Likuma būtība ir vienkārša - nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, lai ierobežotu situāciju, kad viens cilvēks atrodas nosacītā interešu konfliktā, pieņemot lēmumus par lietām, kas attiecas uz viņu pašu kā pašvaldības darbinieku.
Problēma pirmajā skatījumā varētu likties triviāla, jo darbinieks - deputāts var arī nebalsot par attiecīgo lēmumu, ja ir saskatāms interešu konflikts. Lielākas problēmas rodas apstāklī, kas vērojamas ikdienas darbā, par ko arī vēlētos izteikt viedokli, kas atbalsta VARAM iniciatīvu:
pašvaldību vēlēšanās (izņemot lielās pašvaldības) iedzīvotāji balso par atpazīstamākajiem iedzīvotājiem. Darbs pašvaldību struktūrās veicina tās darbinieku atpazīstamību, jo darbinieki ir tie, kas ikdienā risina konkrētas iedzīvotāju problēmas, rīkojas ar budžeta līdzekļiem, sveic seniorus jubilejās ar dāvanām un ziediem, lemj , kurus ceļus nošķūrēt, apgaismot, sakopt u.t.t. Par darbiniekiem tiek rakstīts pašvaldību informatīvajos izdevumos.
Grūti iedomāties situāciju, ka atpazīstams darbinieks spētu atteikt sava tiešā darba devēja uzaicinājumam pievienoties viņa komandai pašvaldību vēlēšanās. Iepriekšējai partejiskai piederībai šeit ir sekundāra nozīme, jo izšķirošā būs lojalitāte darba devējam. Darbinieks, kurš nekad nav kandidējis par deputātu, var atrast iespēju izvairīties no nonākšanas "komandā", bet tiem darbiniekiem, kas jau ir deputāti, ir iespēja nonākt zem skurpulozas darba devēja - domes priekšsēdētāja kontroles ar risku zaudēt amatu.
VARAM iniciatīva ir atbalstāma tieši lojalitātes jautājuma ziņā. Kā darbinieks - deputāts spēj nodrošināt lojalitāti gan darba devējam - domes priekšsēdētājam, gan iedzīvotājam, kas viņu ir ievēlējuši. Domes priekšsēdētājam nodrošināt sev labvēlīgu balsojumu ar darbinieku - deputātu palīdzību ir daudz vienkāršāk, jo deputāti – darbinieki būs lojāli domes priekšsēdētajam, pretējā gadījumā riskējot zaudēt darbu. No sabiedrības efektīvas pārvaldības viedokļa raugoties, pašvaldību domes ar priekšsēdētājam lojālu deputātu palīdzību spēj ieslīgt pašapmierinātībā un neievērot kļūdas, kas tiek pieļautas. No pašvaldības lēmējvaras, kurai būtu jāpārstāv visu iedzīvotāju viedoklis, var izveidoties vienas personas kults.
Pat mainoties priekšsēdētājiem, šo lojalitātes problēmu nevar pārtraukt bez valstiskas iejaukšanās un ir apsveicami, ka valdība ir nosvērusies pārtraukt šādu deputātu - darbinieku sistēmu. Jau šogad, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, esošajiem darbiniekiem - deputātiem būtu jāizsver, kas viņi vēlas būt - domes darbinieki vai tomēr kvalificēties jau nākošajam līmenim un kļūt par deputātiem. Pašsaprotami, ka Latvijas Pašvaldību Savienība aktīvi iestājas pret šādu likumdošanas iniciatīvu, jo pašvaldību savienību veido pašvaldību un to domju priekšsēdētāji. Varētu arī uzskatīt, ka šī ir runāšana par to, ka darbinieki-deputāti var tikai teorētiski radīt priekšnosacījumus riskiem pašvaldību darbā.
Piemēram, Carnikavas novadā no 15 deputātiem, neskaitot novada domes priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci, 6 deputāti ir arī domes darbinieki – sociālā dienesta vadītājs, kultūras un izglītības nodaļas vadītājs, nodokļu inspektors, pirmskolas izglītības iestādes vadītājs, attīstības nodaļās vadītāja vietnieks un pašvaldības aģentūras komunālservisa direktora vietnieks. Pie tam pēdējie divi deputāti - darbinieki ir amatus ieguvuši šī sasaukuma laikā. Faktiskti sanāk, ka Carnikavas novadā izpildvara ir saaugusi ar lēmējvaru.
Protams loģiskais saprāts saka, ka šī situācija būtu jāmaina, lai darbinieki būtu lojāli darba devējam un deputāti būtu lojāli iedzīvotājiem, kurus tie pārstāv. Ļoti gribētos cerēt, ka šī būtiskā likumdošanas iniciatīva nekļūs par politiskā tirgus sastāvdaļu, kur Vienotībai nepieciešamais atbalsts eiro ieviešanai tiek iemainīts pret darbinieku-deputātu statusa ierobežošanu vai vismaz novilcināšanu, kas lielā mērā ir izdevīgs pašvaldībās, kurās lielā mērā savu reālo varu vēl bauda ZZS partiju apvienība.