Šī gada Kannu kinofestivāla programma lieku reizi atgādina, cik skarba ir filmu industrija un tās templis Kannas, kurā ir ierobežots vietu skaits un liela daļa no tām rezervētas uz mūžu
Neesmu bara cilvēks, tāpēc neapmeklēju piketus un mūžā neesmu parakstījis nevienu kolektīvu vēstuli. Ja man ir kas sakāms, rakstu to šeit, tikai savā vārdā
Šī nebūs sleja par olām, zaķiem, dīgstiem, pavasari, atdzimšanu un citām sezonālām aktualitātēm, bet gan par filmām un vārdiem, kino vērtībām un ceļu pie tām. Netieši arī par bieži locīto medijpratības jēdzienu, kas plašākā tvērumā ir svarīgs arī filmu pratības, kino izpratnes elements
Kamēr fronte Ukrainā nekustas, sabiedriskā doma savilkusi frontes līnijas pašu mājās – krustu šķērsu, starp šķietami savējiem un svešiem, izdomātiem liberālajiem un konservatīvajiem, īstiem latviešiem un neīstiem
Ir saņemta informācija par Brēmenes muzikantiem pie Pēterbaznīcas. Jaunākie dati liecina, ka viens dalībnieks – ēzelis – ir bijis komunists un ir atrasta viņa biļete braucienam uz Maskavu, lai prasītu svaigus burkānus savam aizgaldam
Pagājušās nedēļas nogale bija emocijām piepildīta – balvas, kas izvērtē pērnā gada kinoražu, dalīja Parīzē (Cēzars), Rīgā (Lielais Kristaps) un Losandželosā (ASV Kinoaktieru ģilde)
Lasot, kas notiek sociālajā telpā, dažkārt arī svarīgos rakstu darbos, reizēm liekas, ka pasauli mēs redzam katrs pilnīgi atšķirīgu un ne pārāk saskaņotu ar mums blakus esošā cilvēka skatījumu
Jebkura situācija ir tikai ilūzija, no kuras var izkāpt, pārceļoties citā realitātē. Un to arī dara vienpadsmit Oskariem nominētās filmas Viss visur vienlaikus varoņi
Cik tad to sveci ilgi turēs neaizdegtu – kamēr tā izkaltīs pavisam? Paaudzes mainās, un, pārāk ilgi velkot garumā, mūziķi var nokavēt brīdi, kad atgriezties uz skatuves vēl ir vērts