Abas valstis, kā jau to darījušas agrāk, noliedza savu atbildību konflikta eskalācijā un vainoja viena otru. Tāpat konfliktējošās puses neskopojās ar pagaidām oficiāli neapstiprinātām apsūdzībām par to, ka pretējā puse ar artilēriju apšaudījusi arī civilus mērķus, nogalinot mierīgos iedzīvotājus.Azerbaidžānas armija paziņoja, ka reaģējusi uz Armēnijas veiktu artilērijas apšaudi, un pretuzbrukumā ieņēmusi divas stratēģiski svarīgas virsotnes, kā arī vienu ciematu. Tikmēr Armēnija apgalvo, ka tieši šīs valsts bruņotie spēki devušies prettriecienā, reaģējot uz Azerbaidžānas uzbrukumu, kurā izmantota arī smagā bruņutehnika un helikopteri.Šīs sadursmes ir vienas no smagākajām kopš 1994.gada, kad abas konfliktējošās puses vienojās par uguns pārtraukšanu.Starpnieka lomu pēc sadursmēm uzņēmusies Krievija - tās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu esot sazvanījies ar kolēģiem Armēnijā un Azerbeidžānā, mudinot pārtraukt kaujas un nolikt ieročus. Jāatgādina gan, ka Krievija abām konfliktējošajām pusēm ir pārdevusi bruņojumu.Bruņotie konflikti, kas Kalnu Karabahas teritorijā aizsākās aizvadītā gadsimta 80.gadu beigās, eskalējās atklātā karadarbībā 1991.gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Līdz pamieram 1994.gadā karā dzīvību bija zaudējuši 30 tūkstoši cilvēku. Reģions PSRS laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka Kalnu Karabaha ir Azerbaidžānas sastāvā.
Armēnijas un Azerbaidžānas armiju sadursmēs desmitiem nogalināto
Iesaldētais Armēnijas un Azerbaidžānas savstarpējais konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju nupat kļuva karsts - aizvadītajā diennaktī notikusi viena no asiņainākajām abu valstu armiju sadursmēm pēdējo divu gadu desmitu laikā, vēsta BBC. Armēnija paziņojusi, ka kaujās gājuši bojā 18 tās karavīri, bet Azerbaidžānas puse informē, ka tās rindās dzīvību zaudējuši 12 karavīri.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.