret teroristisko grupējumu Islāma valsts (IS). Abi līderi uzrunu un tikšanās laikā otrdien ANO centrālajā mītnē neaizmirsa pieskarties arī Ukrainas notikumiem, kuru dēļ ASV un Krievijas attiecības noslīdējušas tik zemu kā vēl nekad kopš aukstā kara beigām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis pieņemt ANO Drošības padomes rezolūciju, kas būtu pamats starptautiskās koalīcijas cīņai pret džihādistu grupējumu Islāma valsts, pirmdien žurnālistiem paziņoja Maskavas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins.Kopīgajā džihādistu sakaušanas plānā būtu jāiekļauj arī Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdība un Irāna, sacīja diplomāts.
ASV prezidents Baraks Obama pirmdien no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes nosodīja tos, kas atbalsta tādus līderus kā Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kuru Baltā nama saimnieks nosauca par bērnu slepkavu.Šis Obamas neslēptais uzbrukums Maskavai un Teherānai, kas joprojām atbalsta Asada režīmu, izskanēja īsu brīdi pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas.
Starptautiskās situācijas saasināšanās likusi ASV prezidentam Barakam Obamam uz brīdi iepauzēt jau divus gadus ilgstošos centienus izolēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piekrītot pirmdien, 28. septembrī, ANO Ģenerālās asamblejas vispārējo debašu nedēļā vismaz uz stundu ar viņu tikties, vēsta AFP.