Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Lauma Spridzāne

Mēroga jautājums

Nedēļa pagājusi jaunās valdības zīmē. Jaunajā Ministru kabinetā ir gana daudz jau redzētu seju, dažas – jaunas un valsts līmenī vēl nepierastas. Vai tas izrādīsies trumpis un ilgtspējas priekšnoteikums vai tieši otrādi?

Izsalkušie

Abas puses bija izsalkušas – treneris Luka Banki pēc izaicinājumiem, savukārt Latvijas izlase pēc panākumiem. Pamatojot skaistās uzvaras un mūsu basketbolistu iekļūšanu labāko pieciniekā, SestDienai saka bijušais Latvijas basketbola izlases treneris Kārlis Muižnieks.

Komandas un individuālisti

Lauvas!!! Uzraksti, ka viņi ir lauvas!! – tā trešdienas pēcspēles emocijās man saka draugi, uzzinot, ka šīs nedēļas SestDienai uz vāka būs basketbols. Protams, kā gan citādi?! Sportisti mūs šogad lutina – tik daudz skaistu emociju un sirdi plosošas līdzdzīvošanas, kad viss apkārt sastindzis viena mirkļa, vienas spēles spriedzē!

Joprojām iespēju zeme

Vai Latvija arvien vēl ir iespēju zeme? "Jā, noteikti ir," pārliecināti saka šā gada Valstiskuma balvas saņēmējs Vilis Vītols. Viņa viedoklim un uzskatiem par dažādiem jautājumiem un norisēm gan Latvijā, gan pasaulē var piekrist vai nepiekrist, taču jāatzīst – viņš pilnīgi noteikti ir viens no tiem, kuri vistiešāk atbilst SestDienas rubrikas Cilvēks = valsts idejai. Proti, pārliecībai, ka tik tiešām ikviens var kļūt par lielāku procesu aizsācēju vai virzītāju un ka pilnīgi katram cilvēkam ir nozīme arī valstiskā līmenī.

Ēnas un ambīcijas

Politiskās spēles ir viltīga padarīšana. Lai cik rūpīgi arī nesekotu līdzi valdības un Saeimas mājā notiekošajam, zināmi pārsteiguma zaķīši no cepurēm vienmēr izlec un rada viļņošanos pat tajos, kas it kā "jau teica, ka tā būs".

Bez akmeņu mētāšanas

Neticu, ka Krievijā ledusskapis uzvarēs televizoru. Tur ledusskapis vienmēr zaudēs, – runājot par propagandas nozīmi, SestDienai saka ManasBalss vadītājs Imants Breidaks. Kurā brīdī propaganda sāk valdīt pār cilvēka prātu? Kam ir jānotiek, lai tās vēstījums kļūtu svarīgāks ne tikai par veselo saprātu, bet arī par pamatvajadzībām un vēlmi dzīvot arvien pārtikušākā sabiedrībā?

Nenopietni par nopietno, nopietni par jokiem

Krusa ābolu lielumā, neliela plūdu sajūta, dažos ceļa posmos ar auto burtiski ienirstot ūdenī, vēja lauzti koki un, protams, postījumi, kuri tik ātri vis nebūs novēršami.Augusta sākuma negaiss un lietus, šķiet, pamazām iezīmējis vasarīgās bezbēdības beigas, gaisā jūtama tāda kā lēna atgriešanās darbu ikdienas ritmā un nopietnībā.

Ir jāeksperimentē

Bloķēti tilti uz vienu pusi un vairākas stundas korķī līdz nakts melnumam. Droši vien tā joprojām ir košākā asociācija, kas lielai daļai Rīgas iedzīvotāju nāk prātā, ja piemin pirms neilga laika no kārtības sargiem aizbēgušo noziedznieku. Turklāt, lai arī citādos apstākļos, tomēr tas bija jau otrs izbēgušais likuma pārkāpējs nepilnas nedēļas laikā.

Gaidot ideālo sistēmu

Kurš vainīgs pie tā, ka skolēni nemāk lasīt? Un kas tad īsti jāmaina visā izglītības sistēmā, lai tā beidzot darbotos ideāli?

Ziņkārība, atklājumi, uzvaras

Mūsu nebeidzamā ziņkārība ir interesanta lieta – lūk, zinātnieki izpētījuši, ka cilvēks gatavs pat ciest sāpes, lai apmierinātu vēlmi zināt. Tāpat vismaz daļa no mums gatava doties avantūrās, lai tikai izpētītu visas iespējamās cilvēka spēku, spēju un iespēju robežas.

Dziesmas spēks

Tas lepnums un spīts ir mums asinīs paaudžu paaudzēs, tāpēc zinājām, ka pratīsim sevi aizstāvēt, atbildot uz jautājumu par Ukrainas cīņassparu, saka folkloras grupas Joryj Kłoc līderis Antons Vognedars Lubijs.

Slavenais svētku gars

Pat ja pats nedejojat un nedziedat, pat ja biļešu rindas neizstāvējāt un ne uz vienu koncertu vēl neesat bijis... pagājušajā svētdienā pietika kaut uz mirkli pabūt Rīgas centrā, redzot un dzirdot visu novadu priecīgos soļus un balsis, lai cauri ķermenim izskrietu tā ne ar ko nesajaucamā atskārsme – Dziesmu un deju svētki atkal ir klāt!

Pretrunīgās vasaras noskaņas

Apklaušinot apkārtējos, kā pagājušas Jāņu brīvdienas, neviens vien šogad atzīst: bija dīvainas sajūtas. No vienas puses dabas skaistums un svētki, no otras – ziņas no Krievijas par Vagner kaujinieku "maršu", kas pēkšņi lika atrauties no visa, lai, burtiski sēžot pie ugunskura, skrollētu telefonā ziņas un mēģinātu saprast, kas īsti notiek.

Dzīvelīga lieta

Nākotnē varētu pastiprināties vēlme pēc ilgtspējīgiem un ekoloģiskiem risinājumiem. Līgo svinībās cilvēki varētu vairāk pievērsties dabas saudzēšanai un ekoloģiskajiem aspektiem.

Latviešu vingrinājumi

Par valdību ir skaidrs tikai tas, ka joprojām nekas nav skaidrs. Aptuveni tā varētu vienā teikumā savilkt kopā visus politiķu pēdējo nedēļu "vingrinājumus" pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.

Politisko spēļu čempionāts

Ja būtu dažos vārdos jāraksturo pēdējās nedēļas Latvijas politikā, tad to varētu izdarīt pavisam īsi: politiskās spēles visā to krāšņumā. Aizvainojums vieniem sejās, uzvarošas notis citu balsīs, viltīgi skatieni un izteikumi, kuros nekādi nav iespējams noslēpt prieku par konkurentu apspēlēšanu.

Latvija! Latvija! Lat-vi-ja!

Patiesi laimīgu cilvēku pūļi, gaviles un smaidi sejās, pie Brīvības pieminekļa hokejistus sagaidot. Daudzbalsīgs "Lat-vi-ja!" joprojām, šķiet, dzirdams kaut kur gaisā. Uzvara Kanādai, bet Latvijai zelta komanda ar bronzu – šis tīmekļa plašumos klejojošais kopsavilkums, šķiet, visprecīzāk raksturo sajūtu par Latvijas izlases izcīnīto vietu hokeja čempionātā.

Izraudzīties galveno

Augstāka amata par Valsts prezidentu Latvijā nav. Vismaz oficiāli. Par savu ietekmi, patieso nozīmi un, tā sakot, "nospiedumu tautā" jau pēc tam katrs konkrētais šī amata piepildītājs ir atbildīgs pats.

Mūsu visu gars

Kad jūs pēdējo reizi esat bijuši Latgalē? Kādu iespaidu tā uz jums atstāja? Varbūt tur dzīvojat diendienā? Vai par Latgali tik bieži dzirdamie stereotipi, jūsuprāt, atbilst patiesībai?

Nevar par to nerunāt

Hokejs. Visu pamazām pārņem hokeja čempionāts – pozitīva līdzi jušanas deva un iespēja pat tiem, kas ikdienā sportam līdzi neseko. Gribētos tikai to vien pieteikt un par to arī runāt. Diemžēl nekādi...

Burbuļu Latvija

Kādā burbulī jūs dzīvojat? Cik tas ir noslēgts? Un cik daudz jūs zināt par citiem tādiem pašiem un tomēr pavisam savādākiem, kas iekapsulējušies blakus?

Par putniem un par baznīcām

Kas Lieldienas ir jums? Kristīgās tradīcijas, putnu modināšanas un pagānisko rituālu vai gluži vienkārši pavasara atnākšanas svētki? Parkos un ielu malās izliktie lielizmēra zaķi un olas jūs iepriecina vai, taisni otrādi, – nedaudz tracina savā paredzamībā?

Tur kaut kam ir jābūt

No cik gadiem pieklātos cilvēkiem doties "pelnītā atpūtā"? Vai pensijas vecums būtu jānosaka visām profesijām un visās valstīs (vismaz Eiropas robežās) vienāds? Un visbeidzot, ja pensiju sistēma netiek reformēta, cik ilgi ar valsts atbalstu pēc nostrādāta darba mūža mēs, eiropieši, savā novecojošajā sabiedrībā vispār vēl varēsim rēķināties?

Pamatu spēks

Nesenā plaisa kādas Valdemārielas dzīvojamās mājas sienā ietekmēja daudzu ģimeņu ikdienu, un ne tikai to, kurām pavisam tiešā veidā nācās vismaz uz laiku izvākties no sava mājokļa. Šis notikums ne vienam vien lika aizdomāties arī par savas dzīvesvietas drošību, kā un vai vispār tā tiek regulāri pārbaudīta, kādas iespējas ir mājas uzlabojumiem un, ja tādi vajadzīgi, vai tos iespējams atļauties. Protams, tas kārtējo reizi izgaismoja arī vairākas nepilnības atbildīgo iestāžu darbā un atkal atgādināja par padomju laikos celto daudzdzīvokļu māju problēmām.

Politiskais, personiskais pavasaris

Vai viss apkārt ir politisks un notiek tikai politikas vārdā? Cik daudz nosaka un ietekmē viens no daudziem tūkstošiem protestētāju? Cik daudziem dzīvi maina viena praktisko padomu grāmata? Cik daudz mums apkārt ir nejaušību, un kas no tā visa patiesībā organizēts un ar lielo politiku saistīts?

Atgriežoties pie pamatiem

Līdz Vispārējiem XXVII Latvijas dziesmu un XVII deju svētkiem palikušas vairs tikai drusku vairāk nekā simts dienas. Jau sākusies dalībnieku reģistrācija, noritējušas pirmās deju skates, marta beigās tās sāksies arī koriem. Vai un ko attālinātais kovidlaiks būs mainījis dziedāt un dejot gribētāju prātos un sirdīs? Vai dalībnieku būs vairāk vai mazāk? Un galu galā – kādas sajūtas šī gada svētki raisīs? Vai tie dos to vajadzīgo iedvesmas, pacilātības un saliedētības sajūtu par visas tautas spēku, kas, šķiet, šobrīd tik ļoti vajadzīgs ikvienam?

Naida vietā audzēt pašapziņas muskuļus

Domāju, visiem skaidrs: karš Ukrainā no mūsu ikdienas sarunām un domām nepazūd daudzu iemeslu dēļ, bet viens no tiem noteikti esam arī mēs paši. Un ne tikai tāpēc, ka, sekojot līdzi notiekošajām šausmām kaimiņos, arī paši nejūtamies fiziski droši. Skaidrs, ka notikumi Ukrainā pēkšņi izgaismojuši un likuši no jauna runāt un domāt arī par mūsu sen neizpildītajiem mājasdarbiem un pārāk ilgi malā noliktām un nerisinātām problēmām.

Nenogurt

Tieši gads. Tieši gads pagājis kopš brīža, kad Krievijas sāktais karš mainīja ne tikai Ukrainas, bet arī citu valstu ikdienu, politisko dienaskārtību un cilvēku noskaņojumu. Radīja bailes. Izraisīja traģēdijas. Izšķīra cilvēkus. Sagrāva ilgi loloto un cerēto.

Par svārstībām. Un sievietēm

Zemestrīces un sieviešu loma mūsdienu sabiedrībā. Divi temati, kas vispār nemaz nav saistīti un tomēr kaut kā iederīgi viens otram blakus sagulst kopā.