Rīgas dome ir apņēmības pilna panākt, lai Rīgas 1.slimnīcu nevajadzētu slēgt un tajā arī pēc valsts finansējuma aptrūkšanās varētu saglabāt veselības aprūpes pakalpojumus.
Šodien premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieprasījis veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) pirmdienas plkst. 14.00 sniegt detalizētu informāciju par veselības jomas finansējuma sadalījumu mēnešu griezumā pērn, šī gada pirmajā un otrajā pusgadā. Savukārt līdz piektdienas plkst. 12.00 iesniegt informāciju par ārstniecības iestāžu ilgtermiņa kredītsaistību ikmēneša maksājumiem, ieskaitot kredīta procentu un pamatsummu dzēšanas maksājumus par katru slimnīcu, informē premjera preses sekretāre Līga Krapāne
Rīgas 1.slimnīcas, kuras teritorija pilsētas centrā plešas septiņu hektāru plašuma, zeme esot novērtēta par 100 vai 150 miljoniem latu, tā laikrakstam Neatkarīgā šodien stāsta bijušais slimnīcas vadītājs Jānis Ozols. Laikraksts arī atgādina par spekulācijām, kas laika gaitā apvijušas iekārojamo teritoriju, kā arī par Veselības ministrijas mainīgo un izvairīgo attieksmi šajā jautājumā. Pašlaik uz Rīgas 1.slimnīcu attiecas vēsturiskajā centrā paredzētie ierobežojumi, kuru ievērošanu uzmana UNESCO.
Šodien Rīgas domes vadības un veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) tikšanās laikā izskanējis Veselības ministrijas piedāvājums slēgt Rīgas 1. un 2. slimnīcu. Savukārt Rīgas domes vadība pauda viennozīmīgu pozīciju par pašvaldības medicīnas iestāžu nepieciešamību rīdziniekiem un vēlmi saglabāt esošās medicīnas iestādes, vēsta Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova. Ar veselības ministri medicīniskās aprūpes nākotni Rīgā apsprieda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Veselības aprūpē vismazākais finansējuma samazinājums ir ambulatorajai aprūpei (par 17%) un ģimenes ārstiem (par 20%). VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis skaidro, ka svarīgi bijis saglabāt pieejamību primārajai aprūpei. Arī ātrajai neatliekamajai palīdzībai finansējums samazināts uz atalgojuma rēķina, saglabājot apjomu.
Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), komentējot situāciju veselības aprūpē, pirms valdības sēdes uzsvēra, ka gandrīz visas Latvijas slimnīcas jau šobrīd ir tuvu maksātnespējai. Budžetā atvēlētais finansējums slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai var beigties jau septembra beigās vai oktobra sākumā. Tāpat viņa izvairījās atbildēt, vai Rīgas 1. slimnīcu varētu tuvākajā laikā slēgt pavisam - vien noteica, ka tiksies ar galvaspilsētas vadību, lai apspriestu šo jautājumu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pilnībā atbalsta nepieciešamību pieprasīt publiskot Veselības ministrijas tēriņus un izskaidrot sabiedrībai, kādēļ veselības aprūpes jomas izdevumu samazinājums vissmagāk skāris tieši slimnīcas, otrdien vēsta Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Ja tuvākajā laikā neatjaunos plānveida palīdzību asisnsvadu ķiruģijā, strauji pieaugs darba nespējīgo, invalīdu un kopjamu cilvēku skaits. Tāpat katastrofāli palielināsies mirstība un valsts, kā arī pašvaldību izdevumi sociālo problēmu risināšanai. Ar šādu valsts attieksmi pret asinsvadu slimību pacientiem nāvei un smagai invaliditātei tiek nolemti vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju ik gadu, teikts Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrība šodien izplatītajā paziņojumā.
Pusotru mēnesi pirms stātos spēkā rīkojums Aizkraukles slimnīcu no daudzprofilu ārstniecības iestādes pārveidot par aprūpes iestādi, katastrofāli samazinātā valsts finansējuma dēļ slimnīcas vadība izšķīrusies par kardinālu soli — no 15.jūlija vairs slimnīcā neuzņemt akūtos un hroniskos pacientus visās nodaļās, darbu turpinās vien terapijas nodaļa.