Kad Ušakovs kļūs par vēsturnieku…

Opā! Ansis Dobelis sāk iet Jura Dobeļa pēdās? Sociāldemokrāts skaitoties! Kauns par tādiem!

Nu ko Tu Ansi publiski gānies? labais partijas biedrs, Tu taču labi zini , ka tagadējā vadība neviens nekandidēs uz partijas vadību nākošajā kongresā! Kāpēc jābūt tik ciniskam attiecībās. Negribu būt Tava biedre, labi , ja Tevi būtu paņēmusi VIENOTĪBA, bet laikam jau Tevi atšifrēja.

Cik sen bija 1990.gads? Cik ilga bija okupācija? Saskaiti.

nelasīju komentārus. bet nesaprotu. kāds šodien gads? un kad bija četrdesmitais? un kas tā par idiotisku atzīšanu - ka latvija okupēta? vai tad tas nebija jāatzīst krievijai? tiek atkal manipulēts ar pagātni un ar cilvēkiem

Ja izpēta ziņas, ko deputāti snieguši par sevi CVK, "Saskaņas" etniskais sastāvs tiešām ir diezgan daudzveidīgs (citējot no viena cita raksta) - Jānis Ādamsons, Dmitrijs Rodionovs, Artūrs Rubiks, Juris Silovs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs (5 latvieši), Sergejs Mirskis (vācietis), Vitālijs Orlovs (karēlis), Boriss Cilevičs, Sergejs Fjodorovs, Aleksejs Holostovs, Igors Meļņikovs, Raimonds Rubiks, Mihails Zemļinskis, Igors Zujevs (7 deputātiem tautība nav norādīta), pārējie 15 deputāti identificējas kā krievi. >>> Gatavoju publikāciju Krievijas medijam par vēlēšanām Latvijā. Pats esmu pārsteigts par SC deputātu kandidātu statistiskajiem datiem (CVK mājas lapā): latvieši - 40,9% krievi - 24,3% etniskā piederība nav norādīta - 30,4% citas tautības (ukraiņi, igauņi, karēļi, vācieši) - 4,3% ============ Ja tāds bijis deputātu kandidātu (un, acīmredzami, arī partijas aktīvāko biedru) etniskais sastāvs, tad vēl jo vairāk nevaru saprast, kādēļ viņiem ir tik lielas problēmas ar okupācijas atzīšanu? Vai latviešu biedri nevar izskaidrot krievu biedriem par to, kādas emocijas rodas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, ja tiek daudzinātas PSRS militārās uzvaras 2.pasaules karā, ko viņi paši bija palīdzējuši izraisīt jau 1939.gadā. Starp citu, arī mūsdienu krieviem (ja viņiem nav kaut kādas PSRS vai Krievijas ekspansijas idejas galvā) nebūtu tik grūti saprast, ka 10-11 miljonu karavīru un vēl vairāku miljonu civiliedzīvotāju bojāeja nebija laba cena par Staļina ambīcijām, pakļaujot sev pusi Eiropas, lai pēc tam to visu pazaudētu. Vienīgais izskaidrojums, kādēļ tik dažādie biedri šajā greizajā vēstures izpratnē neko nevarēja grozīt - vai nu viņi vispār neinteresējas par vēsturi, bet gan tikai par saviem amatiem. Vai arī partijas lēmumu pieņemšana bija tik centralizēta (Urbanovičs un Ušakovs ir vienīgie, kuriem drīkst būt savs viedoklis par sarežģītām lietām), ka alternatīvu viedokļu tur vienkārši nav, vai arī atšķirīgos viedokļus zemākstāvošie biedri patur pie sevis. Jebkurā gadījumā tas ir slikti.

SC - sociāldemokrāti? Jāsmejas. Rubiks latviešu tautas vienīgā cerība :D Pat Vienotībā ir vairāk sociāldemokrātu...

Gatavoju publikāciju Krievijas medijam par vēlēšanām Latvijā. Pats esmu pārsteigts par SC deputātu kandidātu statistiskajiem datiem (CVK mājas lapā): latvieši - 40,9% krievi - 24,3% etniskā piederība nav norādīta - 30,4% citas tautības (ukraiņi, igauņi, karēļi, vācieši) - 4,3% Salīdzinājumam partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu statistikas dati: latvieši - 42,4% krievi - 9,1% etniskā piederība nav norādīta - 36,4% citas tautības (ukraiņi, ebreji, poļi, lietuvieši) - 12, 1%

>>> Ar kritizēšanu no malas vien pašlaik ir par maz. Latvijai ir ļoti smags laiks, kas var nebeigties visai labi... Ko darīt? (Ja jau nebūtu SC biedrs), es ietu talkā kādai partijai, piedalītos, vērtētu, kaut ko palīdzētu organizatoriski, meklētu labākos risinājumus, censtos pārliecināt kolēgus... ==== Protams, jā. Es gan vairāk darbojos pie brīvprātīgas Web izstrādes un arī izglītoju studentus (starp citu, man pazīstams Armands Strazds - viņš kādu brīdi atpakaļ bija pētnieks pie Ata Kapenieka RTU). Man jau atkal šķiet, ka politikas jomā viņš pārspīlē - ir dažas lietas, ko nevar tā izdarīt kā gribas. Mehānikā pazīstamais darbības/pretdarbības likums neļaus. >>> Esmu SC biedrs un neredzu šajā partijā nekādus ļaunus nodomus un apdraudējumus Latvijai (nav man pamata uzskatīt sevi par naivu, neizglītotu un dzīvi nepieredzējušu cilvēku!) Niknā SC kritika nāk gan no nezināšanas, gan no vēlmes duļķot ūdeņus, lai juku laikos gūtu sev treknāku kampumu vai ķērienu. ====== Es arī neko ļoti briesmīgu Saskaņas Centrā nesaskatu. Ja reiz tāda partija ir, tad tā ir pašreizējā vēstures posmā nepieciešama. Visdrīzāk te ir runa par tām pašām etniskajām bažām - teiksim, krievu bērnu vecākiem nav skaidras pārliecības, ka bērniem būs tādas skolu programmas, kur varēs iemācīties krievu valodu. Un jēga tur ir, jo cilvēkam savu dzimto valodu ir labi jāzina, jo vairums no mums domā savā dzimtajā valodā. Atgriežamies pie tā paša savstarpējās uzticēšanās deficīta. Nu un, protams, "Saskaņas Centrs" aizpilda kaut kādu "humānas politikas" deficītu - kā Džordžs Bušs reiz izteicās - konservatīvisms ar cilvēka seju". Vai tas ir arī kas vairāk- ilgtspējīga sociāldemokrātiska līdzdalība - to mēs drīz redzēsim. >>> Dažkārt svarīgas lietas labāk darīt pašam - arī Jūs varētu tuvāk iepazīties ar SC, ja tam tik būtiska potenciāla loma sociāldemokrātijas veidošanā Latvijā. Varbūt ir vērts piedalīties? ======= Man šķiet būtiski redzēt ne tikai vārdisko fasādi, bet arī lietas būtību. Kā tad ir ar sociāldemokrātiju pēc būtības? KNAB datubāzē ir apskatāmi Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" ziedotāju saraksti - reti kurš ziedojis mazāk par tūkstots latiem. Ja atmetam insinuācijas par "Kremļa aģentiem", tad ko mēs iegūstam? Manuprāt, Saskaņas Centrs ir visnotaļ latviska partija (kur ar vārdu "latvisks" apzīmējam nevis etnisko piederību, bet gan atbilstību Latvijas politiskām tradīcijām un paražām) - tā ir tāda kā variācija par "zaļo zemnieku savienības" tēmu. Šajā partijā ir savākti no visām malām atpazīstami un arī izdarīgi cilvēki, viņus kaut kā centralizēti pieskata, kaut kādas Ventspils (tomēr ne Lemberga) intereses tur arī izpaužas... No otras puses, latvietim ir ļoti grūti kaut kādu karjeru Saskaņas Centrā taisīt - jo etnopolitika un etniskie balsojumi pie mums nosaka visu vai gandrīz visu. No ievēlētajiem SC deputātiem tikai nedaudzi (kādi 2 vai 3 no 29) ir bijuši latvieši. Protams, t.s. "latviešu partijās" (izņemot Šlesera veidoto) tas pats notiek ar krievu kandidātiem - vēl viens apliecinājums tam, ka politiskā kultūra pēc būtības ir ļoti līdzīga.

"Vajadzētu atcerēties arī par 9.maiju - to Rīgā publiski atzīmē vismaz desmiti tūkstošu. Ne jau karavīru pieminēšana ir bijusi problēma, bet gan "uzvaras dienas" svinēšana pēc visām brežņevlaiku paražām. Mēģināsim saprast, kas un kāpēc piedalās šādā balagānā un kā tas izskatās Latvijas kontekstā. Un, protams, kādēļ šis pasākums ir apaudzis ar visādiem identitātes politikas aspektiem - Georgija lentītēm utml." ---------------------------------------------------- ------------------------------ Atslēgas vārdi ir - "Mēģināsim saprast, kas un kāpēc ..." Svarīgi SAPRAST, nevis skatīties vienīgi savā kontekstā. Man attieksme pret 9. maiju laika gaitā ir mainījusies - atceros 1975. gada 9.maiju Kijevā - tie patiešām bija svētki ar aizkustinājuma asarām acīs - milzums pacilātu un pozitīvu cilvēku, zied ievas, plūst Dņepra, skan agrāk nedzirdēta dziesma "Этот день Победы, это праздник со слезами на глазах..." Atceros arī 1990. gada maija sākumu - tas bija Latvijas neatkarības deklarācijas laiks. Biju Maskavā un daudz diskutēju ar paziņām. Biju starp sirmiem vīriem, fronteniekiem, kuru pulks ieņēma (okupēja? atbrīvoja? iekaroja?) Kenigsbergu. 28 gadus pēc viņiem arī es pats biju dienējis tajā pašā pulkā un tajā pašā Kenigsbergā. Runājāmies kā pulka biedri, kā savējie, neskatoties uz lielo gadu starpību. Mūsu tikšanās iemesls bija ļoti skumjš - bērējām kopīgu paziņu, kara dalībnieku, kuru par fantastisko labestību pret cilvēkiem dievināju no bērnibas gadiem. Protams, runājām par Latvijas atdalīšanos no PSRS, par pāreju uz kapitālisma ekonomiku. Un man dziļi sirdī iespiedās sirmo vīru teiktais: "Varbūt mums kaut kur nebija taisnība". Pret tādiem vīriem man ir cieņa. Viņiem nav jāzemojas manā priekšā, nav jāatvainojas par okupāciju. Svarīgi, lai viņi aizdomājas par dzīvi, lai vērtē un iet līdzi laikam. Man nav šaubu, ka vairumā tie ir krietni cilvēki.

Pilnībā piekrītu Jūsu saprātīgajai attieksmei pret galejībām. Kas attiecas uz "Ja to pašu dara partija ar varas ambīcijām, kas savā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā raksta "мы будем навязывать свою формулу власти" - nu lai tad iet bekot." - te nepiekrītu. Ir viegli prasīt gudrus un visiem saprotamus vienojošus vārdus un darbus. Ir viegli teikt - "Fui, jūs tur neesat pietiekami labi priekš manis! Vispirms izdariet to un šito un tad es vēl padomāšu - vai atkal sūtīt jūs visus bekot..." Ar kritizēšanu no malas vien pašlaik ir par maz. Latvijai ir ļoti smags laiks, kas var nebeigties visai labi... Ko darīt? (Ja jau nebūtu SC biedrs), es ietu talkā kādai partijai, piedalītos, vērtētu, kaut ko palīdzētu organizatoriski, meklētu labākos risinājumus, censtos pārliecināt kolēgus... Esmu SC biedrs un neredzu šajā partijā nekādus ļaunus nodomus un apdraudējumus Latvijai (nav man pamata uzskatīt sevi par naivu, neizglītotu un dzīvi nepieredzējušu cilvēku!) Niknā SC kritika nāk gan no nezināšanas, gan no vēlmes duļķot ūdeņus, lai juku laikos gūtu sev treknāku kampumu vai ķērienu. Dažkārt svarīgas lietas labāk darīt pašam - arī Jūs varētu tuvāk iepazīties ar SC, ja tam tik būtiska potenciāla loma sociāldemokrātijas veidošanā Latvijā. Varbūt ir vērts piedalīties?

>>> DAŽIEM vecīšiem, kuri liek ziedus Ļeņina dzimšanas dienā, Lielās Oktobra revolūcijas gadadienā, 17. jūnijā, 13. oktobrī u.tt. ==== Vajadzētu atcerēties arī par 9.maiju - to Rīgā publiski atzīmē vismaz desmiti tūkstošu. Ne jau karavīru pieminēšana ir bijusi problēma, bet gan "uzvaras dienas" svinēšana pēc visām brežņevlaiku paražām. Mēģināsim saprast, kas un kāpēc piedalās šādā balagānā un kā tas izskatās Latvijas kontekstā. Un, protams, kādēļ šis pasākums ir apaudzis ar visādiem identitātes politikas aspektiem - Georgija lentītēm utml. Latvijā nav notikusi tik pamatīga lustrācija/denacifikācija kā pēckara Vācijā. Bet kaut kur robeža starp piedienīgo un nepiedienīgo pastāv arī pie mums - nevar atklāti PSRS režīma simpatizētāji ieņemt vadošus amatus.

"Ja to pašu dara partija ar varas ambīcijām, kas savā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā raksta "мы будем навязывать свою формулу власти" - nu lai tad iet bekot." - Ваш номер шестнадцатый, - как говорил Глеб Жеглов. Русофобия приобретает самые причудливые формы. Если ненавистник необразован, то он не любит русских примитивно. Но чем образованней, тем его неприязнь к русским вычурней и причудливей.

Šādi vispārināti apgalvojumi par "mūsdienīgiem krieviem" un "īstiem latviešiem" - tie stipri vien izklausās pēc nepamatotiem aizspriedumiem. Problēma jau nav nedz krievi nedz latvieši kā tādi. Ir ne mazums dažādu tautību indivīdu, kuri veiksmīgi piepilda savus mērķus un kuriem PERSONĪGI nesakārtotas lietas Latvijas politikā īpaši netraucē. Vai SABIEDRĪBU KOPUMĀ apdraud tie, kuri godina nacistus, noliedz holokaustu, turpina PSRS okupācijas laika klišejas par 2.pasaules kara notikumiem - "Lielais Tēvijas karš", "Uzvaras diena", "karavīri atbrīvotāji"? Kamēr viņi ir daži vecīši (ieskaitot arī tos pāris dīvaiņus, kuri bija sadomājuši atzīmēt 1.jūliju - vēl citu Rīgas okupācijas gadskārtu) tikmēr satraukumam nav pamata. Ja to pašu dara partija ar varas ambīcijām, kas savā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā raksta "мы будем навязывать свою формулу власти" - nu lai tad iet bekot.

Salaga bija - salaga paliks.

Lūk piemērs no komentāriem pie šī raksta, kā atšķiras mentalitāte: "Tev taisnība, pagātni nevar pārtaisīt, bet pagātni var un vajag neturpināt." --------------------------------------------- ------------ Mūsdienīgs krievs vienkārši NETURPINA PAGĀTNI ar savu rīcību, ar savu nostāju - sakož zobus un nereagē uz to, kā latvieši šausminās par DAŽIEM vecīšiem, kuri liek ziedus Ļeņina dzimšanas dienā, Lielās Oktobra revolūcijas gadadienā, 17. jūnijā, 13. oktobrī u.tt. Vecīšu paliek ar katru gadu aizvien mazāk - to pamana katrs, kuram ir acis un atmiņa. Pagātne nebeidzas vienā dienā, bet attieksme ir skaidra - tā ir pagātne, kuru NAV VĒRTS atcerēties. "Īstais latvietis", turpretīm, kārtīgi katru gadu uzskaita "sliktos" datumus, kurus nav vērts atcerēties. Un tā nu tie datumi paliek aizvien atmiņā, aizvien traucē elpot brīvi... "Īstais latvietis" nevis NETURPINA pagātni, bet ar degsmi pastāvīgi runā par to, ka pagātni nevajag turpināt. Atšķirība: viens DARA, otrs RUNĀ, KA VAJAGOT DARĪT...