Uzraksts vēstīja, ka šeit iecirkņa nav, aicinot doties uz Rīgas 1.ģimnāziju vai Kongresu namu. Taču daži šurp bija nākuši tieši no Kongresu nama, ieraudzīdami tur garo rindu.
Pret šīm durvīm atdūrās arī Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (ZZS), kas sacīja: «Parastu nāku uz šejieni balsot, un nemaz nezināju, ka šeit tas nav iespējams.» Viņš tāpat kā vairāki citi devās uz 1.ģimnāziju, pie kuras garajā rindā tomēr ilgi nebija jāgaida. Tur sastaptā pensionāre Ārija Senitagoja Dienai teica, ka šeit nākusi tikai satikties ar savām draudzenēm, jo pati nobalsojusi Purvciemā, kur viens pie otra izvietoti četri vēlēšanu iecirkņi un tajos rindas nav bijušas.
Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa Dienai pastāstīja, ka iecriknis Latviešu biedrības namā nebija jau pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Jāatgādina, ka tajās tika izmantots vēlētāju reģistrs, proti, balsot drīkstēja tikai konkrētaja iecirknī. Viņa norādīja, ka Rīgas pilsētas vēlēšānu komisija, acīmredzot, izšķīrusies neierīkot iecirkni arī tāpēc, ka šeit ir dārga telpu īre. Pēc viņas teiktā, vēlēšanu organizatori bija aicinājuši cilvēkus noskaidrot tuvākā iecirkņa atrašanašās vietu, ko daudzi laikam nav izdarījuši.
Arī Kongresu namā Diena konstatēja, ka rindā stāv vairāki desmiti cilvēku — daži ar to bija ļoti neapmierināti, bet citi atzina, ka rindā nav ilgi jāgaida.
Jāatgādina, ka rindas veidojas arī tāpēc, ka pēdējās velēšanās, izmantojot vēlētāju reģistru, sarakstā nebija jāieraksta katra cilvēka personas dati, bet tagad, kad var brīvi balsot jebkurā iecirknī, tas ir jādara un tas arī aizņem laiku.