Mediju eksperte Anda Rožukalne:
"Laime, ka politiķi jaunā LTV1 debašu formāta "Izvēlies nākotni" pirmajā raidījumā bija tik liekvārdīgi un viduvēji. Aiz sagatavoto frāžu biruma tomēr nevarēja aizslēpties diskusijas vadītāju un veidotāju enerģijas trūkums. Izrādās, jauna studija, grafika, veikla starptautiska formāta kopija, dažas tehnoloģiskas fīčas, Kārļa Skalbes citāts un jaunas drēbes diskusiju vadītājiem nevar izglābt TV skatītājus no garlaikošanās.
LTV1 diskusijai, LNT "Līderu debašu" pāris nedēļas vēlāk dzimušajai un ar mazasinību sirgstošajai māsai, ir nopietnas konceptuālas problēmas. Pirmā – skatījuma šaurība. Ja Latvijā izveidoti pieci vēlēšanu apgabali, vai tiešām jārunā tikai par reģiona līmeņa jautājumiem, neredzot to kontekstu valsts līmenī? Kāpēc debates jāsāk ar muļķīgiem, vai esi gudrāks par piektklasnieku stila jautājumiem, it kā maza pagasta ģerboņa bilde būtu jāzina no galvas? Pļāpāšana un garā iešūpošanās rādīja otro problēmu – nespēju skaidri definēt valstiski nozīmīgus jautājumus. Nosaukt jau tos varēja, bet uzdot skaidri, nesākot vispārīgi apcerēt no nulles, nesanāca. Trešā problēma – vadītāju neprasme domāt pāris gājienus uz priekšu, apiet politiķu iepriekš sagatavotās frāzes un ar skaidriem, precīziem jautājumiem virzīt diskusiju. Nav ko slēpties – debašu gatavotāji paši neorientējas tēmās, viņiem trūkst pat dziļas intereses par problēmām, tāpēc spēcīgu saturu neizdodas radīt. Lai arī Jānis Geste ik pa laikam centās precizēt debašu dalībnieku atbildes, tomēr nespēja panākt, ka tiktu izteiktas idejas, nevis tikai refleksijas. Debašu jau nebija, vien domu atstāstīšana, nevis aktīva to apmaiņa, kas bagātina un dod rezultātu risinājuma veidā vai vismaz atskārtā, par ko balsot.
Sabiedrības pārstāvji, kuru loma bija pieprasīt, vērtēt kandidātus, galu galā mūs pārstāvēt un likt atzīmes, ātri iekļāvās pieklājīgi nekonkrēto pļāpu plūsmā. Kad atcerēsimies konkrētas lietas, kad, ja ne šādās debatēs, kandidāti ar tām sastapsies uz šauras takas? Ja šo svarīgo darbu nedara ne raidījuma vadītāji, ne "tautas pārstāvji", tad nav ko nākt uz TV studiju! Kopējā debašu noskaņu – mēs te sagurušā pulciņā runājam par to, ka vajadzētu kaut ko darīt, jo viss vēl nav labi, bet nepavisam nav skaidrs, kas darīs, ko tieši un vai jādara jau tagad.
Šis profesionāli skumjais vakars bija ne vien tiešajā ēterā palaista iespēja, bet raisa jautājumus par sabiedriskā medija atbildību izveidot spēcīgas un pārliecinošas, vēlētāja interesēs radītas, nevis politiķus saudzējošas debates. Tik liels projekts, kas bezcerībā dzina pat uzticīgākos un ieinteresētākos skatītājus, liekams plauktā ar uzrakstu "nauda iztērēta, bet efekts apšaubāms". Nav ko vainot vēlētājus, ka viņi neinteresējas par politiku, ja pat TV formātā sarunām ar kandidātiem trūkst spraiguma! Nav ko vainot kandidātus, ka viņiem nav ideju, ja žurnālisti tās nepieprasa un TV studijā katrs tukšmuldētājs izskatās pieklājīgi jauks.
Baidos, šis bija raidījums, ko ar interesi visā garumā varēja noskatīties vien partiju aktīvistu saujiņa vai kāds, kas diemžēl lauztām kājām guļ pie TV, bet viņa glābējpults ir pazudusi."
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds:
"Kopumā gribu atturēties no ļoti kategoriska vērtējuma, jo šīs debates redzēju tikai daļēji – paralēli tām tika raidītas arī diskusijas LNT un TV5, bet LTV diskusija nebija tik interesanta, lai negribētos pārlsēgt kanālu.
Tomēr pret redzēto izturos diezgan kritiski. Protams, saprotu, ka LTV ir finansiālas problēmas, bet šo raidījumu varēja veidot lielākā studijā. Tas, ka diskusijā klāt ir trīs, pēc kādiem ne visai skaidriem kritērijiem izvēlēti “sabiedrības pārstāvji”, nešķita pārliecinoši. Jāpiebilst, ka man nepavisam nekļuva skaidrs arī tas, ar ko šī diskusija bija vērsta tieši uz Kurzemi un tās problēmām.
Diskusija bija ieturēta LTV ļoti tradicionālā, pat statiskā stilā. Piemēram, zvanīšana uz televīziju, lai izteiktu savu viedokli, jau sen ir sevi diskreditējusi, jo tas neatspoguļo vēlētāju noskaņu, bet gan atsevišķu partiju spēju mobilizēt savus atbalstītājus.
No pozitīvās puses varētu atzīmēt, ka diskusiju vadītāji neļāva politiķiem aiziet pilnīgi pa savu ceļu, izklāstot savas programmas, bet centās kontrolēt viņu teikto.
Kopumā LNT raidījumi Latvija, mēs tevi dzirdam līdz šim bija skatāmāki, atraktīvāki, tomēr arī tiem bija savas problēmas - to beigās radās jautājums par apspriesto: “Nu, un?”, jo tajās nepiedalījās konkrēti politikas veidotāji, bet gan cilvēki, kuri vienkārši runāja par to kā nu vajadzētu būt."
(papildināta ar J.Rozenvalda viedokli)