Intervija ar Andru Manfeldi. Tu paliec viens

Manfeldei par humpalām. Gribēju noklusēt, bet nu tomēr nē ... Andra, piedodiet, bet kultūras cilvēka kultūru raksturo arī viņa apģērbs. Zinu,ka daudzi man nepiekrīt, man ir teikuši,ka es pati esmu aprobežota, lai ..bet - kāpēc nenoņēmāt to novazāto veco šalli bildējoties? Vai tiešām jums nav nekādas sievišķīgas vēlmes patikt? Es noteikti pelnu mazāk kā jūs,bet man laikam ir burtiski iedzīts tas,ka ir jābūt glīti, tīri,kārtīgi ģērbtai. Un goda vārds, tam nevajag lielu naudu. Jūs pavasaros gavējiet reliģisku motīvu dēļ, es tikai tāpēc , lai pēc ziemas atkal tiktu savos vasaras svārkos, 10 un vieni man pat ir 20 gadus veci. Humpalas izmanto gana daudz stilīgu dāmu,kuras tieši tāpat kā es , nepelna daudz vairāk , jautājums tomēr ir par pašcieņu, par to,kam mēs atvēlam laiku, kā mēs to plānojam un kā izmantojam. Tālāk - un tas laikam tomēr ir svarīgākais - KD drukātajā versijā ir izcelti jūsu vārdi - kaut humpalās, bet Latvijā. Neciešu, goda vārds ienīstu šos kapa zvanītājus. Tā ir mūsu katra izvēle kā dzīvojam. Mans bērns studē vienā no labākajām pasaules augstskolām, bet - vienlaicīgi iepērkās humpalu bodēs, jo bērna dzīves filosofija ir - dzīvot zaļi, saudzējot šo planētu. Tāpēc , ja jūsu teicienam būtu šis pozitīvais segums - dzīvot zaļi un tāpēc staigāt citu lietotās drēbēs, to es pieņemtu, bet piesaukt, ka staigāt humpalās nabadzības dēļ - tā,ir jūsu gara nabadzība Andra. Lūdzu neuzspiediet to visai tautai. Dzīvosim vienalga Latvijā vai jebkur pasaulē , ar pašcieņu.

tieši tā - tur domāts jungs, kam apkārt kontūra

Nemaz nerunājot par visur cauri skanošo "nabadzība ir tikums, un visi, kam vairāk naudas nekā man, ir slikti".

Kādi mēs? Par sevi runā. Citi tevi nav pilnvarojuši.

Lūk, Zahar, LFR nāca ar vārdiem - BRĪVĪBA, BRĀLĪBA, VIENLĪDZĪBA. Tas,kas notiek šodienas Latvijā nekādā veidā neatbilst nevienam no šīm pamatvērtībām, kuras ir attīstītajās pasaules valstīs. Par politiku jau nu man labāk nerunāt, šausmīgi saniknojos,bet tā ir - Latvijas valsts eksistē pie varas esošo interesēs. Gribi kļūt miljonārs, vai vismaz viņu bagātais kalps un ieroču nesējs - ej politikā. Tad varēsi legāli zagt. O jā, to sauc visādi citādi - nodokļu optimizācija, smagā darba pienācīga atlagošana, komandējumi uz kūrortiem Latvijas tēla spodrināšanai pasaulē un kā tik vēl nē. Bet es saku - tā ir legāla zagšana un lielā mērā tādu, kā tu dēļ - kam visi, kas nav pietiekkami veikli izdzīvošanā uzreiz ir sliņķi un bomži.

Zahar, kopš kura laika tev franči Lielās Revolūcijas dēli un meitas ir pareizticībnieki? Kopš kura laika cīņa par sociālo taisnīgumu ir kaut kāds mistisks reliģisks sektantisms ? neciešu šitos štrausus - galvas smilltīs un tik no turienes dūdo, ka viss ir labi, slikti tik slinķiem un nabagiem. Atver acis un paskaties apkārt kas notiek.

Labi,Svilpe, pēdējam ierakstam jau piekrītu pilnībā. Un tikai vēlreiz saku, ka ir jau labi,ka ir tādi literārie darbi,kas uzrunā šodienas cilvēku. Ne tikai tādu,kas aiz labas dzīves jūk prātā, bet tādu,kurš cīnās par eksistenci viens kā nu prot un māk.

Zini, kā ir ar to "spiesti pamest Dzimteni"? Ikvienai rīcībai ir sekas, un nevienu ar mietu vai pistoli pie pieres nekur prom nedzen. Katram ir savi iemesli, kāpēc viņš aizbrauc, un ļoti bieži tas notiek tāpēc, ka cilvēks ir bijis gana lētticīgs un noticējis tiem, kuri viņam piesolījuši paradīzi rīt ap brokastlaiku. Visi pieauguši ļaudis, katram par savu rīcību jāatbild, un skola maksā naudu. Jā, arī man. Un vēl - dalība Eiropas Savienībā paredz brīvu darbaspēka kustību un iespēju strādāt jebkurā ES dalībvalstī. Arī latviešiem tāpēc ir iespēja braukt strādāt tur, kur maksā vairāk. Un daudzi to izmanto, jo bērnus ar stāstiem par skaistu nākotni un patriotismu nepaēdināsi, viņi grib ēst jau šodien un tūlīt. Jā, aizbrauc tie cilvēki, bet kam tad var pārmest, ka viņš grib cilvēciski dzīvot jau šodien? Ja man šeit vairs nebūs itin nekādas iespējas saviem bērniem maizi nopelnīt, es nešauboties meklēšu iespējas citās valstīs, jo mani bērni man ir svarīgāki par visu politiku, naudas dalīšanu un patriotismu. Ko lai dara, sieviete esmu. Bērni man ir svarīgāki.

Svilpe, es domāju,ka ir tā,ka ideālā gadījumā, katrā ģimenē sieviete dzemdē un kopīgi ar vīru nodrošina savu bērnu, bet realitātē ir daudz gan vientuļo,gan pamesto māmiņu, gan tādu, kurām ir jābūt kopā ar bērniņu, kamēr tas ir mazs. Tā ir mana miljonprocentīga pārliecība. Un ne par 0000 procentu nepiekāpšos. Jā, prātu vajag,lai nebūtu nevēlama grūtniecība,bet ... katrs bērniņš tomēr ir Dieva svētība un pārāk daudzas sievietes saka, ka vienīgais, ko dzīvē nožēlo,ka nav vairāk bērnu. Tomēr,lai nu paliek bērni. Jautājums tomēr ir par mums - lielajiem. Kāpēc dzīvojam tā,ka vieni - kā te tikko rakstīja ir spiesti pamest Dzimteni un citi - turpina likumīgi mūs apzagt un mēs neko neiebilstam. Kāpēc tuvojoties RD vēlēšanām krievvalodīgie apvienojas ap Ušakovu, bet mūsu vislatvieši izvērš cīņu ar vienotībniekiem?

Svilpe, mieru tikai mieru. Nezinu vai to arī teicis kāds filosofs, bet es turos pie uzskata, ka problēma vispirms ir jānosauc,jānodefinē un tad par to jārunā un tad tā jārisina un jāatrisina. Lūk, tikko sveica arī Belu - par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā. Jāprasa tā balva atpakaļ, jo kāda jēga, tām viņa grāmatām? Tauta tik un tā esam uz izdzīvošanas robežas. Vai tad ne tā? Un ja Tev nav ko ēst un bērns ir mazs, tad tev ir pienākums par to runāt un prasīt atbildību no sabiedrības. Kaut vai no vislatviešiem, kuri pilnām mutēm sakās cīnāmies par tautas izdzīvošanu. Tavs pienākums nav pamest bērnu un aizskriet uz darbu. Tavs pienākums ir būt kopā ar bērnu. Bet rakstnieka pienākums ir saskatīt un aprakstīt to,kas notiek ar mums - cilvēkiem, sabiedrību.

Nu un kāda jēga ir RUNĀT par problēmām, konstatēt, ka ir problēmas, ciest problēmu dēļ, mudināt citus ciest problēmu dēļ? Kas no tā mainās? Kam no tā kļūst labāk, ja tikai runājam vien pa apli uz priekšu un nekāda rīcība neseko? Ja es runāšu par to, ka manam bērnam nav ko ēst un man lietus uz galvas līst, bet neko nedarīšu, lai nopelnītu sev iztiku un pajumti, kam no tā būs labāk? Bija viens tāds franču filosofs savlaik, kurš teica: "Ir cilvēki, kuri jūtas laimīgi tikai tad, ja ir nelaimīgi."

Jā, žēloties ir slikti, bet Manfelde ir rakstniece,kura runā par problēmām, par kurām runāt izvairās visa inteliģence, visi politiķi - vai tā būtu Kalniete,vai Kursīte, Langa, vai Repše. Un tad ir viegli tādai Manfeldei pateikt, ko tu te nīdi, labāk strādā. Bet viņa jau strādā. Ka tā pati Kalniete un Kursīte ar tik tīru un godīgu sirdsapziņu strādātu kā Manfelde. Man joprojām sametās šķērma dūša par ulbergas zaļo vārnu un Manfeldes Dzimtenīti tikko notikušajā literatūras konkursā. Arī zīmīgi - kam esam gatavi, turpināt apbrīnot savu individualitāti - alga viena dvēseles vai kājstarpes līmenī, vai uzdrošināties rakstīt par to,kas šap, kas ir aktuāls visai tautai.