Štokenbergs rosina bargākus sodus par narkotiku noziegumiem

Štokenbergs uz jautājumu, par kādiem noziegumiem sodu vajadzētu palielināt un par kādiem samazināt, intervijā aģentūrai BNS atbildēja: "Tas ir saistīts ar vispārīgo jautājumu par soda politiku, pie kura pašlaik mēs strādājam, un viens no iemesliem, kāpēc mans padomnieks ir bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ir tieši tas, ka mēs gribētu šo sodu politiku uztaisīt samērīgu un saprotamu."Ministrs uzskata, ka, piemēram, vajadzētu ieviest bargākus sodus par narkotiku noziegumiem, jo tie rada citus noziegumus, piemēram, laupīšanas un zādzības."Ja jautājums būtu par to, kuros Krimināllikuma pantos, manuprāt, prasītu smagākus un bargākus sodus, es noteikti nosauktu narkotikas. Kāpēc? Tāpēc, ka šie noziegumi ir vieni no bīstamākajiem, ja mēs runājam par sabiedrisko drošību," viņš norādīja.Ministrs domā, ka varētu plašāk piemērot arī sabiedriskos darbus, nevis piespriest apsūdzētajam atrasties ieslodzījumā. "Patlaban ir arī cietumos tādi, kas zaguši dažas burciņas, kaut arī zaguši jau sesto reizi. Tad jau labāk, lai viņi strādā un nes sabiedrībai kaut kādu labumu, nevis mēs viņus uzturam," viņš klāstīja."Saprotiet, ik pa brīdim sabiedrībā pieaug prasība pēc bargākiem sodiem tad, kad paši mediji ir izstāstījuši par konkrētiem noziegumiem. Tad atkal tā uzmanība noplok. Sodu politikā mums ir jāatrod samērojums, es domāju, ka tas būs darbs, ko mēs tuvāko gadu laikā izdarīsim. Sodu politika nozīmē gan sankciju pastiprināšanu, gan sankciju samazināšanu, gan alternatīvus sodus, gan alternatīvus ieslodzījuma režīmus," nobeigumā piebilda Štokenbergs.Jau ziņots, ka oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz dekriminalizēt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus un koriģēt sankcijas par vairāku kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem.Jaunais likumprojekts paredz dekriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm, turklāt nepiemērot kriminālatbildību par tiem pat tad, ja šādi nodarījumi pieļauti atkārtoti gada laikā.Izmaiņas skars vairākus desmitus Krimināllikuma pantu, tostarp tādus, kas paredz atbildību par jūras un atmosfēras gaisa piesārņošanu, meža dedzināšanu, meža iznīcināšanu aiz neuzmanības un patvaļīgu koku ciršanu, nelikumīgām medībām, patvaļīgu zvejošanu, elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādi, glabāšanu un realizāciju.Līdz ar to par šādiem pārkāpumiem neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība, bet kriminālatbildība jau par pirmo pārkāpumu iestāsies tad, ja tiks konstatēts, ka nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir pietiekami liela.Grozījumi Krimināllikumā arī paredz jaunu - atbildību pastiprinošu - apstākli. Ja ar vardarbību saistīts noziegums būs izdarīts pret pirmās vai otrās pakāpes radinieku, esošo vai bijušo laulāto, civilvīru vai civilsievu, to varēs uzskatīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Tāds pats nosacījums būs spēkā, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājam un viņa īstenotās vardarbības upurim ir kopīga jeb nedalīta saimniecība.Krimināllikumu paredzēts vēl papildināt ar pantu, kas paredz papildu nosacījumu soda noteikšanā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Iecerēts, ka tiesa turpmāk varēs šo faktu ņemt vērā pie soda noteikšanas, to mīkstinot vai nosakot tādu sodu, kas ir zemāks par minimālo likumā paredzēto robežu, kā arī nosakot vieglāku soda veidu, nekā to paredz likums.Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.