Izstādes nosaukums Konverģence precīzi raksturo Romualda Geikina daiļrades būtību, kurai viņš ir uzticīgs visu savu radošo mūžu. Mākslinieks brīvi interpretē dažādu kultūru, periodu, virzienu ierosmes un mijiedarbību, risinot to tuvināšanos un saplūšanu vienas kompozīcijas ietvaros. Intelektuāli rēbusi un filozofiski noskaņoti akvareļi - abi šie apzīmējumi piestāv Romualda Geikina mākslai. ”Manus darbus nevar saprast jebkurš, jo tajos ļoti daudz ir zīmes un simboli. Arī krāsām un līnijām ir simboliska nozīme,” saka mākslinieks. Viņa dzīves un mākslas pozīcija ir opozīcijā.
Studiju gados opozīcijā sociālajam reālismam, vēlāk mežonīgajam kapitālismam, kas mākslu ir pārvērtis tirgū. Agrā bērnībā likteņa lauzts un rūdīts, vēlāk leģendārs bohēmietis, kas dzimšanas dienā izspēlējis pats savas bēres, VDK kuratoru nesavervējams, viņš visu mūžu bijis uzticīgs idejai par tīru, nekomerciālu mākslu. “Nemūžam nedomāju kļūt par mākslinieku.”
Tāpat kā glezniecībā, arī ar grafikai raksturīgiem paņēmieniem mākslinieks Pāvels Ostapcevs radījis ainavas un klusās dabas, kā arī figurālas kompozīcijas. Izstādes Grafika no skapja darbi tapuši laikā no 1984. līdz 1997. gadam un tagad piedzīvo atkalredzēšanos ar skatītājiem. Grafikā mākslinieks daudz pētījis pasaules klasiķu, krievu mākslinieku darbus, latviešu Oļģerta Ābelītes, Aleksandra Junkera, Gunāra Kroļļa, Jura Petraškevica lapas. Par savu skolotāju grafikā uzskata savulaik Rēzeknē dzīvojušo estampa meistaru Juri Briedi.