Ekonomiskās aktivitātes pieaugums un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi, kā arī budžeta izdevumu izlietošanas disciplīnas stiprināšana aizvadītajā gadā sekmējusi fiskālās situācijas uzlabošanos.
Vienlaicīgi FM norādīja, ka oficiālie dati par 2011. gada konsolidētā kopbudžeta deficīta apmēru un provizoriskie aprēķini vispārējās valdības budžeta deficītam atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai būs pieejami janvāra beigās.
Kā liecina Valsts kases operatīvie dati, valsts budžeta kopējie ieņēmumi 2011. gadā bija 4 164,9 miljoni latu, kas ir par 96,3 miljoniem latu mazāk nekā iepriekš plānots un tas skaidrojams ar zemākiem ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta iestāžu pašu ieņēmumiem. Taču ieņēmumu neizpildi daļēji kompensēja ļoti laba nodokļu ieņēmumu izpilde un nelieli virsplāna nenodokļu ieņēmumi. Attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, lai arī 2011. gada pēdējos mēnešos tie palielinājās, to kāpums bija lēnāks nekā novērots iepriekšējos gados, un aizvadītajā gadā kopumā valsts budžeta izdevumi tika izlietoti par 163,1 miljonu latu mazāk nekā plānots, veidojot 4 591,7 miljonus latu.
Vērtējot nodokļu ieņēmumus valsts pamatbudžetā 2011. gadā, FM atzīmēja, ka tie joprojām bija augstāki nekā 2010. gadā, taču attiecībā pret decembra plānu, kopējo nodokļu ieņēmumu neizpildi decembrī ietekmēja zemāki atsevišķu nodokļu ieņēmumi. Salīdzinājumā ar 2010. gada datiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi aizvadītajā gadā pieauga par 16,2%, akcīzes nodokļa ieņēmumi - par5,1% un uzņēmuma ienākuma nodokļa - par 75,1%. Attiecībā pret decembrī plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpilde bija 108,5% un uzņēmuma ienākuma nodokļa - 221,4% apmērā, taču pievienotās vērtības nodokļa - 71,3% no plānotā, ņemot vērā lielākas šī nodokļa atmaksas.
Savukārt, valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos 2011. gadā tika saņemts nedaudz vairāk par plānoto, bet salīdzinājumā ar 2010. gada apjomu tie samazinājās. Šie ieņēmumi tika plānoti mazākā apmērā saistībā ar izmaiņām klasifikācijā, transportlīdzekļu ikgadējo nodevu pārceļot uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pozīciju, kā arī netika saņemti sākotnēji plānotie līdzekļi 26,5 miljonu latu apmērā no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības. Turpretī atsevišķās nenodokļu ieņēmumu pozīcijās saņemto līdzekļu apmērs pat pārsniedza plānoto, piemēram, procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem un pārējie nenodokļu ieņēmumi. Attiecībā uz ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, to apjoms 2011. gadā bija lielāks salīdzinājumā ar 2010. gadu, taču ieņēmumu apjoms nesasniedza plānoto.
Kapitālie izdevumi valsts pamatbudžetā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, būtiski pieauga - par 113,8 miljoniem latu jeb 51,8%, kas jau iepriekš tika skaidrots ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, pieaugot maksājumiem par faktiski veiktajiem darbiem. Savukārt, decembrī lielāku deficīta apmēru pamatā noteica valsts pamatbudžeta izdevumu palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Līdzīgi kā 2011. gada novembrī, arī decembrī saistībā ar ES fondu apguvi pieauga izdevumi subsīdijām un dotācijām un, salīdzinot ar novembri, tie bija par 63,3 miljoniem latu jeb 58,0% lielāki, sasniedzot 172,5 miljonu latu apmēru. Tāpat kapitālie izdevumi decembrī pieauga par 47,7 miljoniem latu jeb 165,4%, veidojot 76,6 miljunus latu.
Sociālās apdrošināšanas budžetā aizvadītā gada laikā deficīts saglabājās salīdzinoši zems un gada beigās sastādīja 124,5 miljunus latu, kas ir par 212,7 miljoniem latu mazāks salīdzinājumā ar 2010. gadu. Šī budžeta labākas izpildes pamatā bija augstāki ieņēmumi gan salīdzinājumā ar 2010. gadu, gan salīdzinājumā ar plānoto. Tāpat, ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos, būtiski saruka izdevumi, kas saistīti ar bezdarbnieku pabalstu izmaksu.