Par to nesen varēja pārliecināties, kad Bavārijas Valsts operā Minhenē Anna Ņetrebko debitēja lēdijas Makbetas lomā Džuzepes Verdi Makbetā. Ažiotāža bija kolosāla – notika tikai divas izrādes. Makbetu dziedāja baritons Saimons Kīnlisaids, un pat otrā plāna lomās iejutās zvaigznes – bass Ildars Abdrazakovs (Banko) un tenors Džozefs Kalleja (Makdafs). Tā nebija pirmizrāde – šo Makbetu Minhenē pirms sešiem gadiem iestudējis austriešu režisors, profesionāls provokators Martins Kušejs.
Galvaskausiem bruģēts ceļš
Skatuve ir miglā tīta, tā noklāta ar simtiem, tūkstošiem galvaskausu, pa kuriem pārvietojas gan slepkavas, gan viņu upuri. Galvaskausi varoņus nemulsina – tāpat kā nevienu nemulsina un nepārsteidz zālē sakrituši āboli vasaras izskaņā un pēc lietus mežā pēkšņi no zemes izlīdušas sēnes. Visi dzīvo šajos masu kapos, pār viņiem valda apokalipses un genocīda spriedze. Labajā pusē ir necila telts, no kuras atskan sievietes kliedziens. No telts gāzelēdamās iznāk lēdija Makbeta, kurai tikko piedzimis miris bērns. Viņa to apglabā kaut kur zem galvaskausiem. Skatuvi piepilda mazi monstri – bērni vienādās blondās parūciņās. Tās ir viņas, raganas, kuras parādās no Makbeta telts, ļauno garu midzeņa. Tikmēr ļaužu masas uz skatuves draudzīgi, ritmiski un brutāli sāk nodarboties ar seksu. Skatītāju zālē izskan pirmie svilpieni un «būū!», tie ātri apklust, jo tūlīt sāksies galvenais – lēdija Makbeta lasīs vīra vēstuli. Šīs bargās kundzes apartamenti Makbeta pilī ir pieticīgs paviljons, kas veidots no plēves. Par greznību liecina tikai masīva, hipertrofēta lustra.
Kad Anna Ņetrebko sāk dziedāt savu pirmo āriju, var aizmirst gan par galvaskausiem, gan plēves paviljonu. Viņa satriec ar dramatisku spēku, pārliecību, balss lokanību un artikulāciju. Māksliniece pārsteidz ar to, ka ikvienā jaunā lomā spēj būt absolūti dabiska – tāda bija viņas Tatjana, tāda ir lēdija Makbeta. Viņa vienmēr pakļaujas mūzikai, drāmai, režisora idejai un tajā pašā laikā īsteno savu lomas koncepciju, tāpēc katrā tēlā viņa ir ticama un neatkārtojama.
Annas Ņetrebko lēdija Makbeta ir temperamentīga, nežēlīga, tomēr baiļu plosīta – to var sajust viņas fenomenālajā dziedājumā. Šai lomai māksliniece piemeklējusi jaunas vokālās krāsas, sabiezināti tumšas, dramatiski stindzinošas un pilnasinīgas, taču nav sajūtas, ka viņa apzināti padarītu savu balsi smagnējāku, nekā tā patiesībā ir. Šķiet, Anna Ņetrebko šajā lomā patiešām jūtas ērti un ar katru nodziedāto izrādi viņas dēmoniskā varone nākotnē kļūs arvien iespaidīgāka.
Viņas duets ar Makbetu ir seksuāli spraigs. Anna dzied, nogūlusies uz milzīgās lustras. Lēdija Makbeta ātri maina maskas – 2. cēliena beigās Invernesas pilī notiekošajās dzīrēs viņa izaicinoši dzer šampanieti. Un ne jau no glāzes – no kakliņa. Dzīres beidzas tā, kā pienākas, – ar orģiju. Visi izģērbjas, un lēdija Makbeta pašapmierināšanās nolūkos zem kleitas paslēpj nocirsto Banko galvu, kas tomēr drīz izkrīt ārā.
Vardarbības pēctecība
Lēdijas Makbetas mēnessērdzības skats 4. cēlienā ir šīs izrādes muzikāli dramatiskā kulminācija. Varone ir tumsā apmaldījusies dvēsele, viņa ir sagrauta, jo cieš sakāvi cīņā ar likteni. Viņa nomirst baisā pustumsā uz tautas rokām, mazu lukturīšu izgaismota, – ne neģēle, ne svētā. Iespējams, lēdijai Makbetai jābūt daudz ļaunprātīgākai, pretīgākai būtnei (Verdi šo varoni bija iecerējis izteikti neglītu un negantu). Anna Ņetrebko visu mūžu atveidojusi pozitīvas, ideālas varones – arī viņas, protams, bieži mirst, taču indi un ļaunumu dziedātāja sevī nav uzkrājusi. Viņas lēdija Makbeta ir liktenīgā sieviete, kura sadistiski un mērķtiecīgi manipulē ar vīru, tādējādi pierādot, ka blakus tirānam mēdz būt ne mazāk tirāniska sieviete. Martina Kušeja izrādē abi galvenie varoņi ir riebekļi, dzimuši slepkavas, kas atgādina Čaušesku pāri.
Minhenes iestudējumu savai debijai lēdijas Makbetas lomā Anna Ņetrebko izvēlējās pati. Nākamreiz viņa dziedās šajā Verdi operā Metropolitēna operā Ņujorkā; izrādes notiks no 24. septembra līdz 18. oktobrim (11. oktobrī Makbets tiešraidē būs skatāms kinoteātros visā pasaulē, arī Kino Citadele Rīgā). Ņujorkas uzvedums ir konservatīvs, to veidojis cienījams Šekspīra eksperts brits Adriens Nobls – nebūs ne radikāla kailuma, ne pārmērīgas vardarbības.
Iestudējot savu Makbetu, Martins Kušejs smēlies iedvesmu vizuālajā mākslā. Kultūratsauču vidū ir amerikāņu fotogrāfes Frančeskas Vudmenas (1958–1981) mantojums (savos melnbaltajos darbos viņa pētīja sieviešu ķermeni un 22 gadu vecumā izdarīja pašnāvību), Endija Vorhola filma Skūpsts (1963), itāļu mākslinieku dueta Masbedo un šveiciešu videomākslinieces un fotogrāfes Annelīzes Štrbas daiļrade, franču režisores Paskālas Ferānas filma Lēdija Čaterleja (2006), kā arī Pītera Brēgela Vecākā glezna Nāves triumfs (apm. 1562).
Dažreiz labāk atteikties
Anna Ņetrebko pamazām maina repertuāru – gada sākumā lielu skandālu izraisīja pēdējā brīdī atceltā debija Margaritas lomā Šarla Guno operā Fausts Londonā, Vīnē un Bādenbādenē. Visas biļetes, turklāt mežonīgi dārgas, sen bija pārdotas. Fani dziedātāju brīžiem nesaprot un dusmojas, turpretim dziedošie kolēģi viņu atbalsta – nevar vienlaikus gatavot lēdijas Makbetas lomu un dziedāt Margaritu, kas ir daudz liriskāka, maigāka partija. Tāpēc dažreiz labāk ir atteikties pat pēdējā brīdī. Līgumi opermākslas pasaulē tiek noslēgti piecus gadus uz priekšu – šajā laikā var mainīties balss, repertuārs un mākslinieciskie orientieri.
Tagad Anna Ņetrebko dzied Verdi operās Trubadūrs un Makbets, pievēršas Rihardam Štrausam (Četras pēdējās dziesmas), turpina izpausties krievu mūzikā (Čaikovska Jolanta). Šogad viņa pirmo reizi dziedāja Pučīni operā Manona Lesko; no sava līdzšinējā repertuāra nākamajā sezonā dīva reanimēs majestātisko cietēju Annu Boleinu, kuru dēvē par sarežģītāko lomu, kuru jebkad dziedājusi, un nabadzīti Mimī.
Debija lēdijas Makbetas tēlā izrādījās tik spoža, ka Annas Ņetrebko fani Minhenes operas teātra kuluāros sačukstējās, ka krievu primadonna jau ir nobriedusi Normai un šī loma viņai jādzied pēc iespējas drīz!
Bavārijas Valsts opera Minhenē katru sezonu noslēdz ar vērienīgu festivālu, kas šoreiz ilgst no 21. jūnija līdz 31. jūlijam (nākamgad – no 24. jūnija līdz 31. jūlijam; programma jau ir zināma, pētiet to www.bayerische.staatsoper.de). Nākamajā dienā pēc Makbeta Minhenē notika Džoakīno Rosīni operas Vilhelms Tells pirmizrāde, kurā Matildes lomu dziedāja Marina Rebeka. Vēl viena Latvijas balss, kuru šajās dienās var dzirdēt Minhenes festivālā, ir Kristīne Opolais – viņa atveido Vitēliju Volfganga Amadeja Mocarta operā Tita žēlsirdība.
Minhenes Operas festivāls
Bavārijas Valsts operā līdz 31.VII
www.bayerische.staatsoper.de