Bluķi te neviens nevelk: Valmieras teātra izrādes Advents Silmačos recenzija

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

6 komentāri

5. februāris, 2012, 17:52

nomoda p.s.

Piedodiet.Aizmirsu atvainoties, ka nerunājam par konkrēto iestudējumu.Taču secinājums - katrs darbiņš ir labs , ja rosna domāšanas pozitīvu aktivitāti.Atšķirībā no darbiņiem, kas tā arī paliek ierakstīti skurstenī.Paldies! AT

Atbildēt
1
0

5. februāris, 2012, 17:42

nomoda

Nu jā - tas ir KD diskusijas vērts temats. Tikai nācu pie atziņas par Miedziņa teikto, proti, NAV LAtVIETIM DZĪVESZIŅAS, PROPORCIONĀLI NAV ARĪ DZĪVESGUDRĪBAS, KĀ TĀLĀK DZĪVOT.Paradokss. Diemžēl, tas ir Latvijas kultūrizglītības politikas jautājums.Prātā nāk kāds krievu TV nejauši noklausīts sižets par kaut kādiem tundras iedzīvotājiem - jakutiem vai, neatceros.Bet tur saglabāja mazās tundras skolas, lai saglabātu šo jakutu nacionālo identitāti.Savilku paralēles.Vienīgās saliņas, kur vēl piekopj latvisko , ir latviešu mazās skoliņas laukos.Ne jau Rīgas 1. ģimnāzijā.To zinu patiesi.Nu ko - atliek vien tās likvidēt un svinēsim Valentīna dienu visā tās krāšņumā. Nākamā L.Gundara luga varētu saukties - Skroderdienas Lapzemē - ciemos pie Santas.

Atbildēt
2
0

5. februāris, 2012, 10:43

miedziņš

Kritiķi akcentē kristietības un pagānisma miksli/nemiksli. Tā arī dzīvojam.Globālos Ziemassvētkus jaukdami ar Bluķa vakaru.Tādas divas paralēlas pasaules uztveres.Pārmest nav ko un nav par ko, jo pat skolotājs skolā nevar paskaidrot, kāpēc dainās liepai zari mirka Daugavā un zelta niedre vidū jūras.Latviskā dzīvesziņa lēnām pazūd un asimilējas citu vērtību vai nevērtību vidū. Jautājums - kas nāk vietā?

Atbildēt
2
0

4. februāris, 2012, 20:54

Pats

autors vai režisors, vai aktieri, vai kā citādi iesaistītās personas, kas piedalās konkrētajā izrādē, visticamākais, nevar likt ābolus. Par pārejiem "Diena" varbūt atbildēs.

Atbildēt
0
0

4. februāris, 2012, 20:20

Ābolu maiss

Kas ir Atis Rozentāls? Varbūt es arī varu likt izrādēm ābolus?

Atbildēt
0
0

4. februāris, 2012, 12:04

Vai iespējams izprast nesaprotamo?

Lauris Gundars aizvien ļaujas savai iztēlei un rada produktu, nemaz nebēdādams par to, ka uzrakstīto vajadzētu pamatot. Viņa paša režijas arī ir PAŠA spontāno izvirdumu attēls. Ja savu darbu atdod cita režisora rokās, pakļauj viņu kāpšanas rituālam pa apledojušām kāpnēm, kurām nav margu. Kritika centīgi sagatavo maisus, kur jāiekrīt katram, kas Laura Gundara ne- darbus īsteno.