Vakar pēc divu dienu ilgām debatēm Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija neatbalstīja grozījumus likumā Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) paziņojot par minēto likumprojektu skatīšanu, parlamentā notikušas vienas no ilgākajām debatēm par procedūru Saeimā pēdējo gadu laikā.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš ir arī minētās komisijas loceklis, pauda neizpratni, kāpēc likumprojekti skatāmi parlamenta sēdē. "Vai kāds varētu izskaidrot, kāpēc mēs skatām?" vaicāja deputāts.
Mūrniece skaidroja, ka 12.decembrī Saeima pieņēma lēmumu abus likumprojektus noteikt par steidzamiem, tos iekļaujot 19.decembra sēdes darba kārtībā un arī izskatīt. "Tas notika šeit, sēžu zālē ar deputātu piekrišanu. No komisijas saņēmām vēstuli, ka komisija neatbalsta likumprojekta virzīšanu sēdē. Vienlaikus komisija nelēma un nelūdza izslēgt jautājumus no sēdes darba kārtības. Līdz ar to likumprojekti izskatāmi šodienas sēdē. Uzskatāms, ka atbildīgā komisija darbu pie abiem projektiem ir pabeigusi un mēs varam tos izskatīt sēdē, kā par to lēmām 12.decembrī," secināja parlamenta spīkere.
Deputāts Aldis Gobzems gan pauda, ka komisija nav atbalstījusi likumprojektu virzīšanu, piebilstot, ka juridiskais birojs arī uzsvēra, ja komisija dokumentus nevirza, tad tos izskatīt Saeimas sēdē nedrīkst. "No jums vēlētos skaidrojumu, kā, neesot šādam regulējumam, un pie minētā juridiskā biroja atzinuma, prezidijs pieļauj šādu situāciju?" taujāja politiķis.
Valainis atgādināja Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa skaidrojumu par to, kā jārīkojas šādā situācijā. "Var mainīt komisijas sastāvu, pašu komisiju, bet nevar pateikt, ka bez komisijas atzinuma skatīšana Saeimas sēdē ir iespējama. Protams, Saeima var darīt visu, kas ienāk prātā, bet lūdzu ievērot noteikumus. Juridiskā biroja pārstāvji šodien mums atgādināja par to," pauda deputāts.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko, tāpat atsaucoties uz Kusiņa viedokli, sacīja, ka lēmumu par likumprojekta virzīšanu pieņem tikai komisija, kas konkrētajā gadījumā to nav izdarījusi. "Juridiskā biroja pārstāvis sēdē teica, ka balsojums par virzību nav iespējams, jo balsojums bija vienāds un lēmums nav pieņemts," teica Stepaņenko.
"Esam nonākuši bezprecedenta situācijā," secināja Saeimas prezidija locekle Inese Lībiņa-Egnere (JV). Viņasprāt, Saeimas Kārības rullis nedod tiešu atbildi, kā rīkoties šādā gadījumā. Deputāte pauda, ka Prezidijs nav pilnvarots izslēgt kādu likumprojektu, īpaši ņemot vērā, ka komisija to nav lūgusi.
Nepiekrītot Lībiņai-Egnerei, Gobzems akcentēja, ka jautājums ir skaidri un precīzi noregulēts Saeimas kārtības rullī. "Pretējā gadījumā mums ir jāatceļ kārtības rullis un komisijas - kāpēc tad mums ir jāākstās?" vaicāja deputāts.
Arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) skaidroja, ka Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 2.daļa skaidri regulē minēto situāciju. "Būsim koleģiāli un godīgi viens pret otru un cilvēkiem, kuri mūs ievēlējuši," aicināja Daudze.
"Visi šķirstām vienu un to pašu dokumentu. Es aicinātu šo likumprojektu atgriezt komisijā un uztaisīt komisijas sēdi, un nevis runāties par procedūru no galvas, bet noteikt, kādi ir iespējamie risinājumi. Šodien šis jautājums sēdē nav skatāms. Tas ir jārespektē, un nav jāpārkāpj likums," teica Valainis.
Mūrniece akcentēja, ka šodien Saeima esot citā situācijā un ne visas nianses Kārtības rullī ir noregulētas. "Šī ir cita situācija, jo komisija atsūtījusi sagatavotās tabulas, tāpēc mēs prezumējam, ka komisija lūdz jautājumus skatīt. Līdz ar to Prezidijs piedāvā Saeimas deputātiem lemt Saeimas sēdē, jo 12.decembrī mēs lēmām par to izskatīšanu 19.decembrī," teica Mūrniece.
Lībiņa-Egnere, atsaucoties uz Daudzes teikto, sacīja, ka viņa pieminētais punkts regulē likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, bet attiecībā uz otro lasījumu Kārtības rullis nosaka citu kārtību. "Šī ir bezprecedenta situācija, kurā komisija nav norādījusi, kā prezidijam rīkoties," sacīja deputāte.
"Vēlos atgādināt un nepiekrist Lībiņai-Egnerei, jo 86.pants ir vispārējs regulējums. Par pirmo lasījumu runā 87.pants, bet par otro - 88. un 89.pants," piebilda Daudze.
Parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (S) akcentēja, ka parlamentārajā valstī jāievēro likumi. "Prezidijs atsaucas uz pievienoto tabulu, bet tai ir tikai informatīvs rakstus - tam nav oficiāla dokumenta statusa. Pēdējie Satversmes tiesas spriedumi visās lietās, kur tiek apstrīdētas dažāds likuma normas, tiek balstīti uz procedūrām. Pat ja šī procedūra radītu tikai šaubas, ka notiek likuma pārkāpums, tad likumprojekts nebūtu jāskata," teica politiķis.
"Procesuāls tiesības normas ir imperatīvas, nevis deklaratīvas - procesuālās normas nav tulkojamas piemērošanā. Tās piemērojamas tā, kā tās ir rakstītas. Saeima nevar izvēlēties, kā interpretēt normas," teica Gobzems.
Deputāts Rihards Kols (NA) sacīja, ka Prezidijs ir sniedzis pietiekamu skaidrojumu, tāpēc deputātiem vienkārši vajadzētu balsot. "To visu var apstrīdēt attiecīgajās iestādēs," piebilda Kols.
Ironizējot par notiekošo, deputāts Ivars Zariņš (S) ieteica, ka likumprojekti būtu jāskata "bezkompromisa tiesiskuma kārtībā".
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) pauda, ka atbildīgajā komisijā dalījās balsis uz pusēm. "Ja komisija būtu lemtspējīga, tad gan jau būtu pieņemts lēmums. Nav jābaidās no demokrātijas," iedrošināja politiķis.
"Stāsts ir par demokrātiskām vērtībām un godīgu spēli starp koalīciju un opozīciju. Kad sākām skatīt šo jautājumu, tad spēles noteikumi bija vieni. Bet jūs zaudējāt šo spēli un nespējat zaudējumu pieņemt," secināja Valainis.
Ņemot vērā uz Saeimas sēdi ieradušos deputātu proporciju, visticamāk, abi likumprojekti šodien tiks pieņemti galīgajā lasījumā.
Kā ziņots, partijas KPV LV pārstāvim balsojot kopā ar opozīciju, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 18.decembrī pirms galīgā lasījuma neatbalstīja grozījumus likumos, kas paredz izmaiņas ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.
Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Tāpat vēstīts, ka Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās valdībā atbalstīto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu