Suns ievelk savā būdā un sakož mēnesi vecu zīdaini

tadu kedes sunu nedrikst but, tas ir taspats, jus apsedinat un uz galvas visu laiku pil udens, vai ilgi kads izturetu. Pilnigi piekritu , ka gribetu sakost, tas berns butu debesis. Varbut berns raudaja un vins gribeja pasargat. Mums bija aitenis, kad majas ieradas bernins, tiko berns saka raudat, sunuks bija klat un sargaja.Vien reiz bernu pazaudejam, ieskreju pec pudelites, izejot berna nau. Atradam buda visu slapju, aplaizitu,bet bernins.......mierigi cuceja salda miedzina. Tur kautkas nau kartiba.

Visu shajaa notikumaa iejaukto zheel. Ja suns jau nopoteets, vinja zheel visvairaak, jo pilniigi piekriitu ieprieksh rakstiitajam par sunja iespeejamo zinjkaariibu vai veelmi beernu ieviklt buudaa kaa savu iipashumu. Ja vecaaki suni nebija ar beerninju iepaziistinaajushi, vinjam droshi vien gribeejaas izpeetiit, kas tas par radiijumu tajaa diivainajaa uzpariktee (t.i. ratinjos). Galu galaa, pagalms bija vinja teritorija... Ja sunja nodoms buutu bijis beernu nokost, tas aatri vien buutu izdariits turpat pie ratinjiem. Atceros, kad maasas meitinja bija maza, laukos vinju nereti atstaajaam aaraa ratinjos guleet diendusu. Un muusu lielais vilku suns vienmeer beernu uzmaniija. Kad meitinja pamodaas, naaca muus uzmekleet un vedinaaja pie beerna. Protams, muuseejais nebija kjeedes suns un jau no pasha saakuma vinjsh ar beernu bija iepaziistinaats.

Priekulē zīdaini sakodušais suns likvidēts.

Galvenie vārdi - ķēdes suns. Ķēdes suņiem ir traumēta psihe un neadekvāta uzvedība. Jo suns par savu teritoriju uzskata tikai to, ko var sasniegt. Viss, kas ārpusē, ir svešais. Saimniekiem viņš pakļaujas, ne tāpēc, ka uzskata tos par vadoņiem, par savu baru, bet tikai tāpēc, ka tie stiprāki. Pirmā gadījumā - ģimenes loceklis, otrā - kalps. Ir starpība.

varu iedomāties mātes sajūtas :o) bet tā - savs suns, paši pūta, paši dega...

Pilnībā piekrītu, suņus ar likumu vajadzētu aizliegt turēt ķēdēs. Tā ir daļēja mocīšana tomēr..

Taisnība tiem kas saka, ja būtu gribējis suns bērnu kost, tad būtu daudz smagākas sekas ... Mani bērnībā krancis sargāja, es ratiņos, suns zem ratiņiem. Savu bērnu sākotnēji kopā ar kaķi neatstāju divatā, bet dzīvnieki ir saprātīgi, jo nu kad bērns paaudzies, kaķis vēl joprojām pret viņu uzmanīgs, ja grib ar kādu pa kaķu modei paplēsties, tad pieaugušajiem uzkasās...

Esmu pārliecināta, ka suņa saimnieki suni audzinajusi kā ķēdes suni un nav devuši pietiekami ēst. Riebekļi ir saimnieki.

Pirmkārt krancis ir jāaudzina, lai tas pats iniciatīvu izrāda tikai, ja ir jāsargā saimnieki vai viņu īpašums, un tad arī nevajadzēs ķēdes, kas vispār ir perversija. Otrkārt bērns ir pārāk mazs, lai to atstātu vienu pašu.

Es pat ar kaķi savu bērnu vienu neatstāju. Ej nu zini, kas tādam var ienākt galvā greizsirdības lēkmē, jo kaķis mūsu ģimenē bija pirmais un bērns pēc tam, un kaķa skatienā ir skaidri redzams, ka viņam nav saprotams, kas tas par tādu reizēm skaļi brēcošu radījumu pēkšņi dzīvo kopā ar mums un kāpēc viņam tiek veltīts tik daudz uzmanības, kamēr kaķim - nu kaķim tagad tiek visai maz auklēšanas.

Bērnu, protams, nedrīkst atstāt vienu ar suni, taču arī man liekas, ka suns neko sliktu negribēja un ja būtu gribējis kost, tad bērns būtu pagalam. Reiz lasīju ziņu par kādu bērniņu, ko māte bija izmetusi atkritumu tvertnē. Suns, kas atkritumos meklēja ēdamo, bērnu atrada un sāka sildīt, tikai tāpēc mazais izdzīvoja, jo pēc tam jau cilvēki arī izsauca ātros. Paldies Dievam, ka mazais dzīvs. Ne tik daudz no suņa koduma, kā krītot no ratiem taču varēja nosisties. Cik tad tādam maziņam vajag!

Stulbiem saimniekiem stulbs suns.Mani atstāja bērnu ratiņos pie suņa un neviens pērtiķis klāt netika. Un vienam skatītājam oļus gandrīz esot izkodis.Tā kā vainu jāmeklē saimniekos ne sunī.

Ja suns gribētu kost, tad būtu arī nokodis. Rati ar bērnu bija atstāti nepieskatīti, bērns sāka raudāt un suns gāja skatīties. Pieslējās ratiem un apgāza. Gribēja labākā vietā aiznest mazuli. Kur sunim ie silti - būdā. Tāds rezultāts, ja nav normāli vecāki. Žēl suņa. Ir nācies pieņemt pamestus suņus, kuri ir nervozi un neuzticīgi. Pēc laika pilnīgi izmainījās suņa attieksme. Bez kaušanās un bāršanās. Pietika ar skatiena niansēm, lai klausītu.

Piekrītu zemietim — ja pieaudzis vācu aitu suns kož, tad pieaugušam cilvēkam kodiens ir līdz kaulam. Mēnesi veca bērna kāju pārlauztu pat caur kombinezonu. Visticamāk bērnu bija paņēmis zobos un aizvilcis uz savu būdu nevis kodis. Bērnam, protams, ļoti paveicies, sunim gan ne. Dienas skaitītas.

Ja pašam pirms pāris gadiem nebūtu augštilbā iekodis suns(skaustā garums centimetri 50 ne vairāk) un uz savas ādas izbaudījis sekas(viens kodiens cauri džinsām un kaptāli bojāti mīkstie audi), tad noteikti prasītu augstāko soda mēru sunim bez žēlastības. Te tagad prasās smalkāka informācija cik nopietni ir mazuļa traumas. man jau stipri liekas,ka traumas ir gūtas puiku velkot, jo ja vilka lieluma suns kostu, tad nepalīdzētu ne ziemas drēbes ,nekas. Tas spēks ir milzīgs! Kaulu mēnesi vecam bērnam pārkož bez variantiem. Principā apstākļu sakrītība, salīdzinoši veiksmīgs iznākums, jo vilka aiz kājas, nevis galvas. Diemžēl kārtējais pierādījums, ka nedrīkst sīčus atstāt vienus ne minūti.