Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Zināt nenozīmē arī darīt

Lai arī 77% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ēst veselīgi ir svarīgi, ikdienā to dara tikai 54% iedzīvotāju, savukārt tikai 48% savas zināšanas par veselīgu uzturu vērtē kā labas, atklāj Rimi Latvia un SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījuma rezultāti. Tikmēr speciālisti uzskata, ka šāds rezultāts nav apmierinošs, kārtējo reizi atzīmējot saslimšanas riskus. Situācija gan gadu no gada nedaudz uzlabojas - sabiedrība par šo tēmu izrāda interesi.

Pedagoģijas profesore: Mērķis nav gatavot cīsiņus(10)

Lai gan varētu šķist, ka, samazinoties skolēnu skaitam, pedagogu Latvijā varētu būt jau par daudz, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas nodaļas vadītāja profesore Rudīte Andersone norāda uz pretējo - virkni brīvu vakanču, lielo skolotāju īpatsvaru pirmspensijas vai pensijas vecumā un skolu direktoru izmisumu, kuri ir gatavi darbā ņemt pat tos, kuri tikai plāno studēt. Turklāt nodrošināt, lai sistēmā ienāk īstie cilvēki, nemaz nav tik vienkārši.

Eiropā mirstība no vēža ik gadu samazinās, Latvijā situācija neuzlabojas

Desmit gadu laikā saslimstība ar vēzi pieaugusi par 39%, un, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pērn vasarā vēža diagnoze bija jau 74 647 Latvijas iedzīvotājiem. Onkoloģisko slimību pacientu pieaugums ik gadu gan vērojams visā Eiropā, tomēr citviet mirstība ar vēzi ik gadu samazinās par vienu procentu, bet Latvijā par šādu tendenci nevar runāt. Arī problēmas šajā jomā nav jaunas - nepietiekami savlaicīga diagnostika, finansējuma trūkums nozarē kopumā un nepietiekama inovatīvo zāļu izmantošana.

Mērķis - saules mūžs un veselākie pasaulē

Patlaban Veselības ministrija (VM) vairāk koncentrējas uz pacientu ārstēšanu, savā ziņā visu laiku cīnoties ar sekām, taču turpmāk plānots ieguldīt līdzekļus un darbu, lai cilvēki nemaz nesaslimtu. Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) sapnis ir līdz 2065. gadam panākt, ka Latvija kļūst par valsti, kurā dzīvo veselīgākie cilvēki pasaulē.

Kabatā vien pamatizglītība(47)

Eiropā katrs ceturtais pieaugušais ir ieguvis tikai pamatizglītību, savukārt Latvijā šāds izglītības līmenis ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija. Tas mudina domāt, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, tomēr patiesībā situācija ir drūma. Pamatskolā iegūtās prasmes ir krietni vājākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Arī pieaugušo iedzīvotāju iesaiste dažādās tālākizglītības programmās ir zema.

Mācību procesu var padarīt pievilcīgāku, izmantojot tehnoloģijas(10)

Lai diskutētu par digitālajam laikmetam atbilstošu izglītību, Latvijā Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros bija ieradusies Microsoft korporācijas izglītības un apmācību politikas vadītāja Aleksa Džoisa. Viņa norāda - mācību process jāpadara aizvien pievilcīgāks, taču, vērtējot situāciju tieši Eiropā, joprojām ir būtiskas atšķirības starp dažādiem reģioniem moderno tehnoloģiju izmantojumā skolās.

Bez mūsdienīgākas pieejas nevar

Lai diskutētu par digitālajam laikmetam atbilstošu izglītību, Latvijā Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros bija ieradusies Microsoft korporācijas izglītības un apmācību politikas vadītāja Aleksa Džoisa. Viņa norāda - mācību process jāpadara aizvien pievilcīgāks, taču, vērtējot situāciju tieši Eiropā, joprojām ir būtiskas atšķirības starp dažādiem reģioniem moderno tehnoloģiju izmantojumā skolās.

Nemeklēt vainu ēdienā

Barības vads, kuņģis, aknas, aizkuņģa dziedzeris, tievā zarna, resnā zarna - tā ir tikai daļa no orgāniem, kas veido gremošanas orgānu sistēmu. Tās galvenā funkcija ir apgādāt organismu ar vajadzīgajām vielām gan enerģijas uzturēšanai, gan šūnu būvēšanai. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns par šo tēmu ar Dienu runā aizrautīgi, un pieredzes ārstam netrūkst.

Kabatā vien pamatizglītība

Eiropā katrs ceturtais pieaugušais ir ieguvis tikai pamatizglītību, savukārt Latvijā šāds izglītības līmenis ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija. Tas mudina domāt, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, tomēr patiesībā situācija ir drūma. Pamatskolā iegūtās prasmes ir krietni vājākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Arī pieaugušo iedzīvotāju iesaiste dažādās tālākizglītības programmās ir zema.

Savlaicīgai tuberkulozes atklāšanai traucē stereotipi

Lai gan katru gadu saslimstība ar tuberkulozi stabili samazinās, kopumā Latvija ir 3. vietā Eiropā, un sliktāka situācija ir vienīgi Rumānijā un Lietuvā. Joprojām sabiedrībā valda arī dažādi stereotipi, kas kavē savlaicīgu vēršanos pie ārsta.

Pēc studijām uz militārām apmācībām(15)

No nākamā gada militāras apmācības studentiem - tāds ir aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) plāns. Sākumā brīvprātīgas, bet, kad sistēma būs iedarbināta, iespējams, tiks runāts jau par obligātām apmācībām. Šobrīd gan neskaidrību vēl ir daudz - nav zināms ne iespējamais iesaistīto studentu skaits, ne tas, kā apmācības tiks organizētas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Pēc studijām uz militārām apmācībām

No nākamā gada militāras apmācības studentiem - tāds ir aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) plāns. Sākumā brīvprātīgas, bet, kad sistēma būs iedarbināta, iespējams, tiks runāts jau par obligātām apmācībām. Šobrīd gan neskaidrību vēl ir daudz - nav zināms ne iespējamais iesaistīto studentu skaits, ne tas, kā apmācības tiks organizētas. Tomēr atbalsts idejai jau ir gan no augstskolu, gan studentu puses. Tiesa gan, tikai tad, ja runa ir par brīvprātīgām mācībām, netraucējot studiju darbu.

Doties ceļojumā par bankas naudu(16)

"Nesaku, ka ātrie kredīti nav vajadzīgi, bet ātrie kredīti nav jāņem izklaides pasākumu apmaksai," tā vēl pavisam nesen intervijā Dienai sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa. Tas nozīmē, ka būtībā neētiski ir reklamēt kredītus, lai cilvēks, izmantojot šo piedāvājumu, dotos, piemēram, ceļojumā. PTAC atzīmē, ka šāds princips attiecas uz visiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tomēr šādu pieeju reklāmās izmanto gan nebanku kredītdevēji, gan arī komercbankas.

Doties ceļojumā par bankas naudu

«Nesaku, ka ātrie kredīti nav vajadzīgi, bet ātrie kredīti nav jāņem izklaides pasākumu apmaksai,» tā vēl pavisam nesen intervijā Dienai sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa. Tas nozīmē, ka būtībā neētiski ir reklamēt kredītus, lai cilvēks, izmantojot šo piedāvājumu, dotos, piemēram, ceļojumā. PTAC atzīmē, ka šāds princips attiecas uz visiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tomēr šādu pieeju reklāmās izmanto gan nebanku kredītdevēji, gan arī komercbankas.

Pierīgā jau tikai ar savām mašīnām

Par spīti saceltajai ažiotāžai un bažām, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) atteikšanās no automašīnu ārpakalpojuma izmantošanas varētu nenoritēt gludi, jau kopš vakardienas vairākos Pierīgas reģionos tiek izmantotas tikai dienestam piederošās automašīnas - NMPD nodrošina šoferus un operatīvo transportu 10 brigādēm. Turklāt visu aprīli plānots turpināt pakāpenisku ārpakalpojuma apjoma samazināšanu. Paši NMPD darbinieki notiekošo sauc par veiksmes stāstu un pieļauj, ka izmaiņas vajadzējis veikt jau agrāk.

Cer uz cilvēku saprātu(4)

Vienas diennakts laikā 200 izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem. Šādi diemžēl negatīvi kūlas dedzināšanas rekordi krīt ik pa laikam. Rezultātā rodas pat situācijas, kad visi vienas pilsētas ugunsdzēsēji ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, un, ja šajā laikā notiktu kāds nelaimes gadījums, nebūtu kam steigties palīgā.

Cer uz cilvēku saprātu

Vienas diennakts laikā 197 izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem. Šādi diemžēl negatīvi kūlas dedzināšanas rekordi krīt ik pa laikam. Rezultātā rodas pat situācijas, kad visi vienas pilsētas ugunsdzēsēji ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, un, ja šajā laikā notiktu kāds nelaimes gadījums, nebūtu kam steigties palīgā. Lai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) katru gadu iesaistās preventatīvos pasākumus, tomēr nu jau jūtas bezspēcīgs. Risinājums te jāmeklē pašvaldībām.

Pēc insulta jāsēž mājās un jāgaida

Egilu Diena satiek fizioterapijas zālē. Viņš Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari atrodas jau septīto dienu. Insults 64 gadus veco vīrieti piemeklējis īsi pirms Ziemassvētkiem, un viņš nonācis Stradiņa slimnīcā Rīgā. Šobrīd viņam svarīgi ir attīstīt līdzsvaru, stabilitāti un muskuļu spēku, jo, kā pats Egils saka: «Pēc insulta velk uz kreiso pusi.

Nierēm pārmērības netīk(4)

Nieres ir cilvēka organisma sastāvdaļa. Tas nenozīmē, ka nieres nav atsevišķs orgāns, bet, runājot par slimībām, kas tās skar visbiežāk, jārunā arī par citām orgānu sistēmām un cilvēka veselību kopumā. Nieres ļoti jutīgi reaģē uz visu, kas notiek mūsu organismā. Ietekmi uz nierēm var atstāt jebkura saslimšana, neveselīgs dzīvesveids vai pat stress. Pēc speciālistu teiktā, pacientiem nav jāpārbauda nieres, bet jāpārbauda sava veselība, lai neciestu nieru funkcija.

Skolotājam dienā jāpelna miljoni

Uz jautājumu, vai strādāt par skolotāju varētu būt tikpat grūti vai pat grūtāk nekā būt Valsts prezidentam, 2. klases skolēni korī sauc, ka prezidentam noteikti darbs ir sarežģītāks. Tomēr Andis steidz pilnā balsī aizstāvēt skolotājus: «Prezidents praktiski neko daudz nedara. Viņam tikai pienes ziņojumus, kurus viņš paraksta, un viss.

Bažas par mazo skolu bibliotēkāru algām pēc reformas(24)

Skolu bibliotekāri satraucas, ka  līdz ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, mazajās skolās skolas bibliotekāra loma plānota niecīga vai tās nav vispār. Turklāt rodas iespaids, ka ierēdņi neizprot mūsdienu bibliotekāra pienākumus, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Paliks noputējusi grāmatu krātuve

Sākumskolas Taurenītis bibliotēkā Indra Celmiņa strādā jau astoņus gadus. Pirms tam nepilnu gadu viņa strādājusi Policijas koledžas bibliotēkā, kur arī sapratusi, ka šī joma viņu interesē. Šajā laikā sieviete ieguldījusi daudz darba un naudas, lai īstenotu savu sapni, un šobrīd var teikt, ka Indras pienesums skolā tiešām ir liels. Tas gan var mainīties līdz ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, jo mazajās skolās skolas bibliotekāra loma plānota niecīga vai tās nav vispār. Turklāt rodas iespaids, ka ierēdņi neizprot mūsdienu bibliotekāra pienākumus.

Finanšu krahs arī Stradiņa slimnīcā

Austrumu slimnīcai pa pēdām devusies arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, tikai šoreiz otrādi - nevis valdes maiņai seko ziņas par slimnīcas zaudējumiem, bet finanšu situācijas dēļ tiek atlaists valdes priekšsēdētājs. Vakar, neskatoties uz to, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) neatbalstīja veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) rīcību, uzteikts darbs līdzšinējam Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dinam Šmitam, pieņemot viņa atlūgumu.

Laukos aicinās grūtnieces laikus doties pie ārsta(2)

Apmēram 150 bērnu katru gadu piedzimst nedzīvi vai aiziet bojā pirmajās dzīves dienās. Speciālisti tam min vairākus iemeslus, taču viens no nozīmīgākajiem, kuru noteikti jāmēģina novērst, ir savlaicīga pirmsdzemdību aprūpes nesākšana. Piemēram, 2013. gadā 1,2% sieviešu grūtniecības laikā vispār nebija vērsušās pie ārsta. 

Nierēm pārmērības netīk

Nieres ir cilvēka organisma sastāvdaļa. Tas nenozīmē, ka nieres nav atsevišķs orgāns, bet, runājot par slimībām, kas tās skar visbiežāk, jārunā arī par citām orgānu sistēmām un cilvēka veselību kopumā. Nieres ļoti jutīgi reaģē uz visu, kas notiek mūsu organismā. Ietekmi uz nierēm var atstāt jebkura saslimšana, neveselīgs dzīvesveids vai pat stress. Pēc speciālistu teiktā, pacientiem nav jāpārbauda nieres, bet jāpārbauda sava veselība, lai neciestu nieru funkcija.

Nieru veselība jāsaudzē

Diemžēl mūsdienu cilvēka neapdomīgais dzīvesveids ir viens no iemesliem, kāpēc pasaulē aug saslimstība ar nieru slimībām, tās var skart katru desmito pasaules iedzīvotāju. Neveselīgajam uzturam, cukurotajiem dzērieniem un neaktīvajam dzīvesveidam, iespējams, vien nelielā daļā gadījumu būs tieša ietekme uz nieru funkcijām, tomēr, attīstoties citām saslimšanām, piemēram, cukura diabētam, augstam asinsspiedienam un sirds mazspējai, sekas visbiežāk attieksies arī uz nierēm.

Dāvana, ko pasniedz retais

Tēvu, kurš ziedojis savu nieri, un viņa dēlu, kurš transplantātu saņēmis, Diena sastop vēl Latvijas Transplantācijas centrā - operācija notikusi vien pirms nedēļas. Problēmas ar nierēm puisim sākušās pēc pārslimotas angīnas, pēc tam četri gadi pavadīti, izmantojot mākslīgo nieri jeb apmeklējot dialīzi.

Grūtnieces laukos aicinās laikus doties pie ārsta

Apmēram 150 bērnu katru gadu piedzimst nedzīvi vai aiziet bojā pirmajās dzīves dienās. Speciālisti tam min vairākus iemeslus, taču viens no nozīmīgākajiem, kuru noteikti jāmēģina novērst, ir savlaicīga pirmsdzemdību aprūpes nesākšana. Piemēram, 2013. gadā 1,2% sieviešu grūtniecības laikā vispār nebija vērsušās pie ārsta.

Būtībā jau pieredzējusi veterāne

Marta Kozireva Dienu nesagaida viena. Istabā iekšā aicina arī Minka - četrus mēnešus vecā kaķene. To Martai uzdāvinājušas draudzenes, jo trīskrāsaini kaķi nesot laimi. Jaunā dzīvībiņa no sievietes neatkāpjas ne soli, īpaši tad, ja Marta jūtas slikti. Kaķi jūt. Diemžēl šādu dienu, kad Marta ir savārgusi, nav nemaz tik maz. Gandrīz katru otro dienu sieviete dodas uz slimnīcu, lai veiktu dialīzi. Viņas nieres nestrādā, un šī procedūra nepieciešama dzīvības uzturēšanai. Tikmēr nepazūd cerība, ka atradīsies donors un Marta varēs atgriezties pie vecā dzīves ritma.

Strādājot skolā, pelna karmas punktus

Šoreiz par skolotāja reālo darbu klasē, nevis skolā nostrādāto gadu skaitu vai laika gaitā iegūto atzinību. Ar tādu ideju pavisam nesen pasniegtas Ekselences balvas progresīvākajiem dabaszinātņu skolotājiem, starp kuriem ir arī Mārupes vidusskolas fizikas skolotājs Modris Šāvējs. Lai izpelnītos šo balvu, nepietiek ar kolēģu novērtējumu, bet savas prasmes sacensībā ar konkurentiem jāpierāda, vadot mācību stundu svešā klasē. Taču, ja tas tiek radoši darīts ikdienā, arī žūrijas priekšā problēmas nesagādā.