Trešdaļa ES valstu, arī Latvija, uztver Krieviju kā draudu drošībai

Pētījuma laikā tika veiktas vairāk nekā 250 intervijas un izpētīti valstu nacionālās drošības dokumenti.Latvija par lielākajiem draudiem savai drošībai ir nosaukusi Krieviju, ekonomisko krīzi un organizēto noziedzību.Atbildot uz jautājumu, kas pašlaik ir drauds jūsu valsts drošībai, deviņas valstis norādīja Krieviju. Tās pārsvarā ir Centrālās un Austrumeiropas valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija un Bulgārija, kā arī Somija, kurai ar Krieviju ir gara robeža. Krieviju kā draudu uztver arī divas Rietumeiropas valstis: Austrija un Spānija.Tomēr, neskatoties uz šo sadalījumu, pētījuma autori norāda, ka dalījums jaunajā un vecajā Eiropā vairs nav tik atbilstošs, kā tas bija pirms pieciem gadiem."Ir samazinājies variantu skaits, kā tiek veidotas attiecības ar Krieviju.. Baltijas valstis izvēlas citu pozīciju: mūsu pētījumā latvieši par Krievijas puses radītām problēmām uztraucas mazāk nekā par pašu valdības nespēju izvēlēties pareizi pieeju divpusējām attiecībām. Visdramatiskākā ir Polija, kas tās uzklūpošās attieksmes pret Maskavu dēļ agrāk tika dēvēta par "jauno Aukstā kara karotāju", bet tagad sadarbojas ar Krievijas "stratēģisko partneri" Vāciju, lai izstrādātu īstās sastāvdaļas ES politikas veidošanai ar Krieviju," secināts pētījumā.25 no 27 ES dalībvalstīm, tostarp arī Baltijas valstis, uzskata, ka pašlaik lielākais drauds drošībai ir ekonomikas krīze. Beļģija un Itālija ir vienīgās valstis, kas nebaidās no ekonomikas krituma sekām.11 valstis uzskata, ka drauds drošībai ir nekontrolētā migrācija. No Baltijas valstīm šo valstu vidū ir tikai Lietuva.Latvijas ārpolitikas elite uzskata, ka mūsu armija vislielāko ieguldījumu ar dot starptautiskajās miera uzturēšanas misijās.Neviena no ES dalībvalstīm neuzskata, ka tās ietekme starptautiskajā sabiedrībā ir milzīga, bet sešas valstis - Francija, Vācija, Nīderlande, Itālija, Spānija un Lielbritānija - uzskata, ka to ietekme ir vidēja, bet lielākā daļa - 21 valsts (arī Baltijas valstis) - uzskata, ka to ietekme nav milzīga mēroga ziņā, bet tās ietekmē procesus savā reģionā vai kādā konkrētā jomā.Par vissvarīgāko Eiropas drošības garantu Latvija un Lietuva uzskata NATO, tā uzskata 40% ES dalībvalstu. Savukārt Igaunija uzskata, ka NATO un ES ir vienlīdz liela nozīme drošības garantēšanā.Savukārt Krievija par lielāko draudu savai valstij uzskata demogrāfisko krīzi un ekonomikas pārlieku lielo atkarību no energoresursiem.Aptaujātie eksperti arī norāda, ka ASV vairs nepievērš tik lielu uzmanību drošības jautājumiem Eiropā, ko pierāda arī ASV prezidenta Baraka Obamas neierašanās uz Berlīnes mūra krišanas 20.gadadienas atzīmēšanu.Pētījumā teikts, ka ES dalībvalstīm ir jāizmanto pozitīvais brīdis, kad Amerika pārveido savu diplomātisko virzību, bet Krievija veido jauno politiku attiecībās ar Rietumiem un ir jāatbalsta Krievijas iesaistīšanās ASV ierosinātajā kopīgajā pretraķešu aizsardzības programmā.