Irānas metālapstrādes tradīcijas cieši saistītas ar islāmu, un to sākums meklējams persiešu Sasanīdu dinastijas laikā (224–651), kad meistari pārņēma un attīstīja romiešu, bizantiešu un Vidusāzijas priekšmetu paraugus. Islāma metālapstrādes paņēmienus visbiežāk saista tieši ar Irānas teritoriju, jo tur atrodas metālrūdas ieguves vietas.
Izstādītais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas Irānas aromātu un vīraka kvēpināmais trauks pēc izgatavošanas tehnikas un dekoratīvo motīvu pēctecības pieder Irānas metāla 19. un 20. gadsimta izstrādājumiem, kas reflektē iepriekš nostiprinātās tradīcijas Rietumu ceļotāju tirgum. Ekspozīcijā redzamais stāsts ļaus tuvāk iepazīt uz priekšmeta attēlotos ornamentus un to nozīmi. Trauka ornamentos vērojama tradicionālu dekoru pēctecība: ģeometrisks ornaments – aplis, floras un faunas motīvi, kā arī dzīvnieki, kas attēloti kā cilvēki, un cilvēki. Eksponētais aromātu un vīraka kvēpināmais trauks ar savu 19. gadsimta simboliem un motīviem bagāto ornamentu liecina par Dienvidrietumāzijas metālapstrādes vēsturi un tradīcijām.
Mākslas muzeja Rīgas birža izstāžu cikls Āzijas mākslas stāsti rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi.