Zalcmani tapušo koncertprogrammu "Tango balādes". Tā ar panākumiem jau izrādīta ASV, 21. gs. salonā "the cell" un uz to vēl var paspēt 9. septembrī plkst. 20 uz peldošās skatuves "BetaNovuss", AB dambī Rīgā, 10. septembrī plkst. 19 Kuldīgas Kultūras centrā, 11. septembrī plkst. 17 Dobeles Kultūras namā un 12. septembrī plkst. 17 Cēsu Izstāžu namā. Izrādes piedāvā Mūzikas un mākslas atbalsta fonds sadarbībā ar Laikmetīgās operas centru Ņujorkā, savukārt Ē.Zalcmaņa lekcija Rīgā notiek, pateicoties CEC ArtsLink (ASV) atbalstam. Tieši jaunajam mūzikas teātrim, par ko būs lekcija, veltīta E.Zalcmaņa jaunākā grāmata "Jaunais Mūzikas teātris: dzirdot ķermeni, redzot balsi", kas sarakstīta kopā ar Austrijas komponistu Tomasu Desi un 2008. gadā nāca klajā Oksfordas Universitātes izdevniecībā. Saskaņā ar Ē. Zalcmaņa teikto, jauno mūzikas teātri var saukt par operas jauno eksperimentālo māsu: tajā izpaužas gan operas, gan mūsdienu mūzikla stils, savdabīgi tiek izmantota saspēle starp stāstījumu un performanci, veidotas jaunas attiecības starp skaņu, kustību un vizuālo pasauli. Tam ir cieša saistība ar avangarda teātri un mūziku, kā arī Bertolda Brehta/ Kurta Veila dziesmu spēli.
Izziņai: Ēriks Zalcmanis (sīkāk: www.ericsalzman.com) ir jaunā mūzikas teātra žanra teorētiķis – amerikāņu mūzikas zinātnieks, komponists, autors, teātra un mūzikas producents un mūzikas kritiķis, kā arī sarakstījis vairākas ievērojamas grāmatas par 20. gadsimta mūzikas problēmām, tostarp arī Oksfordas Universitātes izdevniecībā izdoto "Introduction of 20th Century Music" (2002), kuru Amerikā izmanto mūzikas skolās un augstskolās. Ē. Zalcmanis ir Laikmetīgās operas centra Ņujorkā («Center for Contemporary Opera») mākslinieciskais direktors. Pēc bakalaura grāda iegūšanas Kolumbijas Universitātē Ņujorkā studējis Eiropā pie XX gs. avangarda milžiem Karlheinca Štokhauzena, Gofreda Petrasi un Luidži Nono. Kopš 1960. gada Zalcmaņa mūzikas teātra izrādes ir uzvestas Amerikā, Kanādā, Francijā, Vācijā, Austrijā un citur pasaulē. Kā mūzikas kritiķis E.Zalcmanis rakstījis vairākos ievērojamos preses izdevumos: laikrakstā "The New York Times", žurnālos "Stereo Review" un "Musical Quarterly", producējis vairāk nekā 25 skaņu ierakstus (galvenokārt "Nonesuch" izdevniecībā), bijis Amerikas Mūzikas teātru festivāla direktors, kā arī bijis profesors Kvīnsas (Queens) koledžā un Ņujorkas Universitātē.