Fonteins: Latviešu aizceļošana uz ārzemēm ir "stulba"

Man ir bezgalīgs prieks par Jums, ka Jums ir tik ļoti ir paveicies. Tas nav stāsts par mani, nedz arī par lielu manas ģimenes daļu un daudziem draugiem. Diemžēl "Pat ja autors tomēr pieļautu, ka Latvijā vēl ir arī vienkārši strādājošie, tad viņaprāt viņi nezina, kur un kas ir brīvība un patiesā laime, jo viņiem trūkst gara spēka." Varbūt ir. Es pieļauju, ka ir, bet man diemžēl bija pārāk slikta pieredze. Un tur tiešām nebija runa par "man pienākas", bet par elementāru cilvēciskai cieņai pienākošos minimumu. Bet tieši tāpat arī Jūs, autor, nedrīkstat teikt, ka tie, kuri no Latvijas izceļo dzīvot un pelnīt uz ārvalstīm, demonstrē "bēgšanu, izvairīšanos atklāti runāt, nevēlēšanos atzīt savas kļūdas, uzvelt kādam vainu". Kurš Jūs vaino? Man šķiet, ka Jūs, autor, vairāk nodarbojaties ar vainīgo meklēšanu, proti, vainīgie ir tie, kuri brauc prom, nevis izcīna savu labklājību gadsimtiem ilgi. Saprotiet, cilvēki ir brīvi, viņi drīkst pieņemt tādus lēmumus, kurus uzskata par pareizākiem, neprasot neviena atļauju, jo izceļošana no valsts tiešām nav noziegums. Turklāt aizbraucēji nepārprotami mazāk uzplijas ar savām pretenzijām palicējiem, nekā ir otrādi. Un par to labklājības pelnīšanu gadsimtiem ilgi... Ko Jūs iesakāt - "Pacieties, debesīs labāki būs!" (E.Veidenbaums)? Mēs dzīvojam šodien, mums ir tikai viena dzīve un tā ir daudz īsāka, nekā varētu domāt. Katram ir tiesības darīt ar savu dzīvi tā, kā viņš vēlas, turklāt nesaņemot nekādus nicīgus vērtējumus no citādi domājošajiem. Ja Jūs iebilstat, tad man jāsaka: smalki!

Vai nebraukt prom nozīmē strādāt valsts pārvaldē? un "pastiept roku pēc budžeta naudas"? Vai citu variantu nav? Tad jau tie, kas paliek, ir valsts pārvaldē strādājoši apzagušies tumsoņas. Pat ja autors tomēr pieļautu, ka Latvijā vēl ir arī vienkārši strādājošie, tad viņaprāt viņi nezina, kur un kas ir brīvība un patiesā laime, jo viņiem trūkst gara spēka. Smalki!

Jā, tiem, kuri šo valsti pārvalda, vai tiem, kuriem ir pieeja budžeta naudai, ari liekas "man pienākas", bet viņi nekur prom nebrauc, jo, ja jau reiz pienākas, tad tikai pastiepj roku un ņem. Un to mierīgi drīkst pārmest un pat saukt pie atbildības, jo tie ir reāli un sodāmi pārkāpumi. Tikmēr izceļošana dzīvei citā valstī pagaidām vēl netiek krimināli vajāta. Citi var par to izteikties tā vai citādi, paust savus uzskatus, bet ne vairāk - aizliegt to nevar. Tāpēc pilnīgi nejēdzīga ir runāšana par bēgšanu, jo to tā nesauc. Bet, ja Jūs pastāvat uz to, ka tā ir bēgšana, tad pēc līdzības par ieslodzīto cietumā, kuram atņemta brīvība. Un cietumnieks izbēg, lai atgūtu brīvību. Jūs tiešām viņu kaunināsiet par bēgšanu? Vai arī uzslavēsiet, ka viņš uzņēmās visus riskus un neziņu par to, kas no tā visa iznāks, lika uz spēles visu, lai atgūtu brīvību? Varbūt tie bēgļi vienkārši alkst pēc brīvības? Un citi cietumā palikušie viņus sauc par vājiem, par bēdzējiem, jo, redziet, kā šiem pietrūka gara spēka palikt tepat uz vietas cietumā un izcīnīt sev brīvību šeit. Bet mums nepietrūka, mēs tik cildeni paliekam tepat ieslodzījumā un panesam visas savas ciešanas... Nezinu, nezinu. Jums ir tiesības uz saviem uzskatiem, bet cerēt, ka tāpat būtu jādomā vēl daudziem, nevajadzētu.