Latvijas Neatkarības karš

Preces apraksts

“Ilustrētās Pasaules Vēstures” 
speciālizdevums 
“Latvijas Neatkarības karš”

Jaunās Latvijas valsts ugunskristības
Latvijas valsts dibināšana 1918. gada 18. novembrī ir īpašs brīdis.
Taču izšķirošie notikumi, lai tā vispār pastāvētu, vēl tikai priekšā.
Īsi pēc neatkarīgas valsts pasludināšanas Latvijā iebrūk Sarkanā
armija, un Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā ir spiesta
atstāt Rīgu. Tās darbība Liepājā, Aprīļa pučs, Pagaidu valdības pārcelšanās uz tvaikoni “Saratov” un atgriešanās galvaspilsētā 1918. gada jūlijā, kā arī Neatkarības kara hronoloģija izzināma speciālizdevumā.

Vīri, kuri nenobijās un karoja par tikko dibināto valsti
Tūlīt pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Pagaidu valdībai nav teju nekādu resursu tikko dibinātās valsts nostiprināšanai un aizstāvībai. Taču pamazām tā pulcē nacionāli noskaņotus karavīrus, kuri ir gatavi karot par neatkarīgu Latviju, kuras pastāvēšanai vēl ne visi tic. Top latviešu atsevišķais bataljons, Pagaidu valdību sargā Atsevišķā studentu rota. 
Latviešu un igauņu kopīgā cīņa par brīvību Cēsu kaujās
1919. gada jūnijā notiek Cēsu kaujas, kurās izšķiras Latvijas un Igaunijas liktenis. Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi sakauj spēcīgākās un daudz labāk bruņotās ģenerāļa Rīdigera fon der Golca komandētās vācu
karaspēka vienības, izjaucot Vācijas nolūku atkal uzkundzēties Baltijai.

Bermonts uzbrukums mobilizē Latvijas sabiedrību
Viens no Latvijas Neatkarības kara posmiem – Latvijas armijas kaujas ar Rietumu brīvprātīgo armiju 1919. gada rudenī – vēsturē pazīstams ar nosaukumu Bermontiāde. Tieši tās laikā Latvijas sabiedrības iesaiste cīņā par valsts neatkarību sasniedz kulmināciju. 1919. gada rudenī Latvijas armijas karavīru rindas papildina liels skaits brīvprātīgo.

Dramatiskā Latvijas armijas atkāpšanās
1919. gada 8.–10. oktobrī Pāvela Bermonta-Avalova vienības uzbrūk Rīgai un Latvijas armija atkāpjas. Šajā dienās tiek nodibināts jauns Studentu bataljons, kura formēšanu uzņemas kapteinis Fridrihs Zommers. Viņš ir viens no tiem Latvijas armijas virsniekiem, kuru izlēmīgās rīcības dēļ bermontiešus aptur Daugavas kreisajā krastā, neļaujot tiem šķērsot upi.

Latvijas armijas desants Bolderājā
Apturējuši Bermonta karaspēka uzbrukumu pie Daugavas, Latvijas bruņotie spēki ir nocietinājušies aizsardzības līnijās likteņupes labajā krastā. Pastāv bažas: ja bermontieši forsētu upi un apietu Rīgu no austrumiem, galvaspilsētas aizstāvji būtu spiesti atkāpties. Tādēļ Latvijas armijas vadība pieņem lēmumu – jāuzbrūk pirmajiem. Ar Sabiedroto karakuģu atbalstu 15. oktobrī sākas nikns uzbrukums Daugavgrīvas un Bolderājas rajonā.

Naktī uz 1919. gada 11. novembri Latvijas armijas vienības atbrīvoja Pārdaugavu no
Pārdrošs reids ienaidnieka aizmugurē
Naktī uz 1919. gada 11. novembri Latvijas armijas vienības atbrīvo Pārdaugavu no bermontiešiem. Virsleitnanta Friča Avotiņa vadībā karavīru vienība veic pārdrošu reidu ienaidnieka aizmugurē Pārdaugavā, atņemot pretiniekam ieročus, munīciju un zirgus. 

Neatkarības kara personības
Pirmais Pagaidu valdības bruņoto spēku komandieris Oskars Kalpaks, pretrunīgi vērtētais ģenerālis Jānis Balodis, pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Dāvids Sīmansons, Cēsu kauju varonis Jorģis Zemitāns un ģenerālis Krišjānis Berķis, kurš Neatkarības kara laikā ir klāt visos izšķirošajos notikumos. Pagaidu valdības bruņoto spēku un Latvijas armijas augstākie komandieri gan gūst panākums, gan pieļauj nopietnas kļūdas.

Kara varones Valijas Veščunas-Jansones dzīvesstāsts
“Skuķi, vācies prom, citādi dzīva no šejienes neaiziesi, kritīsi lodēm par upuri!” skarbu saucienu izdzird jauniņā Valija, kura Bermontiādes laikā ziņkārīgi grozās netālu no Daugavmalas. Taču meitene paliek pie kareivjiem un pēc laika liek plecos šauteni. Valija Veščuna ir viena no trim latviešu sievietēm, kuras par varonību kaujas laukā iegūst Lāčplēša Kara ordeni. Viņa izbauda labu dzīvi starpkaru Latvijā, pārdzīvo padomju laikus un sagaida Atmodu.

Bruņotie auto pierāda sevi cīņās ar Bermontu
Kad 1919. gada vasarā tiek izveidota vienota Latvijas armija, tās ietvaros sākas arī 1. Bruņotā diviziona formēšana. Tas pārņem lielinieku pamestos bruņotos automobiļus, tos saremontē un vēlāk sūta kaujās gan pret Bermonta- Avalova spēkiem, gan lieliniekiem.
Mobils atbalsts kājniekiem un desanta transports
Bruņotie vilcieni Latvijas Neatkarības kara laikā ir nopietns spēks un mobils kājnieku atbalsts apstākļos, kad Latvijas armijai trūkst artilērijas. Bruņotie vilcieni arī kalpo kā desanta transports, operatīvi pārvietojot vairāku desmitu karavīru vienības un veicot vairākas desanta operācijas. 
Aviācija veic 70 kaujas lidojumus
Latvijas bruņoto spēku kara aviācija aizsākas ar 1919. gada 7. jūnijā izveidotu Aviācijas grupu, kas vēlāk pārtop par Aviācijas parku. Neatkarības kara laikā šīs militārās vienības seši lidotāji un pieci novērotāji kopumā veic 70 kaujas lidojumus vairāk nekā 100 stundu garumā ar septiņām dažādām lidmašīnām.
Latgali atbrīvo no lieliniekiem
Dziļš sniegs, stindzinošs aukstums, blaktis, utis, tīfs un dizentērija 1920. gada ziemā pavada Latvijas un Polijas karavīrus, kuri cīnās par Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem. Spītējot visām grūtībām, viņiem nepilna mēneša laikā izdodas sasniegt Latvijas etnogrāfisko robežu. Armija sargā pozīcijas, līdz 1920. gada 11. augustā Latvija un Padomju Krievija paraksta miera līgumu.