Šīns: Ar valsts nekustamiem īpašumiem šobrīd jānogaida

Viens no risinājumiem, kā mazināt zaudējumus – nodot šo īpašumu apsaimniekošanai privātajam sektoram. “Jebkurš komerciāliem mērķiem izlikts īpašums šobrīd rada zaudējumus. Pie šā brīža ekonomiskā sabrukuma nevajadzētu brīnīties, ka valsts nekustamais īpašums nes zaudējumus,” saka nozares eksperts.  Uz jautājumu, ko valstij vajadzētu darīt ar saviem tukšajiem nekustamajiem īpašumiem, Šīns atbild: “Šobrīd vajadzētu nedarīt neko. Kamēr nekustamo īpašumu tirgus ir beigts, tikmēr kaut ko izdarīt būs grūti. Tas, ka 40 procenti platību stāv tukšas, kontekstā ar tirgus situāciju ir atbilstoši, tas liecina, cik bizness ir aktīvs un cik uzņēmēji grib uzņemties risku, algot darbiniekus un radīt pievienoto vērtību. Nekustamo īpašumu tirgus ir tautsaimniecības spogulis.”  Nekustamā īpašuma nozare nav vienīgā, kur valsts ir izvēlējusies nevis deleģēt funkcijas privātajam sektoram, bet gan saimniekot pati, deleģējot nekustamo īpašumu apsaimniekošanu politiski pareiziem cilvēkiem, kā arī viņu radiem un draugiem, uzskata Šīns. Pēc viņa domām, ir maz specializētu ēku, kuru apsaimniekošana būtu jāuzņemas valsts struktūrām. Lielāko daļu varētu apsaimniekot privātie, ja vien viņiem ļautu. “Nevajadzētu domāt, ka valsts rokās īpašumu apsaimniekošana būs efektīvāka. Valsts nekad nav labākais apsaimniekotājs, jo kā mēdz teikt – kopus cūka nebarojas. Valsts īpašumu nodošana apsaimniekošanai privātajiem varētu būt viens no soļiem. Taču valstij ir jātiek skaidrībā, ko tā vēlas darīt ar saviem īpašumiem – vai grib efektīvu apsaimniekošanu vai nodrošināt darbu tūkstošiem cilvēku. Tas ir politisks jautājums. Ja atlaistu apsaimniekošanā iesaistītos, politiķiem nebūtu, kas par viņiem balso. Privātie apsaimniekošanu varētu paveikt ar pusi vai pt trešo daļu cilvēku, kas šobrīd tur nodarbināti,” tā E. Šīns. Runājot par divām maz izmantotajām Saeimas prezentācijas ēkām, kuras atrodas Jūrmalā, un kuras gadā izmaksā 126 tūkstošus latu, “Latio” šefs saka, ka tas ir politisks, nevis ekonomisks jautājums un Saeimai pašai ir jāizšķiras, vai prezentācijas ēkas ir nepieciešamas. Diena.lv jau ziņoja, ka liela daļa valsts īpašumā esošo ēku stāv tukšas un to uzturēšana rada vien zaudējumus, ziņo LTV raidījums „de facto”. Turklāt atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, bijis savulaik ar Iekšlietu ministrijas izmantotajām ēkām, pēc jauno uzcelšanas tā arī nav bijuši plāni, ko darīt ar vecajām telpām, rezultātā tās pašā Rīgas centrā bez apkures un elektrības stāv tukšas.Raidījums vēsta, ka no VAS „Valsts Nekustamie Īpašumi” (VNĪ) pārvaldītājām platībām aptuveni 40 % šobrīd stāv tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Galvaspilsētā vien tādas ir aptuveni pussimts mājas. Turklāt daudzas no tām pašā Rīgas centrā – Aspazijas bulvāris 7, 20, Meierovica bulvāris 14, Smilšu iela 12, Smilšu 1/3, no kuras paveras skats uz Doma laukumu. No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojuši vairākas ēkas. Ne tikai Raiņa, bet arī Aspazijas bulvārī. Tagad valstij jādomā arī, ko darīt ar tā saukto stūra māju – ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija. Nama uzturēšana gadā valstij piederošajam uzņēmumam izmaksājot 6700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz – tikai pusotru tūkstoti latu gadā, bet skaidrs, ka tās apdzīvošanai būs nepieciešami lieli ieguldījumi, norāda raidījums.Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču nu valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta. Rezultātā mitrums un aukstums dara savu – arī šeit jau drīz būs nepieciešams vismaz kosmētiskais remonts. Par šī īpašumu uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 tūkstošus latu.Šī gan ir tikai daļa no īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrībā maksā, bet kurus neviens neizmanto, norāda „de facto”. Cik daudz latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās „de facto” skaidrot, minot vien 3 ēku uzturēšanas izmaksas. VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars gan atzīst, ka telpu noslodze varēja būt lielāka: „40 % brīvo telpu ir par daudz, tas nu nebūtu tas rādītājs, uz ko tiekties. Sagaidīt, ka 100% visas telpas tiktu iznomātas, tas pirmkārt ir nereāli.” Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot vairāku iemeslu dēļ – gan ekonomiskā situācija pie vainas, gan arī valsts iestāžu īsināšana. „Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigas,” raidījumam sacīja Komisars.